Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Kur cilvēki inficējas, un vai to vispār iespējams noskaidrot?

Sabīne Bērziņa, Evita Puriņa (“Re:Baltica: Re Check”)
Laikraksta arhīvs

2021. gada 9. marts 00:00

10
Kur cilvēki inficējas, un vai to vispār iespējams noskaidrot?

L īdz ar dažādu nozaru spiedienu ļaut tām atsākt darbu izskan arī pārmetumi, ka nav zināms, kurās tieši vietās notiek inficēšanās ar Covid-19, kuri no ieviestajiem ierobežojumiem strādā, bet kuri – ne. Re:Check skaidro, vai un cik lielā mērā uz šiem jautājumiem vispār iespējams atbildēt – gan ņemot vērā Latvijā pieejamos datus, gan citās valstīs veiktos pētījumus.

No 1.marta, ievērojot papildu drošības prasības, atkal pieejami skaistumkopšanas pakalpojumi, un pēdējās valdības sēdēs noritējušas asas diskusijas par mazo veikalu un citu nozaru atvēršanu. Viedoklis, ka tas paplašinās cilvēku kustību un līdz ar to potenciāli arī saslimstību, sadūrās ar pārmetumiem, ka ierobežojumu efektivitāte nav skaidra. Piemēram, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) paudis, ka jāatceļ ierobežojumi, kas nestrādājot, bet satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) valdības sēdē norādīja, ka nav skaidrības, kuri ierobežojumi strādā, kuri ne. Savukārt aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/Par!) teica: “Pandēmijas novērotājiem ir jābūt precīzākiem un jāskatās, ka jā, nevis Rīgā pandēmija ir pieaugusi, bet nākusi no šī antikvariāta, no šīs konditorijas, no šī veikala, skolas. Un tad zinām, ko aizslēgt.”
Cik bieži vispār var noteikt inficēšanās vietu?
Jau novembra vidū Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņoja, ka slimības izplatība ir sasniegusi tādu stadiju, ka vairāk nekā pusei inficēto nav bijis iespējams noteikt inficēšanās vietu. SPKC epidemiologa Jurija Perevoščikova valdības sēdēs sniegtā informācija liecina, ka pašlaik situācija ir līdzīga.
Latvija šajā ziņā nav unikāla. Izdevums “The Wall Street Journal” novembrī vēstīja, ka Vācijā nav zināms par inficēšanās vietu pat 75% gadījumu, Austrijā – 77%. Itālijā un Francijā vēl vairāk – tur ap 80% inficēšanās gadījumu nav bijis iespējams sasaistīt ar kādu citu iepriekš jau Covid-19 pozitīvu cilvēku.
Galvenais iemesls, kāpēc inficēšanās vietu noteikt ir grūti, ir no piecām līdz pat 14 dienām garais inkubācijas periods – laiks no inficēšanās līdz pirmo simptomu sajušanai, skaidro SPKC pārstāve Ilze Arāja. Epidemiologs inficētajam jautā, kur viņš bijis pēdējo divu nedēļu laikā un ko saticis ilgāk par 15 minūtēm. Periods ir pietiekami garš, lai bieži neiezīmētos viens skaidrs gadījums, kad notikusi inficēšanās.
The “Wall Street Journal” rakstā norādīts uz vēl vienu problēmu, ko min SPKC – cilvēki nevar vai negrib atcerēties, kur bijuši, kad varēja notikt inficēšanās. Arī I.Arāja skaidro, ka netrūkst cilvēku, kas slēpj informāciju: “Ir gadījumi, kur epidemiologs redz – varbūt neiet slimnieka stāstā kaut kādas lietas kopā ar to, kad ir parādījušies simptomi un ko ir darījis.” Reizēm laika gaitā, sazinoties ar citām kontaktpersonām, patiesību var noskaidrot, bet reizēm ne.
Fiksēt gadījumus, kad infekciju viens otram nodevuši svešinieki publiskās vietās, var palīdzēt tādas lietotnes kā “Apturi Covid”. Taču tās bieži netiek plaši lietotas. Latvijā lietotne lejupielādēta ap 300 tūkstošiem reižu, bet par to, ka saslimuši, kontaktpersonām izvēlējušies ziņot vien nepilni trīs tūkstoši cilvēku.
Arī Perevoščikovs pēc ministru prasībām prezentēt detalizētākus datus norādīja, ka “valsts līmenī izanalizēt katru dzīves gājienu būtu diezgan problemātiski, mēs izvirzām vienkārši tādu diezgan iluzoru mērķi”.
Kur Latvijā inficējas visbiežāk?
No noteiktajām inficēšanās vietām vairāk nekā puse ir inficētā cilvēka mājas. Vairums pārējo cilvēku inficējušies darbā, izglītības iestādēs, sociālās aprūpes centros un ārstniecības iestādēs. Pēdējās divās gan saslimstība ievērojami kritusies, iespējams, arī vakcinācijas dēļ. Savukārt  pēdējās nedēļās pieaugusi saslimstība darbavietās un izglītības iestādēs, norāda Arāja.

Kategorijas

Kategorijas