Jūrmalā no padomju kolorīta puses

2021. gada 9. marts 00:00

Mēs izvēlējāmies pirmajā dienā, kad ārā pa īstam smaržoja pēc pavasara, paieties pa Slokas un Kauguru teritoriju līdz pat jūrai un atpakaļ. Godīgi sakot, sen nebija kādā vietā bijis tik interesanti. Protams, skaistas bez gala ir sakoptās senās vecpilsētas, dabas parki un piekrastes. Bet kaut kāds īpašs, kā mēdz teikt, fīlings ir arī tādās ne tūristu topa augšgala ielās un kvartālos. Un te nu to var smelties katrā apkārtnei uzmestā skatienā. Blakus sadzīvo atjaunotas mūsdienīgas privātmājas, milzīgas aplupušas daudzstāvenes, jaunierīkoti bērnu rotaļu laukumi un veikalu izkārtnes, kas veidotas, vēl krāsojot trafaretus un neko nenojaušot par grafisko datordizainu. Savu īpašo piešprici kolorītam piešķir visdīvainākajās vietās uzpūsti grafiti meistardarbi.
Bijusī pilsēta
Automašīnu atstājam pie Slokas stacijas un dodamies pabaudīt vietējo šarmu. Te nu patiesi mūsdienīgi risinājumi mijas ar krietni apskrubušu padomju laiku kolorītu.
Kurzemes saimnieciskā uzplaukuma periodā hercogs Jēkabs vēlējās izveidot ar Rīgu konkurējošu eksporta ostu Slokā, kur tapa stikla fabrikas un vara ceplis. Viņš pavēlējis izbūvēt kanālu, kas savienotu Slokas ostu pie Lielupes ar Baltijas jūru pa tagadējo Vecslocenes upīti un Slokas ezeru, tādējādi nodrošinot kuģu ceļu no Jelgavas līdz jūrai. Dažādu iemeslu dēļ tas gan netika paveikts.
Savu nosaukumu Sloka ieguvusi no Slocenes upītes, bet dzelzceļa stacija šeit atklāta 1877. gadā. Slokai ar ķeizarienes Katrīnas II 1785. gada 4. februāra rīkojumu piešķirtas miesta tiesības. Tajā laikā Slokā bijušas 20 mājas. Savukārt 1878. gadā Slokai piešķirtas jau pilsētas tiesības.
Sloka un Kaugurciems 1959. gadā iekļauti Jūrmalas pilsētas sastāvā. Kad 1959. gadā likvidēja Rīgas rajona Slokas pilsētu, tajā dzīvoja 9361 iedzīvotājs. Tas bija absolūti lielākais iedzīvotāju skaits šīs pašvaldības 176 gadu pastāvēšanas laikā. Kopš 1925. gada Slokā ietilpa arī Braņķuciems, Bažciems, Kaugurciems un toreiz tikai daļēji apbūvētie mūsdienu Kauguri.
Jūrmalas pilsētas mājaslapā publicētie vēstures fakti stāsta, ka zvejnieku laivas un tīkli liedagā izsenis bijusi raksturīga Rīgas līča piekrastes ciemu ainava. Līdz pat 19. gadsimta 30. gadiem, kad strauji attīstījās Rīgas Jūrmalas peldvietas, zvejniecība bija galvenā vietējo iedzīvotāju saimniecības nozare. Rīgas Jūrmalas zvejnieki nodarbojās gan ar jūras, gan upes zveju. Upē zvejoja plaužus, līdakas, vimbas, zušus, jūrā – reņģes, butes, lucīšus un ālantus. Zvejnieku labklājība pastāvīgi bija atkarīga no veiksmes, laikapstākļiem un zivju populācijas pieauguma, tādēļ jau kopš 19. gadsimta sākuma, izzūdot vairākām upes zivju sugām, vietējie ļaudis attīstīja arī citas saimniecības nozares – dārzeņu audzēšanu un piensaimniecību. Augot vasarnieku skaitam Rīgas Jūrmalā, daudz ienesīgāks un pastāvīgu ienākumu gūšanas veids bija peldviesu izmitināšana.
Tomēr līdz pat 20. gadsimta beigām zvejniecībai bija ievērojama loma jūrmalnieku dzīvē – gadsimta sākumā tika nodibināta Rīgas Jūrmalas Zvejnieku sabiedrība, kas padomju varas gados pārtapa par zvejnieku kopsaimniecību “Uzvara”, bet kopš 1991. gada tās nosaukums ir AS “Jūras līcis” un tā nodarbojas arī ar zivju pārstrādi.
Savukārt 18. gadsimta 30. gados Kaugurciemā ieradušies pirmie peldviesi. 1812. gada Krievijas–Francijas kara darbība pārtrauca Kaugurciema peldvietas attīstību, un vēlāk kūrorts turpināja veidoties tuvāk Rīgai – Dubultos. Sākotnēji peldviesi apmetās zvejnieku mājās, bet, attīstoties transporta satiksmei un kopš 1877. gada jo īpaši dzelzceļam, Jūrmalā vērsās plašumā vasarnīcu būvniecība, izveidojās pirmās sanatorijas un silta jūras ūdens vannu iestādes. Liela nozīme kūrorta attīstībā bija 1877. gadā atklātajai dzelzceļa līnijai Rīga–Tukums, kas ir viena no senākajām līnijām Latvijā.
Sloka ir ne tikai sens saimnieciskais centrs, tā var lepoties ar senāko dievnamu Jūrmalā. Pirmā luterāņu baznīca uzbūvēta 1567. gadā, un līdz 1851. gadam apkārtējo jūrmalas ciemu iedzīvotāji bija saistīti ar Slokas draudzi. Tagadējā ēka, kas vairākkārt pārbūvēta, uzcelta 1854. gadā. Pirmās skolas Jūrmalā dibinātas Slokā 18. gadsimtā. Vecākā ir Slokas pamatskola, tās ēka uzcelta 1911. gadā. Mūsdienās Slokā un Kauguros dzīvo liela daļa Jūrmalas iedzīvotāju.
Savukārt 1960. gados sākās daudzstāvu namu būve starp Sloku un Kaugurciemu, kur izveidoja Jūrmalas Kauguru mikrorajonu. Sākumā jaunās ēkas cēla gar Talsu šoseju, tad, arvien attālinoties no jūras, Slokas virzienā.
Grafiti, tirgus un veikali
Diemžēl pastaigā neiedomājos nobildēt universālveikala “Liedags” ēku. Izrādās, tai šogad aprit 55 gadu jubileja – ēka uzcelta 1966. gadā. Tiesa gan, tās fasāde ir pārbūvēta. Vairs jau nav kam pajautāt iemeslu, bet atceros, ka bērnībā kopā ar tēvu braucām uz Kauguru tirgu. Kāpēc tieši turp un ko tur labāku varēja dabūt, patiešām nezinu. Arī šajā pastaigā ir interesanti iziet cauri tirgum. Kāds vīrs piedāvā mums skābētus kāpostus, bet tālāk uz viena no galdiem plastmasas spaiņos 8. marta tuvumu vēsta tulpes. Jaunajos pandēmijas apstākļos, tuvojoties tirgum, pirmais, ko var pamanīt, ir garā gaidītāju rinda, kas izstiepusies ārā no blakus esošā pārtikas veikala. Pašā tirgū gan svētdienas pēcpusdienā satiekami vien pāris tirgotāji un pircēji.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Jūrmalā no padomju kolorīta puses

Kategorijas