Skolotāji nepriecājas, bet gatavi attālinātam darbam

2021. gada 9. marts 00:00

Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (LIZDA) ir Latvijas lielākā nozares arodbiedrība un apvieno vairāk nekā 22 000 biedru. Tās vadītāja Inga Vanaga vienmēr aktīvi iestājusies par pedagogu tiesībāmi. Šī saruna par attālināto mācību procesu valstī un cerīgu vīziju, ka reiz pedagogu profesija būs TOP 3, bet vidējā alga vismaz 1400 eiro.

– Kā vērtējat ministres Šuplinskas paziņojumu par attālināto mācību pagarināšanu līdz gada beigām?
– Protams, ka šī ziņa izglītības nozarē strādājošajiem nav iepriecinoša, taču gribētu teikt, ka nav arī pārsteigums. Lēmums, kā zināms, izriet no epidemioloģiskās situācijas valstī, taču gribētu uzsvērt: tas, ka mēs visi saskaramies ar šādu situāciju, ir tikai tādēļ, ka daži cilvēki mūsu valstī nevarēja laicīgi pieņemt lēmumus par vakcinēšanos un vakcīnu iegādi. Tika veltītas daudzas stundas dažādu komatu un punktu pielikšanai dažādos grozījumos saistībā ar Covid-19, bet nebija pietiekami daudz atlicināts laiks, lai izlemtu par dažādiem nodrošinājumiem saistībā ar vakcīnām, kas rezultātā noveda pie attālinātā mācību gada. Un tas ir skaudri.
– Vecāki, bērni, skolotāji – visi ir noguruši. Bērniem zudusi motivācija, vecāki kļūst par “skolotājiem”, skolotāji par ganiem, dzenājot rokā skolēnus, lai viņi izpildītu darbus. Kā situāciju var uzlabot?
– Noguruši tiešām ir visi, skolotāju pašaizliedzību un darba spējas varu tikai apbrīnot. LIZDA pētījumā, kurā piedalījās 10 000 pedagogu, skanēja trauksmes zvani par profesionālo izdegšanu. Domāju, ka ir svarīgi reāli apzināties, ka Covid-19 izplatību valstī mēs apturēt nevaram, bet varam izmainīt savstarpējo atbalstu, mēs varam visu mierīgi izrunāt, domāt nevis, kā vienam otru nosodīt, bet saprast. Meklēt kompromisu. Ir grūti gan skolotājiem, īpaši tiem, kuriem mājās arī vairāki bērni un jāvada gan stundas, gan jāseko līdzi bērnu mājas darbiem, gan arī vecākiem, kuriem pēc darba vakarā mājās arī jābūt skolotājiem. Bet mums ir jāiztur līdz galam!
– Daudzi saka, ka mācību gads būs tāds ‘’apmuļļāts’’, jo attālināti, protams, nevar iemācīt tā, kā klātienē. Varbūt visiem jāpaliek ‘’uz otru gadu’’?
– Es kategoriski tam iebilstu, lai gan šādas ziņas ir izskanējušas. Tiesa, jau pagājušā gada pavasaris pierāda, ka attālinātā darba procesa rezultāti tiešām nav iepriecinoši, ka mācības klātienē dod labāku rezultātu. Tāpēc ir jādomā, kur ir vājās vietas un kā situāciju digitālajā vidē uzlabot. Ir jāapzina neapgūtais, problēmas un iespējas, kā to risināt, bet ne, protams, par baltu velti. Nenoliedzami paies laiks, lai mēs aizlāpītu robus zināšanās, kas iegūtas attālinātā mācību procesa laikā. Bet ‘’uz otru gadu’’ nav jāpaliek. Ir jāiet tālāk.
– Pirmsskolas skolotāji smej, ka viņi ir nemirstīgi, jo strādā visu laiku klātienē. Vai ticat, ka valdības solītās piemaksas par darbu šajā režīmā visi saņems?
