Bērnudārza darbiniekiem lielākais gandarījums – priecīgi bērni

2021. gada 9. marts 00:00

213

Bērnudārza darbiniekiem lielākais gandarījums – priecīgi bērni

Sintija Ločmane lepojas ar kolektīvu un paveiktajiem darbiem

Drīz būs pieci gadi, kopš Sintija Ločmane ir nevis skolotāja Stāķu pirmsskolas izglītības iestādē, bet gan vadītāja. Kad viņa tika apstiprināta šajā amatā, “Dzirkstelei” viņa stāstīja, ka pieteikties šim amatam viņu motivēja ģimene un kolēģes no Stāķu pirmsskolas izglītības iestādes.

“Melošu, ja teikšu, ka man kā vadītājai ir gājis viegli. Esmu saskārusies un piedzīvojusi daudz patīkamu un ne tik patīkamu situāciju un mirkļu. Taču šodien, atskatoties uz to, varu teikt: viss noticis tā, kā tam jānotiek. Esmu augusi savā profesijā kā personība,” atzīst Sintija.

Visīpašākie – mani kolēģi

Neaizmirstams viņai bija pats profesijas, amata maiņas sākums, kad ar milzu azartu uzkrājusi visu jauno: vadības prasmes, lietvedību, likumus, jo bez to pārzināšanas nav iespējama ikdiena. “Aizvien degu par visu jauno savā profesijā! Paldies manām kolēģēm – vadītājām, kuras ar savu bagāto vadītājas darba pieredzi mani atbalstīja, palīdzēja, sniedza padomus. Vēlos teikt paldies manai pirmajai vadītājai Ārijai Stuckai, kura deva man iespēju, uzsākot studijas, strādāt par skolotāju 3.pirmsskolas izglītības iestādē “Auseklītis”.Visīpašākie ir mani kolēģi bērnudārzā. Mēs esam komanda. Katrs ar savām stiprajām un vājajām pusēm, bet visi virzīti uz vienu mērķi un rezultātu. Neatsverams ir katra darbinieka darba ieguldījums iestādes labā. Esmu pateicīga kolektīvam par ieguldīto darbu, vērtīgajām idejām, to realizēšanu. Prieks redzēt un ikdienā just, ka cilvēki nāk uz darbu ar prieku. Esmu pateicīga bērnu vecākiem par uzticēšanos, iesaistīšanos, atbalstu, labajiem vārdiem, ko dzirdam katru dienu. Paldies, ka uzticat mums savu visdārgāko!” uzsver Sintija.
Daudz izdevies realizēt
Stājoties vadītājas amatā, Sintijai bija ieceres un sapņi, no kuriem daudz ir izdevies realizēt, bet vēl ir daudz, kas gaida savu laiku un kārtu. Lielais sapnis un būtiskākā prioritāte ir iestādes teritorijas labiekārtošanas projekta 2.kārtas izpilde, kad tiks labiekārtota atlikusī iestādes teritorija ar bruģētiem celiņiem, rotaļu laukumu izveidi un rotaļu konstrukciju, āra nojumīšu uzstādīšanu, kā arī apgaismojuma izveide visā iestādes teritorijā. Ar lepnumu viņa min to, ka visā iestādē ir veikts telpu kosmētiskais remonts. Īpaši skaistas nokrāsas ir ieguvušas grupu telpas, kur darbi tika veikti pašu spēkiem. Visās iestādes grupās ir iegādātas jaunas gultiņas, galdi un krēsli. “Īpašs sapnis tika realizēts mazo “Lācēnu” grupā. Esam tikuši pie skaistām gultiņām, kur katras gultiņas galvgalis ir lācītis. Iestādes ēkas saimnieciskajam blokam ir veikts apjomīgs jumta konstrukcijas remonts. Tieši tāpat ir veikti apjomīgi kanalizācijas un ūdensvada remonta darbi. Tiek domāts par bērnu drošību – ir ierīkota videonovērošanas sistēma, vārtiem ir drošības mehānismi, lai bērns pats nevarētu atvērt vārtiņus. Ieejas durvīm ir izveidota drošības sistēma, lai nevarētu brīvi iekļūt nepiederošas personas.

