Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Pietrūkst viena deputāta balss, lai noraidītu algu palielināšanu Gulbenes novada pašvaldības iestāžu vadītājiem

Diāna Odumiņa
Vietējās ziņas

2021. gada 2. marts 00:00

2600
Pietrūkst viena deputāta balss, lai noraidītu algu palielināšanu Gulbenes novada pašvaldības iestāžu vadītājiem

Gulbenes novada domes 25.februāra sēdē tomēr izdevās pieņemt lēmumu par pašvaldības iestāžu vadītāju jaunajām mēnešalgām. Ar 1.martu lielāku algu saņems 21 vadītājs – katram šis palielinājums būs atšķirīgs. Taču 7 vadītājiem mēnešalga paliks līdzšinējā apmērā. Par iestāžu vadītāju jaunajām mēnešalgām, kas noteiktas pēc viņu darba ikgadējās novērtēšanas, domes sēdē nobalsoja septiņi deputāti (no kopumā 14, kuri piedalījās sēdē): Andis Caunītis, Gunārs Ciglis, Ieva Grīnšteine, Lāsma Gabdulļina, Normunds Audzišs, Normunds Mazūrs, Stanislavs Gžibovskis. Pret balsoja seši: Anatolijs Savickis, Andris Vējiņš, Guna Pūcīte, Ilze Mezīte, Intars Liepiņš, Zintis Mezītis. Nepiedalījās balsojumā Larisa Cīrule.

