Siekalu testi atklāj Covid-19 inficētos

2021. gada 12. marts 00:00

2337

Gulbenes novadā jau ceturto dienu turpinās tā dēvētā pūļa testēšana ar siekalu testiem, lai operatīvi identificētu saslimušos ar Covid-19. Šai paraugu paņemšanā nav jāiesaista medicīnas personāls. Iedzīvotāji to var izdarīt paši, saņemot laboratorisko izmeklējumu komplektu. Katru dienu siekalu testi tiek nogādāti laboratorijā, lai veiktu analīzes. Gulbenes novada pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Kalmane stāsta, ka pirmajā dienā aktivitāte bija vislielākā. “Testu nodošana ir brīvprātīga, un gulbeniešu aktivitāte ir mērena,” secina G.Kalmane.

SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” Gulbenes struktūrvienības galvenā ārste Sigita Drubiņa uzsver, ka situācija mūsu pusē saistībā ar Covid-19 neizskatās labi.

Slimību profilakses un kontroles centra Covid-19 infekcijas izplatības kartē redzams, ka Gulbenes novads joprojām iekrāsots koši sarkanā krāsā. S.Drubiņa pūļa testēšanu, izmantojot siekalu testus, vērtē pozitīvi, uzsverot, ka šādi var atklāt inficētās personas, kurām nav nekādu saslimšanas simptomu, bet viņi staigā apkārt un izdala šo vīrusu. Turklāt tiek dota iespēja testu nodot tiem, kuri baidās no tā saucamā “deguna” testa, proti, kad materiālu paņem no deguna un mutes dobuma. “Ir cilvēki, kuri saklausījušies briesmu stāstus par “deguna” testiem, un viņi vienkārši neiet uz tiem. Tā ir. Tad siekalu tests nerada nekādu diskomfortu, ir tikai jāiespļauj trauciņā. Šādā veidā dodam iespēju veikt testu arī bailīgajiem. Un, ja atklājas saslimušie, tie paliek mājās, tā ierobežojot vīrusa izplatību,” saka S.Drubiņa.

Ir arī noraidoša attieksme

Gulbenes sporta centrā dežūrē Gulbenes novada sociālā dienesta sabiedrības veselības speciāliste Ilze Biseniece. Viņa “Dzirkstelei” stāsta, ka aktivitāte ir laba. Biežākie jautājumi, ko cilvēki uzdod, ierodoties pēc siekalu testa, ir: cik daudz siekalu piltuvē jāiespļauj, kad tā jānogādā atpakaļ un kāpēc nevar vakarā iespļaut piltuvē un līdz rītam glabāt ledusskapī. “Pēc siekalu testiem ierodas tie cilvēki, kuri tiešām vēlas nodot testu, līdz ar to nekādas nesaprašanās nav bijušas. Ir tā, ka no ģimenes atnāk viens cilvēks un paņem savējiem, kā arī kaimiņiem. Ir cilvēki, kuri atnāk un paņem vienu testu tikai sev. Savukārt citi paņem pat septiņus astoņus testus. Uzņēmumi izmanto iespēju un piesaka jau iepriekš nepieciešamo testu skaitu,” stāsta I.Biseniece.