Daina Žīgure ne mirkli nav nožēlojusi savu izvēli būt par skolotāju pašiem mazākajiem

Daina Žīgure ir ilggadēja Stāķu bērnudārza darbiniece. Viņa veltījusi skolotājas darbam šajā iestādē gandrīz 39 gadus. Tā ir viņas profesija un arī aicinājums. Paralēli strādāja arī par lietvedi, kad bija nepieciešams, aizvietoja arī medmāsu. “Kad bijusī Stāķu bērnudārza vadītāja Vija Pušķe devās dekrēta atvaļinājumā, pildīju arī vadītājas pienākumus. Kādu laiku strādāju arī 3.pirmsskolas izglītības iestādē “Auseklītis” par lietvedi un arī par skolotāju, un tad atkal atgriezos Stāķu bērnudārzā. Kopš pagājušā gada decembra par skolotāju vairs nestrādāju veselības dēļ. Tagad esmu ēkas dežurante, bet, ja ir nepieciešamība, aizvietoju arī skolotājas,” par savām darba gaitām stāsta Daina.

Viņa nevienu mirkli nav nožēlojusi savu izvēli – būt par skolotāju pašiem mazākajiem. Kāpēc? “Es ļoti mīlu bērnus,” īsa un konkrēta, bet tajā pašā laikā visu paskaidrojoša, ir viņas atbilde.

Baltos halātos kā slimnīcā

Vēsturiskais nosaukums Stāķu bērnudārzam bija Stradu ciema apvienotais bērnudārzs. “Toreiz mūs nesauca par skolotājām, bet gan māsas audzinātājas, un pienākumi bija tādi paši, kā arī tagad bērnudārza skolotājām. Atceros, ka toreiz mums vajadzēja vilkt baltus halātus kā slimnīcā. Tāda bija prasība,” smaidot atminas Daina.

Darbā Stradu ciema apvienotajā bērnudārzā viņu pieņēma 1979. gada 15.oktobrī toreizējā vadītāja Māra Stalaža (pēc tam – Korne). “Es strādāju ar pašiem mazākajiem bērniņiem – gadu un divus gadus veciem. Kopumā bija sešas grupiņas, un visas pilnas. Katrā – vairāk nekā 20 bērni. Bija arī nakts grupas, jo ļoti daudzi bērni palika arī pa nakti. Toreiz bija Kirova kolhozs, melioratori, Lauku tehnika. Pagastā kūsāja dzīvība. Kad atnācu strādāt uz bērnudārzu, man šķita, ka visi bērni ir vienādi, un toreiz nodomāju, kā gan es viņus atšķiršu! Manā grupiņā savulaik nāca arī bobslejists Daumants Dreiškens – tāds mazs puisītis ar apaļiem vaidziņiem,” ar sirsnīgu smaidu atceras Daina.
Spilgti viņai atmiņā palicis 1991. gads. Tieši šajā gadā, kad Latvija atguva valstisko neatkarību, bērnudārza darbinieki izjuta pamatīgu krīzi un satraukumu. “Bija jāizlemj, vai bērnudārzs pastāvēs. Līdz tam grupā strādāja divas skolotājas un auklīte, bet, lai dārziņš turpinātu pastāvēt, auklītes atlaida, un grupā palikām divas skolotājas. Tad mēs vienu dienu strādājām kā skolotāja, otru – kā auklīte, un šāds darba ritms bija divus vai trīs gadus. Mums maksāja tikai par skolotājas darbu, par auklītes darbu – nemaksāja. Lai tikai bērnudārzs pastāvētu, mēs visas strādājām šādā režīmā. Tajā laikā mums pagasta priekšsēdētājs bija Sīmanis Homčenko. Bet mēs pārdzīvojām šo laiku,” stāsta Daina.

Arī tagad Covid-19 laiks ir izaicinājuma laiks, jo strādāt ir grūtāk. “Skolotājai grupiņā jāstrādā maskā, bet tas nav viegli, jo bērns jau skatās savai skolotājai mutē, lai pareizi izrunātu vārdus, skaņas, un tas jau bērniem nāk par sliktu, ja skolotājs strādā maskā. Te atnāk bērni, kuri jāiemāca arī pareizi runāt,” skaidro Daina.

Priecīgs vai dusmīgs, bet tikai ne vienaldzīgs!

