Konsultanti palīdz pieņemt pareizos lēmumus

2021. gada 2. marts 00:00

“Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra” (LLKC) reorganizācijas dēļ no 1. janvāra vairs netiek finansētas novadu lauku attīstības konsultantu darbavietas, bet šo darbu veikušie speciālisti turpinās darbu kā nozaru eksperti. Līdz ar to vairs netiks nodrošināta apmeklētāju pieņemšana pašvaldībās noteiktos laikos. Par gaidāmajām izmaiņām “Dzirkstele” uz sarunu aicināja Anitu Rozenbergu, kura turpina darbu LLKC kā lopkopības konsultante savstarpējās atbilstības jautājumu jomā.

Jauns plānošanas periods
Lai lauksaimnieki šobrīd saņemtu atbalsta maksājumus pilnā apjomā, viņiem ir jāievēro gan obligātās apsaimniekošanas prasības, gan laba lauksaimniecība un vides stāvokļa nosacījumi. Savukārt no 2023. gada atbalstu saņemšanas nosacījumi būtiski mainīsies. A. Rozenberga informē, ka šobrīd ir sācies jauns Eiropas Savienības septiņu gadu plānošanas periods. “Pirmie divi gadi, šis un 2022. gads, būs kā pārejas periods, kura laikā pārsvarā tiks saglabāti 2015. - 2020.gadā īstenotie tiešo maksājumu saņemšanas veidi. Izmaiņas paredzētas atbalstam “Kaupo” šķirnes rudzu audzētājiem, atbalstam aitu mātēm, kā arī bioloģisko saistību jomā. Ar 2023. gadu plānoti jauni izaicinājumi Zaļā kursa politikai stratēģijā “No lauka līdz galdam” un Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā. Šobrīd ES deputātu nostāja ir tāda, ka 30% no tiešmaksājumiem jāsaista ar videi draudzīgu pasākumu īstenošanu. Gaidīsim, kādus lēmumus ES komisija pieņems, un tad sniegsim konsultācijas,” stāsta speciāliste.

Ienākuši slaukšanas roboti
Nevienam vairs nav noslēpums, ka tieši pēdējos gados būtiski pieaugusi ir tehnoloģiju un jaunu iekārtu ienākšana saimniekošanas procesos. Lai tās prasmīgi un pilnvērtīgi izmantotu, nepieciešams apgūt jaunas zināšanas un prasmes. A.Rozenberga stāsta, ka augkopības saimniecības Latvijā ir strauji izaugušas, tieši pateicoties jaunām, jaudīgām tehnikas un iekārtu iegādēm, kā arī veiksmīgas kooperācijas un kooperatīvu darbības rezultātā. LLKC konsultante atklāj, ka šis ir arī brīdis, kad jāsāk rēķināt, kas ir ekonomiska saimniekošana.

“Nekur jau neizbēgsim no tāda jauna termina kā “amonjaka emisiju samazināšana”. Būs jāmācās un jāsaprot, kādi iespējamie pasākumi piena un gaļas liellopu saimniecībās būs jāveic, lai samazinātu slāpekļa ietekmi uz vidi, sākot ar barības devu sastādīšanu, minerālmēslu lietošanu un ci-tiem pasākumiem,” informē A. Rozenberga.

Viņa norāda, ka lopkopības sektorā attīstība notiek lēnāk, kaut gan daudzās Latvijas fermās veiktas dažādas investīcijas, tostarp šogad tajās strādā jau apmēram 200 slaukšanas robotu.

Atbalsta iespējas saimniekiem pastāv
A.Rozenberga iedrošina lauku saimniecību vadītājus izmantot LLKC konsultantu sniegtās konsultācijas. Viņa atzīst, ka ne visi saimnieki šo iespēju izprot vai ir pietiekami informēti par savstarpējās atbilstības normatīvo aktu prasībām.
“Katram platībmaksājumu iesniegumam plānošanas periodā ir paredzēta “virtuāla nauda” savstarpējās atbilstības konsultāciju saņemšanai augkopības, lopkopības, mežsaimniecības un ekonomikas nozarēs. Katrā konsultāciju birojā ir speciālisti, kuri sniedz šos pakalpojumus gan birojā, gan izbraucot uz vietas saimniecībās. Palielinoties pārbaudēm no kontrolējošām institūcijām, interese pēc konsultācijām aug. Piemēram, augkopības saimniecībās zina, ko nozīmē valsts augu aizsardzības dienesta kontroles, kad pārbauda miglotājus, augu aizsardzības līdzekļu izcelsmi un izlietojumu. Par lopkopību runājot, manuprāt, kontroles palielināsies līdz ar emisijas kvotu izpildes nosacījumu ieviešanu,” prognozē A. Rozenberga.

Konsultante atgādina, ka viena no būtiskākajām savstarpējās atbilstības prasībām lopkopībā ir dzīvnieku identifikācija, reģistrācija, saražotās produkcijas izsekojamības shēma. Tāpat saimniekiem jāveic pašražotas un iepirktās lopbarības uzskaite, dzīvnieku labturības prasību ievērošana, kūtsmēslu aprites ieviešanas pasākumi.

“Mēs neviens nevaram būt zinošs pilnīgi visās nozarēs, normatīvos, tāpēc ir speciālisti, kuri to ir pilnībā apguvuši un var izskaidrot, kā pareizi rīkoties. Noteikti ir labāk pajautāt, izprast un tad pieņemt lēmumu savā saimniecībā,” uzsver konsultante.

Arvien lielāks darbsar dokumentāciju
Stāstot par saviem pienākumiem, A.Rozenberga skaidro, ka savstarpējā atbilstība (SA) ir saikne starp atbalsta saņemšanu un atbilstību citos normatīvajos aktos jau iepriekš noteiktām prasībām vides, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un dzīvnieku labturības jomā. Savstarpējās atbilstības prasības ir jāievēro lauksaimniekiem, kuri apsaimnieko lauksaimniecības zemi un pretendē uz Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem un Lauku attīstības programmas platību maksājumiem.
“Savstarpējā atbilstība aptver ievērojamu skaitu prasību dažādās jomās, tomēr lauksaimniekam šīs prasības būtu jāievēro arī tad, ja viņš nepieteiktos atbalsta maksājumiem, jo šīs visas prasības ir iekļautas ES un Latvijas normatīvajos aktos. Tad nu mēs, konsultanti, palīdzam saimniekiem viņu saimniecībās ieraudzīt neatbilstību un rast risinājumus to novēršanai, līdz pie saimniekiem ierodas inspektori no pārbaudes veicošām institūcijām. Jā, palielinās darbs ar dokumentāciju, un tas prasa no saimniekiem arvien lielāku laika patēriņu. Tomēr, ja esam iesaistīti pārtikas ražošanas ķēdēs, tad jābūt nodrošinātai arī izsekojamībai dzīvnieku identifikācijā un reģistrācijā, lopbarības uzskaitē, dzīvnieku ārstēšanā, kūtsmēslu apsaimniekošanā un vēl virknē citu pozīciju,” stāsta A. Rozenberga. Latvijā jebkuru saimniecību ir tiesīgas apmeklēt un pārbaudīt astoņpadsmit institūcijas par dažādiem saimnieciskajiem jautājumiem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Konsultanti palīdz pieņemt pareizos lēmumus

Kategorijas