– Saprotu cilvēku neticību, jo pagāja pietiekami ilgs laiks no viena kabineta uz otru un kamēr viss līdz galam tika izlemts Saeimā. Aizkulises ir gana sarežģītas. Tiesa, tagad daļa šo piemaksu jau ir saņēmuši, daļa vēl nav. Gribu gan piebilst, ka mieles šajā visā radīja tas, ka sabiedrībai tika teikts, ka būs 300 eiro piemaksa, bet sanāca, ka summā ir ietverti arī nodokļi, kas nozīmē, ka samaksa ir daudz mazāka un, ja šo summu vēl izdalām uz visiem mēnešiem, tad skaidrs, ka cilvēki, kuri visu laiku strādā pirmajās līnijās, mēnesī par šo darbu saņēma apmēram 30 eiro piemaksu. Un tas ir skumji. Un tā ir politikas veidotāju attieksme pret šiem cilvēkiem. Daudzi man ir teikuši, ka citās profesijās arī ir grūti, bet tad es atbildu: cik daudzu profesiju pārstāvji saskaras ar tādu specifiku, ka vienā laikā ilgstoši jāatrodas vienā telpā un jāstrādā ar cilvēkiem no vairākām mājsaimniecībām? Tāpēc man šķiet, ka piemaksa par šo darbu ir nesamērīga.
– Vai arodbiedrība saņem daudz sūdzību, ierosinājumu vai ieteikumu no pedagogiem šajā laikā?
– Mēs saņemam pietiekami daudz sūdzību, lūgumu, ierosinājumu, taču glābiņš tiek nodrošināts tikai arodbiedrības biedriem. Arī man algu maksā arodbiedrība. Ja cilvēks nav arodbiedrības biedrs, konsultāciju atsakām, bet tie, kas darbojas LIZDĀ, saņem konsultācijas. Nāk klāt jauni biedri, daži aiziet, jo slēdz skolas vai pienācis pensijas vecums. Kopā arodbiedrībā darbojas vairāk nekā 22 000 biedru.
– Kādiem jābūt risinājumiem, lai nenonivilētu izglītības sistēmu un lai skolotāji karjeru nebeigtu kādā klīnikā?
– Viena aktivitāte nederēs, jābūt kompleksam risinājumam, un vispirms ir jābūt apjomīgām investīcijām cilvēkkapitālā, tiesību jautājumiem, jābūt sabalansētiem slodzes principiem un cienīgai darba samaksai. Pēc mūsu aprēķiniem esam valdībai ierosinājuši, ka no 2022.gada pedagoga zemākajai algai vajadzētu būt 1400 eiro uz papīra. Es uzsveru – zemākajai. Bet šī, protams, būs politiska izšķiršanās, vai nauda valstī tiks atrasta. Ministrija baidās, ka tad, kad saliks slodzē visus pienākumus, ko skolotājs dara ārpus darba – olimpiādes, ekskursijas, konsultācijas un tā tālāk, līdzekļi būs vajadzīgi vēl vairāk. Bet cik ilgi tad skolotājs par velti lai strādā?
Svarīga ir arī sabiedrības attieksme, bet domāju, ka attālināto mācību laikā vecāki saprot skolotāja darba specifiku. Nacionālā līmenī diemžēl politika ir tāda, ka notiek pārāk liela iejaukšanās pedagogu darbā, notiek nemitīga kontrole, tiek pieprasītas atskaites. Un tas neliecina par neko labu. Varam priecāties par igauņiem, kuriem ir autonomija, ir valsts atbalsts, tāpēc es nekautrēšos kā arodbiedrības vadītāja runāt par šiem jautājumiem. Man bieži pārmet, ka es tikai par resursiem runāju, taču skaties, kur gribi, visur nepieciešami resursi – vai tas ir mentora darbs, supervīzijas vai profesionālā pilnveide. Tas viss maksā! Un, ja ministrija man saka: mēs varam runāt par visu, tikai ne naudu, tad nav ko tērēt lieki laiku darba grupās. Turklāt mēs taču redzam pedagogu vecuma portretu! Mums strauji vajag jaunus pedagogus, bet, kamēr runāsim, ka nepietiek naudas, mēs nevarēsim spert straujus soļus uz priekšu. Lietuvieši, piemēram, pirmsskolas pedagogiem palielināja algas par 400 eiro! Cik gadus mēs risināsim apmaksas jautājumus!? Ko tad mēs brīnāmies par sekām? Par pedagogu izdegšanu, profesijas prestižu? Tāpēc ātri ir nepieciešamas investīcijas. Situācija ir jāmaina, līdzekļi ir jāatrod. Ir pašvaldības, kas iesaistās un atbalsta skolas, bet ne visur Latvijā tā notiek.