Viņas lielākais gandarījums ir redzēt bērnus priecīgus. Dainai ir svarīgi ar savu uzvedību un priekšzīmi rādīt bērniem paraugu, kā rīkojas atbildīgi pieaugušie. “Nedrīkst bērnus šķirot! Ne pēc viņi iespējām, talantiem, ne pēc materiālā stāvokļa. Laba skolotāja ir tāda, kura mīl visus bērnus. Bērni, protams, katrs ar savu raksturu. Kāds varbūt vairāk pablēņojas, bet tas viss jau ir normāli. Ar katru var sarunāt, vajag tikai atrast pareizo pieeju. Skolotājs var būt priecīgs, arī dusmīgs, bet tikai ne vienaldzīgs,” uzskata Daina.
Viņa novērojusi, ka bērni tagad ir citādāki nekā tad, kad sākusi savas darba gaitas bērnudārzā. Un tas nav nekas neparasts, jo arī pasaule tagad ir citādāka. “Atvērti un patiesi bērni ir bijuši vienmēr, bet agrāk bērniem bija vairāk iztēles, fantāzijas, viņi bija radošāki, šobrīd viņi ir ašāki, ļoti labi arī orientējas tehnoloģijās, kaut gan arī tagad bērni daudz fantazē, ir radoši, eksperimentē, domā, salīdzina, paši patstāvīgi darbojas. Ir gudri šajā jomā,” stāsta Daina.

Viņa uzsver, ka arī šajā tehnoloģiju laikmetā skolotājām jāaug līdzi ar bērniem, jāpārzina tehnoloģijas, tāda tagad ir radoša skolotāja. “Un mēs tādas esam. Apmeklējam dažādus kursus, lai sevi pilnveidotu šajā informāciju tehnoloģijas laikmetā,” saka Daina, kura ir ļoti apmierināta un slavē gan kolektīvu, gan darba vidi Stāķu bērnudārzā. “Prieks iet uz darbu!” saka Daina. Un, lai arī skolotāju algas Latvijā joprojām nav adekvātas valsts izglītības mērķiem un prasībām, Daina ir apmierināta. Nevarot nemaz salīdzināt, kā tas bijis tad, kad viņa sākusi strādāt. “Sākumā alga bija aptuveni 80 rubļu,” atminas Daina.

No vēstures

Laikraksts "Dzirkstele", 1976. gada 1.aprīlis

● Stāķu bērnudārzs dibināts 1976.gada martā.
● Kirova kolhoza celtnieku darbs ir šī gaismas pilnā ēka ar plašajiem logiem. Celtnieki darinājuši arī spilgti krāsainās īpatnējas formas rotaļu nojumītes, smilšu kasti un citus spēļu atribūtus.
● Projekta īstenojumā četri kolektīvi kopumā ieguldījuši 271 tūkstoti rubļu, vislielāko summu – Staru sovhozs. Mazāko summu devuši Kirova kolhozs, ūdenssaimniecības celtniecības 11.pārvietojamā mehanizētā kolonna un rajona patērētāju biedrība. Bez šiem līdzekļiem kopumā 25 tūkstoši piešķirti mīkstā inventāra un citu priekšmetu iegādei.
● Lai lielākais bērnudārzs mūsu rajona laukos varētu uzņemt jauno kolektīvu, talkā nāca vecāki. Viņi palīdzēja izveidot rotaļu laukumu.
● Bērnudārza pirmā vadītāja – Daina Vasiļjeva.
● Darbojās sešas grupas. Bērnu skaits – 140.
● Audzinātājas, Rīgas Pedagoģiskās skolas absolventes: Klaudija Garā, Ingrīda Morele, Zaiga Tomase, Līga Adamoviča, Līga Melgaile, Rasma Vanaga un citas ātri ieguva bērnu uzticību, rada ar viņiem kontaktu, iesaistīja mazos nodarbībās.
● Bērnudārza atklāšanas pasākumā kolektīvu sveica rajona izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Pauls Lasmanis, tautas izglītības nodaļas vadītājs Ēvalds Pērkons un pirmsskolas iestāžu inspektore Olga Slukina.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bērnudārza darbiniekiem lielākais gandarījums – priecīgi bērni

Kategorijas