Strados siekalu testus izsniedz un var nodot bijušajā sarga mājā pie Stāķu pamatskolas. Tur ikvienu sagaida Eva Mitrofanova. Viņa “Dzirkstelei” stāsta, ka atsaucība ir mērena. Otrdien aktivitāte bija mazāka, bet, piemēram, trešdien – jau lielāka. Otrdien viņa izsniedza 48 siekalu testus. “Drošības nolūkos no ģimenes nāk viens cilvēks un paņem saviem ģimenes locekļiem, kā arī kaimiņam, kurš kaut kādu iemeslu pēc nevar atnākt. Neskaidrākie jautājumi ir par ēšanu, proti, vai drīkst ēst pirms siekalu testa nodošanas, kā arī par siekalu daudzumu, cik jāiepilda piltuvē. Pēc siekalu testiem nāk arī tie cilvēki no Daukstu pagasta, kuriem te tuvāk. Nostāja par pūļa testēšanu ir dažāda. Tie, kuri nāk, ir atsaucīgi un viņi vēlas to darīt, bet, izejot ārpusē un uzrunājot cilvēkus par šo iespēju, nākas uzklausīt arī noraidošu attieksmi,” stāsta E.Mitrofanova.
Uz nedēļu – 30 devas
S.Drubiņa, kura apvienībā koordinē arī vakcinācijas procesu, “Dzirkstelei” stāsta, ka vakcinācijas process pret Covid-19 šobrīd norit gausi, jo vakcīnu nav. “Pagājušajā nedēļā apvienībai neatveda nevienu vakcīnu. Šonedēļ vēl joprojām nav, un saņēmu ziņu, ka no manis pieprasītām 370 devām būs tikai 90. Ja vakcīnas ir, turpinām vakcinēt medicīnas darbiniekus, farmaceitus, vakcinācija turpinās sociālās aprūpes iestādēs, kā arī turpinām vakcinēt arī iedzīvotājus vecuma grupā 70+ gadi. Apvienība vakcinē tos seniorus, kuru ģimenes ārsti savā praksē nenodrošina vakcināciju. Tie nav tikai Gulbenes novada cilvēki. Bija Madonas seniori, bet tur problēma atrisinājās, jo Madona atrada resursus, lai vakcinētu savus iedzīvotājus. No Alūksnes ir daudz senioru, jo Alūksne vēl joprojām nav radusi iespēju ne no domes puses, ne no slimnīcas puses vakcinēt savus iedzīvotājus. Un tā ir diezgan liela problēma. Zvanot šiem cilvēkiem, viņi ir izmisumā, jo viņiem līdz šejienei jāmēro tāls ceļš. Viņi arī nesaprot, kāpēc šāda situācija, bet mēs tur neko nevaram izdarīt. Cietējs jau paliek seniors. Viens no viņiem stāstīja, ka viņam ceļš no savām mājām līdz Alūksnei ir 30 kilometri, bet līdz Gulbenei viņam jāmēro 86 kilometrus garš ceļš un vēl, protams, arī atpakaļceļš, un tie jau ir 172 kilometri. Un šis ceļš ir jāveic divas reizes,” situāciju klāsta S.Drubiņa.
Arī sociālās aprūpes centros tie klienti un darbinieki, kas vēl nav vakcinēti, gaida. S.Drubiņa norāda, ka, piemēram, Litenes pansionātā uz vakcinēšanos rindā gaida 160 cilvēki. “Nav jau vakcīnu, tur ir tā problēma,” uzsver S.Drubiņa.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka apvienība ir kooperējusies ar ģimenes ārsti Lindu Ūdri, lai sekmīgi veiktu viņas pacientu vakcināciju. Vakcīnu trūkuma dēļ pie ģimenes ārstes vakcinācijas tempi nav tādi, kā vēlētos. S.Drubiņa ieskicē ainu: “Aizpagājušajā nedēļa bija diezgan spoži, pagājušajā nedēļā bija klusums un šonedēļ izskatās, ka varbūt kādas 10 līdz 20 vakcīnu devas varēs novirzīt dakteres Lindas Ūdres pacientiem. Varbūt iedzīvotājiem liekas, ka pie ģimenes ārstiem iet spožāk, bet, ja arī viņiem atved uz nedēļu 30 devas, kas gan tas ir?”
Tāpat vakcinācijai turpina pieteikties medicīnas darbinieki. “Daļa medicīnas darbinieku ir saņēmuši pilnu vakcināciju, bet citi tikai piesakās uz pirmo vakcīnas devu, jo arī mums bija saslimuši darbinieki ar Covid-19, tagad ir pārslimojuši un piesakās vakcinēties. Ir arī tādi, kas beidzot ir saņēmušies, ka vajag vakcinēties un piesakās,” stāsta S.Drubiņa.
Visbiežāk – temperatūra un sāpoša roka
Papildu piesardzības nolūkā Veselības inspekcija un Zāļu valsts aģentūra uz laiku apturējusi vienas vakcīnas “AstraZeneca” sērijas izmantošanu. Apturēšana saistīta ar divu personu veselības sarežģījumiem, kas iestājušies ilgāku laiku pēc vakcinācijas ar vienas sērijas “AstraZeneca”
Covid-19 vakcīnu. Sākotnējā Eiropas Zāļu aģentūras veiktā izvērtēšana liecina, ka nepastāv cēloņsaistība vakcinācijai un veselības traucējumiem. S.Drubiņa uzskata, ka “sacelta kārtējā ažiotāža”.
“Apvienībā arī saņēmām ziņu, ka uz kādu laiku apturēta vienas vakcīnas “AstraZeneca” sērijas izmantošana, lai gan arī mums šī sērija bija, un visa jau sen ir izvakcinēta. Pirmkārt, šī ziņa nāk ļoti vēlu. Otrkārt, konstatēts, ka šo divu cilvēku saslimšanai Austrijā vakcīna nav pie vainas. Tā ir lieka ažiotāža, un šāda informācija cilvēkiem tikai sajauc prātu, un tie, kuri vēl šaubās, var pēc šādām ziņām arī no vakcinācijas atteikties,” saka S.Drubiņa.
Viņa stāsta, ka vakcīnas biežākās blakusparādības ir temperatūra un sāpoša roka. “Un tā pat nav īsti blakne. Protams, cilvēki to uztver dažādi, un ir, kuriem tas traucē. Ir bijuši gadījumi, kad pēc vakcinēšanas cilvēkam ir jāņem slimības lapa uz divām trim dienām, jo pašsajūta ir sliktāka – lauž kaulus un ir temperatūra, bet tie ir bijuši atsevišķi gadījumi. Ir tādi, kuriem bijusi alerģiska reakcija – izsitumi pēc vakcīnas saņemšanas. Ir cilvēki, kuriem nav bijusi nekāda reakcija. Katrā ziņā, lai būtu kādas nopietnas blaknes, kad kāds vakcinētais jāstacionē, tā nav bijis,” stāsta S.Drubiņa.
Trešdien no rīta Balvu slimnīcas abās Covid-19 nodaļās ar 25 gultasvietām aizņemtas bija 16. Bet, kā norāda S.Drubiņa, “tas ir mānīgs skaitlis, jo situācija var mainīties dažu stundu laikā. Nedēļas sākumā liekas, ka ir spožāk, jo izrakstās no slimnīcas, bet nedēļas beigās jau atkal visas gultasvietas ir pilnas.”
Atbildes no Vakcinācijas biroja vēl nav
Latvijā ir iecerēts veidot deviņus liela mēroga vakcinācijas pret Covid-19 centrus reģionos. Savukārt vēl astoņās pilsētās, tostarp arī Gulbenē, strādās 32 vakcinācijas vienības, kas vakcinēs 8000 devas nedēļā. Šāda ziņa lasāma ziņu aģentūrā “Leta”. G.Kalmane “Dzirkstelei” saka: “Pagaidām mums pašvaldībā nav plašākas informācijas par šo. Droši vien, ka jājautā Vakcinācijas birojam, kā tas tiek domāts, plānots”. “Dzirkstele” uz jautājumu, kā un kur strādās šīs 32 vakcinācijas vienības Gulbenes novadā, un kā tas reāli pie mums notiks, joprojām nav saņēmusi atbildi no Vakcinācijas biroja.
Redzot šī brīža vakcinācijas tempus, par cerībām, ka aprīlī Gulbenē varētu notikt masveida vakcinēšana, S.Drubiņa saka: “Pašreiz tas izskatās pēc tādas nereālas utopijas.”