Tas attiecas arī uz kompensācijām pedagogiem, strādājot attālināti. Likumos bija grozījumi, kas definē, ko nozīmē attālinātais darbs un bija grozījumi arī par atbalsta mehānismiem, ja skolotājs strādā no mājām. Un šajos dokumentos, kā daudzos, ir vārdiņš “var”. Grozījumi nenorāda, ka jāmaksā obligāti. Viss ir atkarīgs no darba devēja – vai viņš to var atļauties, vai grib atļauties. Ir dažādi darba devēji un tikai no viņa un pašvaldības atkarīgs, kā motivē pedagogus, vai maksā par attālināto darbu papildus, jo skolotājs tērē savu elektrību, internetu un citus resursus, vai nemaksā, jo uzskata, ka skolotājam jau tāpat labi – nav jāiet ārā no mājas, nekur nav jābrauc.
– Kā jūs vērtējat kompetenču izglītību un to, ka tagad jebkurš, kuram ir augstākā izglītība, var gadu pamācīties un strādāt skolā par pedagogu?
– Runājot par kompetencēm, skaidrs, ka tās bija jāievieš, taču cik lietderīgi tas ir tagad? Ministrei ierosinājām, ka ir jāpagarina satura ieviešanas termiņš, bet ministrijā saka, – problēmu nav, viss ir kārtībā. Taču mēs zinām, ka ir paredzēts izglītības kvalitātes monitorings, un tas ietekmēs skolu nākotni, daudzu vidusskolu pastāvēšanu. Un kas notiks tad?
Runājot par pedagoga izglītošanu gada laikā, uzskatu, ka tas var būt risinājums īstermiņā, bet ne vairāk. Gads ir stipri par maz. Protams, ir jādod cilvēkam karjeras iespējas, bet pedagogs ir akadēmiska izglītība, zināšanas un metodiku, kā strādāt, nevar iegūt gada laikā. Ja mēs paskatāmies, cik tas izmaksā – trīs gadi, 300 pedagogi un iztērēti trīs miljoni, var sarēķināt, cik viens jaunais pedagogs izmaksā gadā, un izdarīt secinājumus, cik no šiem cilvēkiem strādās skolā, vai viņi gribēs strādāt mazās lauku skolās, vai gribēs strādāt speciālajās skolās? Visu cieņu tiem, kas ir atsaukušies, bet jādomā ilgtermiņā, un gribētu redzēt, cik daudzi no šiem cilvēkiem paliks strādāt, kad beigsies 200 eiro lielā stipendija papildus darba algai. Uzskatu, ka par trim miljoniem varētu sagatavot vairāk pedagogu. Esam to valdībai arī norādījuši.
– Kādu jūs redzat izglītības sistēmu un pedagoga darbu pēc desmit gadiem?
– Ja godīgi, tad es ticu, ka mēs ātrāk nekā pēc 10 gadiem panāksim, ka pedagoga profesijas prestižs būs TOP 3, nevis kā tagad – apakšgalā. Ticu, ka atalgojums būs atbilstīgs ieguldītajam darbam. Un no tā viennozīmīgi iegūs visa mūsu sabiedrība.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Skolotāji nepriecājas, bet gatavi attālinātam darbam

Kategorijas