Plūdi pagaidām nedraud

2021. gada 2. marts 00:00

Gulbenes novadā sniega šoziem bija daudz, un tagad tas kūst strauji. Pagaidām Gulbenes novadā iztiekam bez lieliem pavasara plūdiem.

Gulbenes pilsētas pārvaldes komunālinženieris Jānis Krastiņš “Dzirkstelei” stāsta, ka, kūstot lielajam sniega daudzumam pilsētā, lielu teritoriju applūšana netika novērota. Nedaudz applūda tradicionālā teritorija Ābeļu un Līkās ielas krustojumā, bet pirmdien ūdens jau bija aiztecējis arī no turienes. Par citiem applūdušiem īpašumiem pilsētas teritorijā viņam ziņu nav.
Applūdusi teritorija pretī Tanslavu kapiem
“Applūdusi ir arī parasti applūstošā teritorija pretī Tanslavu kapiem, bet, tā kā pilsētā ūdens līmenis ir krities, ir pavērtas slūžas arī Vidus ielā, kas regulē ūdens līmeni šajā teritorijā. Slūžas tiek regulētas tā, lai neizraisītu ūdens līmeņa celšanos pie vecās poliklīnikas un nenotiktu ceļa izskalošana. Gribu atgādināt, ka patvaļīga slūžu regulēšana, kas atkal notiek, ir administratīvi sodāma darbība! Pašvaldības policija pievērsīs īpašu uzmanību, lai tas nenotiktu. Tā kā lielākā daļa sniega ir nokususi, domāju, ka plūdi Gulbenei nedraud. Ja kādā īpašumā ir problēmas ar kūstošā sniega ūdens novadīšanu, lūdzam ziņot pašvaldībai – iespēju robežās centīsimies palīdzēt!” uzsver J. Krastiņš.
Arī Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis “Dzirkstelei” apliecina, ka pagaidām izskatās salīdzinoši mierīgi. “Biju aizbraucis apskatīties, kā ir Pededzē ar ledus iešanu. Svētdien izbraukāju apkārtni arī Litenes pusē, kā arī raksturīgākās vietas, kuras parasti applūst Stradu pagastā. Ir salīdzinoši mierīgi. Ūdens līmenis ir cēlies Gaujā, Tirzā. Ja naktī piesalst un dienā kūst, tad izskatās, ka būs mierīgi. Nebūtu pamata lielam satraukumam. Vairāk jāsatraucas par ielām un ceļiem, kuri šķīst. Par tiem būs lielākās galvassāpes,” saka A. Caunītis.
Vasarā – zemes īpašnieks, pavasarī – ezera īpašnieks
Palieņu pļavas ir regulāri applūstošas teritorijas upju krastos. Applūšana parasti notiek pavasarī, bet retāk – citās sezonās, kad ir daudz nokrišņu. Pagājušajā nedēļā “pamodās” Sitas-Pededzes palieņu pļavas.
Jurijs Prokofjevs, kurš saimnieko Litenes pagastā, “Dzirkstelei” stāsta – ja citam liekas, ka tas ir kaut kas šausmīgs, tad viņi ir pieraduši redzēt skatu, kad viss applūdis pavasarī vai vasarā. Viņš atminas, ka pagājušajā gadā tā bija 25.jūnijā, kad bija lietavas. Plūdi varot atnākt divas vai trīs reizes gadā. “Kad ūdens noskries, grūti pateikt. Atkarīgs, kādi būs laika apstākļi. Ja sola siltu, vēl jau nāks kaut kas klāt, bet domāju, ka nekas traģiskāks nebūs. Izskatījās, ka sniega daudz, bet tas bija sasnidzis, atkušņu nebija, bija sasēdis, tāpēc tas tik ātri nokusa. Ir tā, ka vakarā redzi – viss ūdenī, bet no rīta jau var būt tā, ka ūdens atkāpies 300 metrus. Viss notiek strauji. Bet pie tā mēs esam pieraduši, un tā mēs šeit dzīvojam. Kopumā, manuprāt, tagad vairāk nekā tūkstotis hektāru ir zem ūdens. Vasarā esi zemes īpašnieks, pavasarī – ezera īpašnieks,” saka J.Prokofjevs.
Litenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Lapiņš stāsta, ka Litenē pagaidām situācija ir mierīga, un viņš cer, ka plūdu nebūs. “Pašreiz Pededzē ūdens līmenis pacēlies par metru, metru divdesmit, bet tas ir normas robežās. Ja ūdens līmenis vairs stipri necelsies, tad pagaidām plūdi nedraud. Pašlaik upe ir ļoti skaista!” saka V.Lapiņš.
Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns stāsta, ka pie viņiem pagaidām viss ir mierīgi. “Izskatās, ka nezin vai būs kaut kas nopietns gaidāms. Tirzā ledus jau ir sācis iet, Gaujā vēl ledus turas, bet līmenis nav ļoti liels. Kaut gan nevar jau zināt, kādi laika apstākļi vēl būs,” saka M.Milns.
Arī Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis stāsta, ka viņu pagastā viss ir mierīgi un plūdu nav.

Interesanti
Palu laikā augsne bagātinās ar ūdeņu atnestajām barības vielām. Veidojas strauji mainīgi augsnes mitruma un auglības apstākļi, kas savukārt veido palieņu pļavu īpašo ekosistēmu. Palieņu pļavās ir auglīga, irdena augsne, un vairākas aizsargājamas sugas sastopamas tikai palienēs. Tā ir vienīgā ilgtspējīgā dzīvotne ķikutam, jo te ir labi barošanās apstākļi, trūdvielām bagāta augsne ar augstu slieku blīvumu. Palieņu augi un dzīvnieki pielāgojušies īslaicīgajam palu periodam. Palu ūdeņi ir nozīmīgi atklātu zālāju saglabāšanā, jo tie kavē pļavu aizaugšanu ar krūmiem. Palu laikā ledus var nostumt pat lielus krūmus! Dabiskās palienes sniedz nozīmīgu ekosistēmu pakalpojumu – uzkrāj sevī palu ūdeņus, samazina straumes ātrumu un tā novērš postošus plūdus upju lejtecēs. Tāpēc upju taisnošana un “pārgrāvošana” nevis novērš plūdus, bet veicina tos.

Avots: Latvijas Dabas fonds

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Plūdi pagaidām nedraud

Kategorijas