Domes sēdē vispār nepiedalījās un tāpēc arī nebalsoja trīs deputāti: Indra Caune, Guntis Princovs un Valtis Krauklis.
Novada domes priekšsēdētājs N.Audzišs sēdes gaitā skaidroja, ka ar iestāžu vadītāju algu palielināšanu saista makroekonomiku. Esot “jāsilda tirgus” un “šī nauda jālaiž apgrozījumā”, jo “tas visnotaļ ceļ tautsaimniecību un ceļ apgrozījumu, ceļ ekonomisko situāciju valstī”.
Neizpratni par to, kāds tad ir galīgais iznākums pēc balsojuma domes sēdē, pauda G.Pūcīte. “Vai tad nav tā, ka pieņemts jautājums ir tad, ja “par” nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem deputātiem?” viņa jautāja. Skaidrojumu sniedza pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja Sanita Mickeviča. Visu ir izšķīris tas, ka L.Cīrule nepiedalījās balsojumā. Faktiski tas nozīmējot, ka “viņas nav” sēdē, skaidroja S.Mickeviča. Ja L.Cīrule būtu balsojumā kaut vai tikai “atturējusies”, algu jautājums domes sēdē nebūtu izgājis cauri.
G.Pūcīte vēl gribēja zināt, vai L.Cīrulei nebūtu interešu konflikta, ja tomēr piedalītos balsojumā par pašvaldības iestāžu vadītāju algām. Kā zināms, Sporta pārvaldes vadītājs Lauris Krēmers ir L. Cīrules kā šīs iestādes lietvedes tiešais priekšnieks, un tieši šis apstāklis deputāti mudinājis nepiedalīties balsojumā. S.Mičkeviča atbildēja: “Par interešu konfliktu izvērtēšanu atbild katra amatpersona pati.”
Pēc domes sēdes “Dzirkstele” lūdza L.Cīruli komentēt viņas nebalsošanas izšķirošo nozīmi lēmuma pieņemšanā. “Tas nav tik vienkārši, ja kādam tā varbūt liekas. Es nevaru balsot par savu tiešo darba vadītāju. Tiešais vadītājs paraksta man rīkojumu par atvaļinājumu, par piemaksām, par visu pārējo. Man ir darba līgums galu galā!” viņa teica.
Diskusijā atklājas – visu nosaka instrukcija
A.Vējiņš vēl pirms algu jautājuma izskatīšanas vaicāja, kāpēc tiek piedāvāts balsot kopumā par visu pašvaldības iestāžu vadītāju algām, nevis par katru atsevišķi. Tas ierobežojot deputāta iespēju balsot pret konkrētu amatpersonu algām, kuru paaugstināšanai viņš nepiekrīt. Pašvaldības Personālvadības nodaļas vadītāja Vita Lāčkāja skaidroja, ka visu nosaka instrukcija. Iestāžu vadītāju pagājušā gada darbs arī izvērtēts saskaņā ar instrukciju, jaunais atalgojums arī noteikts pēc instrukcijas, arī balsošanai jautājums sagatavots pēc instrukcijas. “Nav iespējams katram iestādes vadītājam mēnešalgu apstiprināt atsevišķā lēmumprojektā,” sacīja V.Lāčkāja.
A.Vējiņš pauda: “Šeit vajadzētu saprast to atšķirību, ka daļa pašvaldības darbinieku šobrīd ir tādā situācijā, kad viņi saņem algu par nestrādāšanu. Daļa principā nedara neko. Un šeit palielināt vēl algas?” N.Audzišs iebilda, ka deputātam ir “ļoti subjektīvs viedoklis” vai “vienkārši cilvēciskas sajūtas”, bet patiesībā pašvaldības iestādēs “darbs ir izdarīts milzīgs”. “Tā nu nav, ka kādam tiek maksāts vienkārši tāpat,” teica novada domes priekšsēdētājs.
I.Liepiņš vaicāja N.Audzišam, vai algu palielināšanu pašvaldībā var uzskatīt kā “solidarizēšanos ar novada sabiedrību” kopumā. Deputāts akcentēja, ka privātajā sektorā pandēmijas laikā daudzviet cilvēkiem ienākumi krītas, bet pašvaldības iestādēs – palielinās. I.Liepiņš īpaši pievērsa uzmanību kultūras nozarei. Viņam iedzīvotāji vaicājuši, vai ir godīgi Kultūras pārvaldes vadītājai Gundegai Ķikustei palielināt algu par gandrīz 400 eiro. N.Audzišs pauda, ka “jautājums ir ļoti komplicēts”. Esot instrukcija un kārtība, pēc kuras jāvadās. “Ja mēs to nedarām, mēs jau pārkāpjam likumu vai savus pieņemtos lēmumus,” akcentēja N.Audzišs. Tajā pašā laikā viņš atzina – “sajūta ir “dilemmiska””. “Es arī neesmu no akmens,” teica N.Audzišs. Taču tā vairāk esot “iekšējā sajūta”, kas nav līdz galam pamatota, jo nav tā, ka notiekošais uztverams kā netaisnība.
G.Pūcīte gribēja noskaidrot, kas ir izdevis instrukciju, pēc kuras šobrīd ir jāvadās, palielinot algas pašvaldības iestāžu vadītājiem. V.Lāčkāja atbildēja, ka šo instrukciju apstiprina domes priekšsēdētājs.

