Ērces jau mostas

2021. gada 9. marts 00:00

Ē rču encefalīts ir viena no nozīmīgākajām sabiedrības veselības problēmām Latvijā un arī Eiropā. Turklāt slimība var skart ne tikai tos, kam piesūcies netīkamais kukainis, bet arī cilvēkus, kas dzēruši nevārītu inficētas govs vai kazas pienu.

Drauds nervu sistēmai
Encefalīta bīstamība slēpjas tajā, ka smagu komplikāciju gadījumā vīruss izplatās smadzenēs un to apvalkos, skaidrots Slimību kontroles un profilakses centra mājaslapā. Saslimšanas gadījumā pirmie simptomi parādās vienu līdz trīs nedēļu laikā pēc ērces koduma un saglabājas aptuveni nedēļu.
Ja cilvēks inficējies ar encefalītu, pirmajā slimības etapā ir paaugstināta temperatūra, galvassāpes un sāpes ķermenī. Vēl var būt kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi, saaukstēšanās pazīmes. Pēc tam slimnieks vai nu izveseļojas, vai arī sākas otrais etaps un viņa stāvoklis pasliktinās. Tādā gadījumā var būt jau augsta ķermeņa temperatūra, stipras galvassāpes, spranda stīvums, vemšana, reiboņi. Sliktākajā gadījumā iestājas nāve vai invaliditāte, taču arī izveseļojoties slimība var atstāt sekas uz nervu sistēmu.
Infekcijas bīstamības dēļ jau pēc pirmajiem encefalīta simptomiem nekavējoties nepieciešams vērsties pie ārsta, uzsver SPKC. Diagnozi apstiprina ar specifisku antivielu klātbūtnes noteikšanu asinīs un spinālajā jeb smadzeņu šķidrumā. Taču jāņem vērā, ka encefalītam nav specifisku ārstēšanas metožu. “Pirms pāris gadiem septembrī man pēkšņi bez nekāda iemesla radās augsta temperatūra, bija stipras galvassāpes, sāpēja visas maliņas. Nekādu citu simptomu nebija. Brīnījos, kas tā par dīvainu saslimšanu. Aptuveni nedēļu nogulēju mājās un pēc tam devos pie daktera, lai noslēgtu slimības lapu,” stāsta četrdesmitgadniece Laura. Palēnām šķetinot notikumu gaitu, sarunā ar ģimenes ārsti secināts, ka sieviete pārslimojusi ērču encefalītu. Pirms divām nedēļām viņa bija bijusi laukos un vēlāk mājās atklājusi, ka intīmā ķermeņa daļā piesūkusies ērce.
Daktere sievieti mierināja – tam, ka būtu zinājusi diagnozi ātrāk, vieglas saslimšanas gadījumā nebūtu nekādas nozīmes, jo ārstēšanas procesa gaitā tik un tā neko vairāk par tā saucamo sistēmu pat slimnīcā neizmanto. Lai pārliecinātos par aizdomu pamatotību, pacientei tika ieteikts veikt antivielu testu. Tā izmaksas ar ģimenes ārsta nosūtījumu ir aptuveni astoņi eiro. Cilvēki, kas pārslimojuši ērču encefalītu, parasti iegūst imunitāti visai dzīvei, apgalvo SPKC speciālisti.
Nav lēts prieks
Būtiskākais profilakses pasākums pret ērču encefalītu ir vakcinēšanās. Teorētiski to var darīt visu gadu, tomēr speciālisti iesaka labāk veikt pirms ērču aktivitātes perioda, kas parasti sākas aprīlī un var ilgt līdz pat decembrim. Vakcinācija īpaši nepieciešama tiem, kas regulāri apmeklē mežus un krūmājus, kā arī apmeklē teritorijas ar augstu saslimstības risku. Informācija par endēmiskajām pašvaldībām atrodama SPKC mājaslapā.
Vienas potes izmaksas mainās atkarībā no medicīnas iestādes, kur pakalpojumu sniedz, un ražotāja. Bērniem cena ir vidēji no 23 līdz 26 eiro par devu, pieaugušajiem – aptuveni 30 eiro, var spriest pēc cenrāžiem mājaslapās. Pilnā kursā ietilpst trīs vakcīnas, tātad kopējās izmaksas sasniedz simt eiro. Otrā deva nepieciešama vienu līdz trīs mēnešus pēc pirmās, revakcinācija veicama tikai pēc pus gada vai gada. Lai stiprinātu iegūto imunitāti, ik pēc trim līdz pieciem gadiem nepieciešams vakcinēties atkārtoti. Teritorijās ar augstu ērču encefalīta saslimšanas rādītāju bērnus vakcinē par valsts finansējumu. To nosaka pēc vidējo gadījumu skaita uz 100 tūkstoš iedzīvotāju no 2016. līdz 2020. gadam.
“Katru pavasari domāju par to, ka vismaz bērnus vajadzētu vakcinēt pret encefalītu, tomēr vienmēr apstājos pie naudas trūkuma,” stāsta divu pusaudžu mamma Sanita. Ģimene dzīvo pilsētā, tādēļ, no vienas puses, jautājums nav arī pārlieku aktuāls, no otras puses, tomēr to būtu svarīgi izdarīt, sieviete spriež. Vakcināciju pret mazo kukainīšu pārnēsāto vīrusu bērniem prasa, dodoties uz sporta nometnēm. “Vismaz vienu reizi gadā pa ērcei mums katram no ģimenes locekļiem arī gadās noķert. Braucot uz slimnīcu, lai to noņemtu, un vēl tuvākās pāris nedēļas vienmēr domāju – kāpēc nevakcinējos vai nepotēju bērnus, ja nu tomēr ērce bija slima? Ja notiktu kas slikts, nekad sev nepiedotu, ka neesmu izdarījusi visu, lai savu ģimeni pasargātu,” atklāta ir Sanita.

