Palīdz dzīvot tālāk

2021. gada 26. februāris 00:00

Saprast sevi un savu ķermeni, saprast, kā dzīvot pēc vēža ārstēšanas – to piedāvā psihosociālās rehabilitācijas programma “Spēka avots”. Grūtības un apjukumu rada tas, ka lielā pārdzīvojuma rezultātā cilvēkam mainās vērtības, mērķi un prioritātes, stāsta organizācijas valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe.
– Kāpēc šāda sociālās rehabilitācijas programma vispār ir izveidota un vajadzīga?
– Vēzis nav tikai fiziska saslimšana, tas ļoti ietekmē arī psihisko stāvokli un sajūtas: vairo bailes, rada stresu, neziņu. Šis ne to pozitīvāko emociju kokteilis traucē gan pieņemt ārstēšanu un koncentrēties uz rezultātu, gan turpināt kvalitatīvu dzīvi brīdī, kad medicīniskās procedūras beigušās. Pieredze rāda, ka daudzi cilvēki pēc izārstēšanās no onkoloģiskas slimības radikāli maina dzīvi. Visu šo iemeslu dēļ audzēju un arī citu hronisku slimību gadījumā ir svarīgs psihoemocionālais atbalsts. Šobrīd tiek strādāts pie jaunā onkoloģiskās aprūpes attīstības plāna, kurā tas paredzēts, sākot no brīža, kad uzzināta diagnoze, līdz laikam, kad pabeigta ārstēšana.
– Cik sen programma tapa un ko piedāvā?
– Programmu pēc Norvēģijas rehabilitācijas centra parauga izveidojām jau 2009.gadā. Tur tā ilga sešas dienas un bija ļoti intensīva, cilvēks varēja piedalīties dažādās nodarbībās un apgūt jaunas iemaņas, piemēram, labāk saprast sevi, komunicēt ar citiem. Tolaik Latvijā tas nebija pašsaprotami. Mēs savu programmu nosaucām par psihosociālo rehabilitāciju. Piedāvājām psiholoģisku atbalstu, lai cilvēkam būtu vieglāk atgriezties sociālajā vidē un funkcionēt kā pilnvērtīgam sabiedrības loceklim. Līdz 2017.gadam mēs to veidojām kā vasaras programmu, ko finansējām par ziedojumos iegūtajiem līdzekļiem. Kopš 2018.gada tā ir valsts programma, ko īsteno Labklājības ministrija, kas noslēgusi deleģējuma līgumu ar “Dzīvības koku”.
– Tas nozīmē, ka tam ir valsts finansējums un par dalību nodarbībās nav jāmaksā pat līdzmaksājums?
– Jā, šī ir bezmaksas iespēja un paredzēta cilvēkiem pēc akūtās ārstēšanas beigām kopā ar tuvinieku. Pieteikties var jebkurš, kas saskāries ar onkoloģisku slimību. Piedāvājam izvēlēties sev atbilstošāko programmu. Tās galvenokārt dalām pēc diagnozes veida, bet ir arī ģimeņu programmas, kur pastiprināti pieaicinām cilvēkus, kas var strādāt ar pāru, ģimeņu terapiju.
– Vai otram cilvēkam, kurš piedalās programmā kopā ar onkoloģijas pacientu, noteikti jābūt dzīvesbiedram?
– Nē, runa ir par tuvinieku. Tas ir plašāks jēdziens nekā “radinieks”. Tas ir cilvēks, kurš bijis līdzās ārstēšanas procesa laikā. Katram ir kāda uzticības persona, kas ne vienmēr ir vīrs, sieva vai dzīvesdraugs. Tā var būt arī māsa, draudzene.
– Cik daudz dalībnieku gada laikā tiek uzņemts? Vai nodarbības notiek tikai Rīgā vai arī reģionos?
– Kamēr neesam pabeiguši sava rehabilitācijas centra rekonstrukciju, programmu īstenojam viesu namos. Svētdienas vakarā dalībniekus aizvedam uz turieni un nākamās sestdienas rītā atvedam atpakaļ.
– Kas tad šo sešu dienu laikā notiek? Ko cilvēks var izbaudīt, uzzināt?
– Galvenā ideja ir iedot pamatzināšanas, radīt interesi par nodarbēm, ko pēc dalības programmā turpināt savā ikdienā. Uzsvaru liekam uz grupu terapiju, bet notiek arī fiziskās aktivitātes un izzinošas lekcijas. Ar dalībniekiem strādā mākslas terapeits, psihologs, psihoterapeits. Vēl piedalās fizioterapeits, nūjošanas instruktors, uztura speciālisti, notiek sarunas ar speciālistiem, piemēram, onkoloģijas medmāsām, ārsti-ķīmijterapeiti, farmaceiti. Pie visiem speciālistiem iespējams pierakstīties arī uz individuālām konsultācijām.
– Cik cilvēku ir vienā grupā?
– Maksimāli līdz divdesmit četriem cilvēkiem, taču mēs domājam par to, lai dalībniekiem būtu maksimāli ērta uzturēšanās savās istabiņās. Pagājušajā gadā, kad sākās Covid-19 dēļ uzliktie ierobežojumi, vairāk par četrpadsmit cilvēkiem vienā grupā neuzņēmām. Jo mazāka grupa, jo efektīvāks darbs. Viesu namā programmas laikā uzturas tikai lektori un dalībnieki, līdz ar to veidojas ļoti laba komunikācija. Bieži šie cilvēki pēc atgriešanās mājās turpina ilgstoši sazināties, tikties un atbalstīt cits citu.
– Vai pieteikties drīkst jebkurš vai tomēr jābūt biedrības “Dzīvības koks” biedram?
– Nav jābūt mūsu biedrības biedram, bet pieteikties gan iespējams mūsu mājaslapā. Vispirms nepieciešams aizpildīt anketu. Pēc tam programmu koordinators sazinās ar pretendentu, sniedz sīkāku informāciju un vienojas par piemērotāko laiku un vietu. Šobrīd interesantiem jāgaida, kad tiks izsludināta pieteikšanās, ko aizkavējuši Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi. Plānoju, ka tas varētu notikt maijā.
– Cik aktīvi cilvēki vispār izmanto šo iespēju?
– Principā iespēju varētu izmantot aktīvāk. Patlaban nav rindu, nevienam nav jāuztraucas, ka nevarēs tikt, jo nebūs vietas. Iespējams, sabiedrība joprojām ir pārāk maz informēta par šo iespēju. No otras puses, patlaban katram, kas piesakās, varam atrast piemērotāko vietu un laiku, kā arī programmas veidu.
– Biedrības mājaslapā lasīju par “Dzīvības koka” psihosociālās rehabilitācijas centru, kur šobrīd notiek darbi.
– Patlaban notiek rekonstrukcija. Telpas atjaunojam par ziedojumiem, meklējam vēl citus variantus, kā piesaistīt līdzekļus. Šogad varēsim ieguldīt četrdesmit līdz piecdesmit tūkstošus eiro, bet, lai visu iecerēto pabeigtu līdz galam, vēl vajag daudz naudas. Kad centrs tiks atvērts, noteikti paplašināsim savu darbību un dažādosim rehabilitācijas programmas. Kaut ko darīt savā mājā ir vieglāk nekā vietā, kur noteiktas lietas ir jāpielāgo.
– Jūs vairakkārt minējāt, ka diagnoze “vēzis” emocionāli ļoti stipri ietekmē cilvēku. Iemesls ir tas, ka pacients spēcīgi izjūt nāves tuvumu, vai arī tas, ka skaidrs – ārstēšanās process būs sarežģīts?
– Uzzinot diagnozi, protams, ir domas par to, ka vēzim liekama vienlīdzības zīme ar jēdzieniem “nāve, sāpes, ciešanas”. Šāds stereotips nav tikai Latvijā. Taču mūsdienās audzēju ārstēšana ir ļoti attīstījusies un efektīva, daudzi kļūst veseli un kvalitatīvi dzīvo vēl desmit un divdesmit gadu. Ja cilvēki būtu atvērtāki un vairāk par to runātu, vēzis ierindotos hronisku slimību kategorijā, no kuras tik ļoti nebaidās. Patlaban bailes no šīs slimības sabiedrībā, liekas, ir pat ģenētiskā līmenī. Cilvēki nevairās teikt, ka bijušas sirds veselības problēmas, bet ļoti reti kāds atzīst, ka bija vēzis. Laikam pārāk ilgi tas bijis neārstējams...
– Minējāt, ka agrāk bija viedoklis – galvenais ir ķirurģija, staru vai ķīmijterapija. Taču, lai varētu veiksmīgi notikt ārstēšana, arī emocionālais stāvoklis ir ļoti svarīgs.
– Veselības aprūpe attīstās un sāk skatīties uz cilvēku kopumā. Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka bez stabila emocionālā stāvokļa nav iespējama veiksmīga ārstēšana. Ja cilvēks sevi negatīvi noskaņo, ir panikā par iespējamām blaknēm, protams, būs grūtāk to pārdzīvot. Ja saprot, ka tas vienkārši jāiztur, lai pēc tam būtu labi, ārstēšana norit veiksmīgāk. Nesen mums uz “mentoru tālruni” zvanīja cilvēks – nolēmis neiet uz ķīmijterapiju, lai gan diagnoze, pēc apraksta spriežot, ir veiksmīgi ārstējama. Visapkārt viņam bija saradušies “labvēļi”, kuri pastāstījuši par šausmām, kādas var būt, uzskatījuši par nepieciešamu dalīties stāstos par ļoti negatīviem piemēriem. Bet atteikties no ārstēšanas nedrīkst, jo vēzi ar domām vien nevar aizbaidīt vai izārstēt!