G.Pūcīte Kultūras pārvaldes vadītājas algas palielināšanu diskusijā sasaistīja ar “kādas kultūras iestādes darbinieces atlaišanu”, jo šīs atlaišanas iniciatore ir tieši G.Ķikuste. Šajā sakarā cilvēki ir sašutuši par netaisnību un uzmeklējuši deputāti dienu pirms domes sēdes, lūdzot noskaidrot darbinieces atlaišanas iemeslus. “Dzirkstele” uzzināja, ka runa ir par Lizuma kultūras nama noformētājas Līgas Ozoliņas atlaišanu. G.Pūcīte domes sēdē šo darbinieci raksturoja kā cilvēku, kurš godprātīgi no sirds ir veicis darba pienākumus daudzu gadu garumā un kura zināšanas un talants, viņaprāt, ir neatsverams vietējai kopienai. G.Pūcīte esot lūgusi G.Ķikusi izskaidrot Lizuma darbinieces atlaišanas iemeslus. Saņēmusi atbildi, ka citi šāda paša profila darbinieki pašvaldībā (noformētāji – red.) “ir pašpietiekami”. G.Pūcīte aprēķinājusi, ka no šīs noformētājas gada atalgojuma kopsummas – 7000 eiro pirms nodokļu nomaksas – nepietiek pat četrām G.Ķikustes mēnešalgām. Deputāte pauda, ka viņai “visas Gulbenes novada sabiedrības priekšā ir kauns”.
Domes sēdē vārds tika dots arī G.Ķikustei, kura teica: “Man vairāk nav, ko komentēt.”
No komentāriem “Dzirkstelei” atteicās arī Lizuma kultūras nama vadītāja Elita Dūte. To viņa skaidroja ar vārdiem: “Mums ir aizliegts runāt.” “Dzirkstele” sazinājās ar L.Ozoliņu, kura teica – viņai 24.februārī piezvanīts un pateikts, ka tiek atlaista ar 1.aprīli. Darba līgums ar pašvaldību viņai ir kopš 1998.gada. Līdz pensijas vecuma sasniegšanai L.Ozoliņai atlikuši divi gadi un daži mēneši. Pēkšņo atlaišanu viņa komentē ar vārdiem: “Es pagaidām nevaru aptvert! Viss, kas ir gadiem darīts, kopts un uzturēts, ir nevērtīgs?” Viņa nav sapratusi, kāpēc patiesībā tiek atlaista. Bijis teikts, ka “visiem jābūt līdzvērtīgiem”. L.Ozoliņa to izprot kā aicinājumu visiem būt vienādiem. “Kāpēc vajag aplauzt spārnus, lai visi ir vienādi?” viņa jautā.


Uzziņai

2020.gada 7.decembrī stājās spēkā Normunda Audziša parakstītā
“Instrukcija par Gulbenes novada pašvaldības iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanas un atlīdzības noteikšanas kārtību”. Līdz ar to spēku zaudēja 2018.gada 7.novembra šāds pats dokuments.
Instrukcijā norādīts – kad pašvaldības iestādes vadītāja ikgadējā vērtēšana ir noslēguma fāzē (izvērtētais nav/ir apstrīdējis rezultātu un nepieciešamības gadījumā notikusi atkārtota izvērtēšana), tad jau vairs “vērtēšanas komisijas lēmums nav apstrīdams”. Tieši šis lēmums kļūst par pamatu pašvaldības iestādes vadītāja algas
palielināšanai vai nepalielināšanai.
Gulbenes novada pašvaldības informācija


Fakti par 2021.gada algām

Pašvaldības vadībai algas šogad palikušas pagājušā gada līmenī (pirms nodokļu nomaksas):

2 607 € – domes priekšsēdētājam Normundam Audzišam
2 333 € – domes priekšsēdētāja vietniekam Andim Caunītim
2 215 € – pašvaldības izpilddirektorei Lienītei Reinsonei
2 085 € – pašvaldības izpilddirektores vietniekam Sandim Sīmanim

10 lielākās pašvaldības iestāžu vadītāju algas, kas palielinātas ar 1.martu (pirms nodokļu nomaksas):

1 876 € – Izglītības pārvaldes vadītājai Edītei Kanaviņai
1 861 € – Kultūras pārvaldes vadītājai Gundegai Ķikustei
1 847 € – novada sociālā dienesta vadītājam Jānim Antaņevičam
1 670 € – novada bibliotēkas direktorei Antrai Sprudzānei
1 652 € – novada Sporta pārvaldes vadītājam Laurim Krēmeram
1 631 € – novada būvvaldes vadītājam Jānim Ziemelim
1 618 € – Gulbenes pilsētas pārvaldniekam Gintam Āboliņam
1 537 € – pašvaldības policijas priekšniekam Mārtiņam Didrihsonam- Linardam
1 503 € –  tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra direktorei Simonai Sniķei
1 476 € – Līgo un Daukstu pagastu pārvaldniekam Uldim Doņukam

Kategorijas

Kategorijas