Var izņemt pats
Cilvēki bieži nāk uz Uzņemšanas nodaļu, lūdzot, lai mediķi izņem piesūkušos ērci, stāsta SIA “Cēsu klīnika” sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. Šāda prakse saglabājusies vēl no laikiem, kad bija uzskats, ka pašiem to darīt nav droši, jo grūti izdarīt pareizi. Tomēr jaunākie pētījumi rāda, ka svarīgāk ir ērci no ķermeņa izņemt pēc iespējas ātrāk, jo tad tā nepaspēj kārtīgi piesūkties un ielaist cilvēka organismā kaitīgās vielas, kas var izraisīt ērču encefalītu vai Laimas slimību, kas ir otra bīstama šo kukaiņu pārnēsāta kaite.
D. Valnere stāsta, ka slimnīcā vēl pirms Covid-19 pandēmijas notika mācības par to, kā pareizi izņemt parazītu no ķermeņa. Tādas būtu ieteicams organizēt iedzīvotājiem arī citviet. Ērci ir svarīgi izņemt ne tikai encefalīta vai Laimas slimības draudu dēļ. Pastāv arī infekcijas risks.
Pirms ērces izvilkšanas koduma vietu vairs nerekomendē dezinficēt ar spirtu un nekādā gadījumā nelej virsū eļļu. Tas veicina ērces zarnu trakta satura nokļūšanu cilvēka ķermenī, bet tieši tur arī atrodas slimību izraisītāji. Šī paša iemesla dēļ arī svarīgi ērci nesaspiest. Labāk to nedarīt plikām rokām un izmantot palīglīdzekļus, jo ādā atrodas mikroplaisiņas. Ja ērce būs inficēta, slimība pa tām var iekļūt arī noņēmēja organismā. Pēc kukaiņa izņemšanas svarīgi bojāto ādu dezinficēt un nomazgāt rokas ar ziepēm. Ja tomēr viss nav izdevies nevainojami un koduma vietā notrūkst ērces snuķītis vai kājiņa, satraukumam nav pamata un pie mediķiem nevajag vērties, jo inficēšanās risku ar encefalītu vai Laimas slimību nepalielina. Tā vērtējama kā brūce ar svešķermeni un veiksmīgi apkopjama arī mājas apstākļos.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ērces jau mostas

Kategorijas