Kā neuzbaroties pandēmijas laikā?

2021. gada 23. februāris 00:00

Attālinātais darbs, stress, neziņa par rītdienu, bailes no vīrusa – tie ir tikai daži faktori, kas šajā pandēmijas laikā “palīdz” apēst emocijas un tikt pie liekiem kilogramiem. Ko darīt, lai mazinātu tauku slāni un pavasarī varētu ielīst vecajās drēbēs, stāsta uztura speciāliste un uztura zinātniece Guna Rijkure.

Emocionālie ēdāji
G.Rijkure atzīst, ka tieši pandēmijas laikā ir liels pacientu pieplūdums un kādi 70 procenti ir tā saucamie ‘’emocionālie ēdāji’’.
‘’Citi to paši apzinās, ar citiem mēs līdz tam nonākam sarunas gaitā. Katram, protams, ir savi emocionālie faktori, kas to iespaido un provocē. Daži ēd, vienkārši garlaicības mākti, citiem dažādi stresi, kas kaut kā ir jāakumulē...’’
Taču, kā stāsta uztura speciāliste – katram no mums ir noteikts kaloriju daudzums, kas dienā jāuzņem, bet ir cilvēki, kuri pa dienu iztiek ar šo un to, bet vakarā apēd visu koncentrēti un ar uzviju.
‘’Daudziem tagad tā ir ikdiena: visu dienu pie datora, ar vienu roku “skrollē” peli, bet ar otru roku – pa čipsu paku. Emocionāli cilvēks ir darbā, bet pa to laiku vēders dzīvo savu dzīvi. Ēdiens netiek uzņemts apzināti, un lielākoties tur nav nekādas sāta sajūtas un saprašanas, vai tas vispār bija garšīgi. Tāpēc, lai arī cik aizņemts jūs nebūtu, tomēr vajadzētu atrast laiku – tās piecpadsmit minūtes – lai kvalitatīvi paēstu. Jo arī zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka tad, kad mēs ar domām esam kaut kur citur, tad arī uzturvielas neuzsūcas, kā tam būtu jābūt.’’

Nav īstais laiks diētām
Lai arī tagad sācies gavēnis, G.Rijkure uzsver, ka nekādi brīnumi nenotiek. ‘’Vispār kampaņveida diētas nekad nav bijušas ieteicamas. Un nevajadzētu tagad ar sevi veikt kādus skarbus uztura eksperimentus, jo tas var izraisīt pat neatgriezeniskas sekas. Piemēram, spilgtākais piemērs man ir viens pacients – vīrietis labākajos gados, drusku pāri četrdesmit, kurš bija sācis Atkinsa diētu. Viņš strauji samazināja svaru, bet bonusā par to dabūja podagru. Tā ka var sanākt ļoti bēdīgi: var parādīties akmeņi – vai nu nierēs, vai žultsakmeņi... Ja mēs strauji samazinām uzņemto kaloriju skaitu, nenotiek pilnvērtīga pamatvielmaiņa un ķermenis sāk ēst savus muskuļaudus. Ja cilvēks jau tā ir mazkustīgs, tad pēc tam, atgriežoties pie ierastā dzīvesveida un ēšanas, seko tā saucamie “jojo efekti”. Un kļūst pavisam traki, jo muskuļi ir tie, kas palīdz kalorijas sadedzināt. Tuvojoties pusmūžam, mēs kļūstam pasīvāki un mazkustīgāki un muskuļu masa pati par sevi samazinās, tādēļ ar gadiem sāk sarukt arī pamatvielmaiņa. Beigās no gaidītā labuma var sanākt daudz sliktāk. Ja nu tiešām gribas kaut ko kardināli mainīt, tad tikai pēc konsultācijas ar speciālistu vai vismaz ar savu ģimenes ārstu. Piemēram, šobrīd ļoti populāra ir tā sauktā pārtrauktā gavēšana, kad vismaz sešpadsmit stundas neēd un tikai tad var ieturēt maltīti, bet ir daudzas diagnozes, pie kurām tas ir kategoriski aizliegts. Labākajā gadījumā cilvēkus gaida dziļa vilšanās. Runājot par kristīgās ticības gavēņiem, es pati nekad neesmu tos ievērojusi ne pirms Lieldienām, ne pirms Ziemsvētkiem. Bet tiem, kuri grib gavēt, es varētu ieteikt, pirmkārt, jau no savas ēdienkartes izslēgt balto miltu izstrādājumus un saldumus. Tas pilnīgi noteikti nevienam nekādu kaitējumu nenodarītu un nāktu tikai par labu. To pašu varētu teikt arī par kādu lieku vīna glāzi vai cigareti. Ja mēs runājam par citiem produktiem, tad jāvērtē ļoti individuāli. Kādam var pietrūkt olbaltumvielu, var iestāties mikroelementu vai vitamīnu deficīts. Tā ka, ja nu tiešām tiek apsvērta gavēņa nepieciešamība, tad derētu ne tikai mācītāja ieteikums, bet arī konsultēšanās ar zinošu uztura speciālistu vai dietologu,’’ saka G.Rijkure.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kā neuzbaroties pandēmijas laikā?

Kategorijas