Kopumā pirmajā dienā, 9. martā, tika izsniegti 1430 laboratoriskās izmeklēšanas komplekti. Laboratorijā pirmajā pūļa testēšanas dienā nogādāja 321 siekalu testu, un 9 no tiem bija
pozitīvi. Otrajā dienā tika izsniegti 979 komplekti. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz šī gada 1.janvāri Gulbenes novadā reģistrēti 20 795 cilvēki. Vakar un šodien, 12.martā,
līdz pusdienlaikam pūļa testēšana vēl turpinās.
avots: gulbenes novada pašvaldība

Atbildes pieejamas divās mājaslapās:
• www.datamed.lv
• www.eveseliba.gov.lv

Pirms rezultātu saņemšanas
uz jūsu norādīto tālruni tiks nosūtīta īsziņa ar paroli.
Ja nav iespējams pašam pieslēgties www.datamed.lv, var zvanīt savam ģimenes ārstam, kuram arī ir iespēja apskatīt jūsu siekalu testa atbildi.
Ja gadījumā siekalu tests ir pozitīvs, tad ar šo cilvēku noteikti sazināsies epidemiologs no Slimību profilakses
un kontroles centra.
Avots: zinātniskais
institūts “Bior”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Siekalu testi atklāj Covid-19 inficētos

Kategorijas