Dzirkstele.lv ARHĪVS

Audzē 50 šķirņu ābeles

Malda Ilgaža

2010. gada 17. aprīlis 14:51

2338
Audzē 50 šķirņu ābeles

Neskopojas ar palīdzību citiem
Jaungulbenietis Dzintars Galejs savā augļu dārzā "Jaunstāmeros" katru rudeni novāc 50 dažādu šķirņu ābolus, kas aug gan ābelēs, gan potzaros. Saimnieks atzīst, ka viņam pašam vislabāk garšo āboli 'Novogodņaja' un 'Stars', bet dzīvesbiedrei - 'Noris' un 'Gaiziņš'. Rudenī vāktā ābolu raža ir labi saglabājusies. Dz. Galejs to piedāvā arī Gulbenes pilsētas tirgū. Vēl jāpārdod vairāk nekā tonna ābolu.

Āboliem netīk kartupeļi "Lai āboli labi uzglabātos visu ziemu, tie jānoliek pagrabā, kurā ir mitrs. Jau apmēram mēnesi, es no pagraba nemitīgi sūknēju laukā ūdeni. Ziemā pagrabā, kur glabājas āboli, gaisa temperatūra var noslīdēt līdz mīnus 2 grādiem un pacelties ne augstāk par plus 4 grādiem Celsija. Ja gaisa temperatūra sasniegs jau plus 10 grādus, tad ābolus neizdosies ilgstoši uzglabāt. Savukārt, ja noslīdēs līdz mīnus 5 grādiem, āboli sasals. Tos varēs atlaidināt, bet garša vairs nebūs tik laba. Nekādā gadījumā ābolus nevar likt pagrabā kopā ar kartupeļiem un citiem dārzeņiem, jo āboli uzsūc to smaržu. Man pagrabā āboli stāv kopā ar paša darināto ogu vīnu," stāsta Dzintars.

 

Saimnieks pats savām rokām izbūvējis lielu un ļoti plašu pagrabu, ko nākotnē iecerējis arī izīrēt. Pagājušajā rudenī ābolu raža padevusies tik laba, ka pat govīm un cūkām tikušas atvēlētas aptuveni trīs tonnas sulīgo augļu, lai tikai tiem neļautu sapūt zemē.

 

Palīdz tiem, kuriem grūtāk

"Mēs katru pavasari sējam un stādām, lai rudenī izaudzētajā ražā dāsni padalītos ar citiem cilvēkiem. Saimniecību veidoju tā, lai būtu vieta, kur atbraukt un atpūsties mūsu viesiem, kuri ir ļoti daudz, kā arī bērniem ar ģimenēm. Man ir grūti izprast jaunos cilvēkus laukos, kuri tikai gaida pabalstus, bet paši neko neaudzē, tikai laiskojas. Palīdzu arī tiem, kuri paši nespēj neko izaudzēt, jo ir slimi un nevarīgi. Arī es varētu lūgt palīdzību, jo gadu nasta ir prāva, pārciestas piecas ļoti smagas operācijas, tomēr esmu pievērsies lauksaimnieciskajai ražošanai un labdarībai. Man nav vajadzīga samaksa, to nenoliegs ne sociālās aprūpes nami, ne Latvijas Sarkanā Krusta Gulbenes novada komiteja, ne Ilgas Vanuškas zupas virtuve un citi," stāsta Dz.Galejs.

 

Arī tirgū, pārdodot ābolus un redzot, ka cilvēks atver naudas maku, lai tajā salasītu pēdējos santīmus, viņš nosver divus trīs kilogramus ābolu un uzdāvina.

 

Dz.Galejs ļoti vēlas, lai Gulbenē būtu labiekārtots tirgus, lai ikvienam tirgotājam, kurš piedāvā pašražoto preci, būtu piemērota vieta tās tirdzniecībai. "Lai popularizētu Gulbenes pilsētas tēlu, tirgus labiekārtošana būtu viens no Gulbenes novada domes neatliekamajiem darbiem," uzskata Dz.Galejs.

 

Piedāvās arī vīnu

Dz.Galejam ir daudzu gadu pieredze ogu vīna gatavošanā. To "Jaunstāmeru" saimnieki raudzē no pašu dārza ogām, jo tās neatmaksājas pārdot.

 

"Vīns nebojājas, un jo ilgāk to glabā, jotas ir vērtīgāks. Līdz šodienai vēl esmu saglabājis 1963.gadā raudzētā vīna pudeli. Ar nepacietību gaidu valdības akceptētu lēmumu, kas man ļaus izņemt licenci un brīvi piedāvāt vīnu svinīgiem pasākumiem, kāzām, jubilejām un citiem, jo, kas gan ir sātīgas pusdienas bez aromātiska vīna," saka Dz.Galejs.

 

Augļkopja iemaņas viņš ieguvis, mācoties dažādos dārzkopības biedrības kursos. Būdams Rīgas Dārzkopības biedrs, Dz.Galejs ievēlēts augļu un ogu dārzu vērtētāju komisijā, kur sadarbojies, piemēram, ar vīnogu audzētāju Gvido Dobeli, augļkopi un vīndari Andri Dišleru, zemeņu audzēšanas speciālisti Gunāru Ziediņu, tomātu audzēšanas speciālistu Mimozu Zemīti un citiem. Šie cilvēki dažādos pieredzes apmaiņas pasākumos ciemojušies arī "Jaunstāmeros", kas ir Dz. Galeja tēva mājas.