Tikai avīzes jāmeklē!

2021. gada 2. marts 00:00

1352

Gulbenietei Sandrai Sopulei ir ļoti interesants vaļasprieks – viņa pin grozus no avīžu “klūdziņām”. Izrādās, nav nemaz tik sarežģīti pašam mājās uzmeistarot skaistu grozu, nepieciešama tikai pacietība un avīzes.

Vislabāk sanāk no “Dzirkstelēm”

“Esmu audzinātāja bērnudārzā “Rūķītis”, un mums ir sadarbība ar bērnudārzu “Auseklītis”, kur pamanīju, ka darbinieces pin šādus grozus, un priecājos, cik glīti viņām tajos sakārtota visa “didaktika”. Tas man tik ļoti iepatikās, ka radās vēlēšanās pašai iemācīties pīt šādus grozus. Pirms gada Stāķu bibliotēkā tika organizētas mācības avīžu grozu pīšanā. Pieteicos. Man ir ļoti laba māsīca, un arī viņu aicināju braukt mācīties, jo man tas šķita dikti interesanti! Sanāca tā, ka es uz mācībām netiku, bet piekodināju māsīcai, lai noteikti aizbrauc un iemācās. Viņa iemācījās un tad iemācīja arī mani. Tagad abas divas pinam. Es ļoti aizrāvos! Gadu jau ir pamatīgs āķis lūpā. Tagad man savā bērnudārzā grupiņā viss tik skaisti sakārtots šajos grozos, tikai avīzes jāmeklē! Vaicāju pēc tām vienam draugam, tad otram draugam. Metu pat kaunu pie malas un devos uz bibliotēku, lai palūgtu vecās avīzes. Paldies bibliotēkas meitenēm! Vēl neesmu bijusi pie viņām ciemos, lai kādu sapīto groziņu aiznestu, jo tagad jau nevar, bet katram sapītajam groziņam ir savs ceļš,” stāsta Sandra.
Agrāk Sandra ziemā ar vīru lasīja grāmatas, bet tagad viņa noteikti ir devusi priekšroku pīšanai. Viņai visvairāk patīk pīt grozus tieši no “Dzirkstelēm”. “Nebūtu jau man tik daudz to grozu, bet, tā kā tagad ir pandēmija un ciemos iet nevar, tad es pinu grozus,” smaidot saka Sandra.
Jaunībā viņa vēlējās, lai kaimiņiene iemāca pīt grozus no klūgām, bet nesanācis. “Laikam tāpēc, ka nesanāca toreiz iemācīties pīt no klūgām, tagad pinu no avīzēm, jo princips ir tāds pats,” saka Sandra.
Lietderību groziem vienmēr var atrast
Ja vēlas tikt pie pīta groza, ir nepieciešamas avīzes, no kurām izgatavo tā saucamās avīžu “klūgas”, kā arī kreppapīrs, lai “klūgas” nokrāsotu. Noderēs arī tapetes, kartona kaste, ap kuru sākt pīt, kā arī koka laka.
“Avīžu strēmeles jāsarullē, veidojot tādas kā caurulītes. Pēc tam uzvāra ūdeni, aplej ar to kreppapīru, kurš atdod savu krāsu, un tad “klūgas” mērcē šajā ūdenī, tā iegūstot toni. Mani sākumā aizrāva zaļais tonis, ko iegūst no zaļā kreppapīra. Tad “klūgas” liek žūt, un, kad izžuvušas, sāk pīt. Es izmantoju kartona kasti, kura ir kā pamats tam, ap kuru sāk pīt. Tapetes izmantoju groziņa pamatam. Kad groziņš ir nopīts, tad jānolako ar koka laku,” stāsta Sandra.
Viņa uzskata, ka tomēr vislabāk mācīties groziņu pīšanu klātienē, jo ir dažādi knifiņi, kuri jāzina, lai viss izdotos. Piemēram, “klūdziņu” vienam galam jābūt nedaudz šaurākam, lai pīšanas procesā var audzēt tās kopā. “Draudzene no Austrijas arī lūdz, lai iemācu viņu attālināti pīt šādus grozus. Nezinu gan, kā to lai izdara. Var jau filmēt video un sūtīt, bet tomēr vieglāk mācīties, kad visu redz klātienē. Man jau arī ir brāķīši. Esmu teikusi – ja arī kādu mācīšu pīt, tad noteikti rādīšu savus brāķus un stāstīšu par kļūdām, lai citi nekļūdās,” saka Sandra.
Avīžu pinumi ir tikpat izturīgi kā no koka klūgām, tikai tapšanas procesā papīrs ir pakļāvīgāks un vieglāk lokāms. Lietderību šādiem groziem vienmēr var atrast – tajos var likt bērnu darbiņus, rotaļlietas, augļus, garšvielu trauciņus. “Draudzenei, kura dod man avīzes, šādā grozā vannasistabā stāv sarullēti dvieļi,” saka Sandra.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tikai avīzes jāmeklē!

Kategorijas