“Spēka avots”
Onkoloģisko pacientu
psihosociālās rehabilitācijas programma.

● Izstrādājusi biedrība
“Dzīvības koks” sadarbībā
ar nozares ekspertiem, balstoties uz Eiropas valstu pieredzi.
● Finansē valsts, regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.780.
● Dalība – bez maksas.
● Nometnes ilgums –
6 dienas.
● Piedalās 14 līdz 24
dalībnieki.
● Vecums – no 7 gadiem.
● Notiek lekcijas, grupu un individuālās nodarbības.
● Piedalās onkologi, uztura speciālisti, imunologi, fizioterapeiti, psihoterapeiti, mākslas un deju terapeiti, kā arī citi speciālisti.
● Vairāk informācijas: Labklājības ministrijas mājaslapas sadaļā “Sociālie pakalpojumi”, mājaslapā “Spekaavots.lv” un biedrībā “Dzīvības avots”, tālrunis 67625339.

Avots: “Spekaavots.lv”

Kur meklēt psiholoģisko atbalstu?
● Latvijas Onkoloģijas centra Psihoemocionālā atbalsta centra tālrunis – 67040830. Strādā darbdienās no pulksten ● 9.00 līdz 17.00.
Biedrības “Dzīvības koks” mentoru kustības tālrunis – 26323636.
● Biedrības “Dzīvības koks” speciālistu tālruņi – 29288220 (Elita), 29823231 (Ramona), 29160466 (Kitija).
Avots: “Dzivibaskoks.lv”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Palīdz dzīvot tālāk

Kategorijas