Dzirkstele.lv ARHĪVS

Skaistumkopšanas nozare uzsāk parakstu vākšanu "ManaBalss", aicinot valdību nodrošināt 1200 eiro dīkstāves pabalstu

LSSA

2021. gada 10. marts 10:07

310
Skaistumkopšanas nozare uzsāk parakstu vākšanu "ManaBalss", aicinot valdību nodrošināt 1200 eiro dīkstāves pabalstu

Pēc Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas (LSSA) prezidentes Sabīnes Ulbertes iniciatīvas platformā “ManaBalss” uzsākta iedzīvotāju parakstu vākšana par dīkstāves pabalstu pielāgošanu reālajiem ienākumiem. Nozarē strādājošās ārstniecības personas - kosmētiķi un kosmetologi - ir nostādīta nevienlīdzīgā situācijā, jo atšķirībā no frizieriem, manikīriem, pedikīriem un podologiem tie ir šobrīd pakļauti nabadzības riskam un tiem nav atļauts strādāt jau vairāk nekā 4 mēnešus.

“Ja valdība pieņem lēmumu aizliegt daļai speciālistu skaistumkopšanā sniegt pakalpojumus, tad tai ir jānodrošina cieņpilni un līdzvērtīgi dzīves apstākļi. Nozare prasa noteikt dīkstāves pabalstu šiem speciālistiem 1200 eiro, bet ne mazāk par 1000 eiro mēnesī uz laiku, kamēr valdība aizliedz nozares speciālistiem strādāt. Par nozari atbildīgais veselības ministrs Daniels Pavļuts ne vienu dienu nav aizstāvējis mūsu speciālistus un nozari kopumā, kaut esam ārstniecības personas un reģistrētas Veselības inspekcijā, un darbā arī bez pandēmijas izpildām augstākās epidemioloģiskās prasības. Parakstu vākšana ir vienīgais veids, kā mums aizstāvēt savas jomas speciālistus un tikt sadzirdētām,” atzīst Sabīne Ulberte, LSSA prezidente.

Skaistumkopšanā var izvēlēties nodokļu režīmu kā patentmaksu, ja atbilstoši paša cilvēka prognozei gada saimnieciskās darbības ieņēmumi, pārrēķinot uz pilnu gadu, nepārsniedz 15000 eiro! Tātad izvēloties patentmaksas režīmu – cilvēks plāno ieņēmumus vismaz 1250 eiro mēnesī apmērā!

 “Turklāt nozare vēlreiz un vēlreiz vērš atbildīgā veselības ministra uzmanību, ka šobrīd šādus pašus pakalpojumus tādos pašos drošības apstākļos sniedz medicīnas iestādēs, ļaujot šo iestāžu speciālistiem nopelnīt. Ja līdzvērtīgiem speciālistiem valsts vienā vietā atļauj strādāt, bet citā nē – tad valstij ir jānodrošina atbilstošas kompensācijas, jo tā ir diskriminējoša attieksme. Jāmin, ka daļai klientu šo pakalpojumu regulāra saņemšana ir ļoti svarīga procedūra, jo tā ir ārstnieciska un slimību ielaišana nav pieļaujama,” norāde Sabīne Ulberte.

Aizliegums strādāt kopsakarā ar kompensāciju krietni zem iztikas minimuma, nevar būt taisnīgs risinājums. Daļa skaistumkopšanas nozares jau kopš novembra ir pakļautas aizliegumam strādāt un nopelnīt iztiku. Pēc nozares saceltās trauksmes vienīgais un reāli saņemtais atbalsta pasākums bija 500 eiro izmaksa cilvēkam par dīkstāvi 2021.gada janvāra mēnesī. Par dīkstāvi 2020.gada novembrī un decembrī izmaksātais atbalsts nepārsniedza 300 eiro cilvēkam. Pirmkārt, tas ir tuvu nabadzīgas slieksnim valstī, otrkārt – tas ir tikai īstermiņa risinājums.

Pantentmaksātājs un pašnodarbinātais nevar saņemt nevienu citu dīkstāves atbalsta pabalstu – ne grantu, ne par apgrozamajiem līdzekļiem, ne slimības pabalstu paliekot mājās ar bērnu. Tātad skaistumkopšanā strādājošajiem arī šobrīd ir jānodrošina maksa par telpu nomu no 500 eiro dīkstāves pabalsta.

Ar saņemto atbalstu nav iespējams segt izdevumus, kas saistīti ar darba vietu, piemēram, telpu īre, komunālie maksājumi, bērnu audzināšanu, kredītu nomaksu, u.tml. Jāmin, ka 99% kosmētiķu un skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā ir sievietes, no kurām daļa ir vientuļās mātes. Turklāt nozares veiktā aptauja šī gada sākumā liecina, ka 1/3 no 1060 skaistumkopšanas nozarē strādājošo (aptaujas respondentu), kas pieteikušies valsts atbalsta instrumentiem, saņēmuši atteikumu, kas nozīmē, ka ir pilnībā pakļauti nabadzības riskam.

Nozarē strādājošās asociācijas jau iepriekš informēja, ka situācija nozarē ir kritiska un nepieciešami tūlītēji valdības lēmumi. Nozare slīgst ēnu ekonomikā un daudzas pakalpojuma sniedzējas nokļuvušas uz nabadzības sliekšņa un nespēj uzturēt ģimenes, vienlaikus jūtama valdības lēmumu nevienlīdzīgā attieksme pret skaistumkopšanas nozari un medicīnas centriem, kas šobrīd brīvi sniedz tos pašus pakalpojumus, kas ir aizliegti.