Zina, kā padarīt ikdienu saldu

2021. gada 12. marts 00:00

1379

“Dzirksteli” kopā ar gulbenieti Ilzi Kalinku (48) kopā saveda viņas ceptā mājas kūka. Redakcijā visi ēdāji to novērtēja kā varen gardu. Burtiski kusa mutē! Vārds pa vārdam. Atklājās, ka Ilzei gardumu cepšana ir tikai viens no hobijiem. Ir vēl arī citi. Ilze atrod laiku ģimenei, ikdienas pienākumiem un dažādu prasmju pilnveidei, un viņa itin nemaz nesūdzas, ka dzīve grūta. Kā tas izdodas?

Ilze stāsta – svarīgi justies vērtīgai un novērtētai. Un šo sajūtu dod tikai padarītais darbiņš. Gan maizes darbs, gan visi mazie un lielie darbi, ko vien sieviete var apgūt savas dzīves laikā. Tomēr pati uzsver – ģimene viņai vienmēr ir pirmajā vieta. Un tikai pēc tam viss pārējais.
“Rokdarbi ir mana nodarbe, kad vien gribu un varu. Un gribu vairāk, nekā varu. Viss atkarīgs, cik sanāk laika. Ziemā – vairāk,” teic Ilze. Esot tik patīkami, ja arī citi pamana – viņai uz pleciem ir pašas tamborēts lakats, mugurā – pašas izcakota veste. Bijis laiks, kad Ilzes dēli vēl bija mazi, tad viņa ar savām darinātajām zeķēm apgādāja visus savējos un vēl radu, draugu bērnus. Vīrs Aigars esot tikpat radošs. Uzmeistarojis un sievai uzdāvājis stelles. Rezultātā ir tapuši pirmie viņas veidotie lupatu deķi. Tagad Ilze sapņo iemācīties noaust arī linu dvieļus. Bet salīdzinoši nesen viņa atklājusi vēl vienu prieku – makšķerēšanu. Ilzei esot iekārtots koferis ar zvejas lietām, ko viņas vīrs mīļi iedēvējis par Ilzes “auskariem”. Šo hobiju viņa iemantoja, kad pagājušajā rudenī Ālandu salās (Somija) bija ābolu ražas vākšanas peļņas darbos. Un tur brīvajā laikā sāka makšķerēt. Gulbenē Ilze sapņo par zivīm, kuras varētu izvilināt laukā no Valmes ezera. Tas atrodas tikai piecu minūšu gājiena attālumā no Ilzes ģimenes mājām Raiņa ielas galā. Tomēr pagaidām šo sapni viņa vēl nav piepildījusi gulbeniešiem labi zināmo iemeslu dēļ. Ezers ir pārpurvojies, grūti pieejams un nezinātājam pat bīstams. Bet par visu pēc kārtas.
Krēma recepte no žurnāla “Atpūta”
Vispirms par kūkām. Izrādās – noslēpums ir īpašajā, bet patiesībā latviešiem tik parastajā vārītā krēma receptē, ko Ilze izlasījusi pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu žurnālā “Atpūta” (palienēts no kaimiņu bēniņu augšas). Vēl svarīgi kūkām izmantot pašas vārītu ogu/augļu ievārījumu. Brūklenes esot par stipru. Ilze priekšroku dod plūmju un ābolu savienojumam vai rabarberu un apelsīnu zaptei. Protams, īpašo krāsu mīklai dod mājas vistu olas. Un arī sviestam ir jābūt īstam – saldkrējuma.
Ilze saka – uzcept un nogarnēt kūku patiesībā var katra mājsaimniece, bet ne katra to vēlas. Viņa pati ar šo mākslu ir aizrāvusies jau jaunībā. Pašu pirmo mājas skaistuli Ilze gatavojusi daudzas stundas, jo izmantojusi malkas krāsni. Vēlāk Ilze sāka izmantot elektrisko cepeškrāsni, kas ļauj ietaupīt laiku. Laika gaitā prasmes ir pilnveidojušās. Tomēr krēma rozes Ilzei neiznākot un viņa tām jau ir atmetusi ar roku. Vīrs sakot – nemaz nevajag rožu, sievas kūkām ir savs pērlīšu rokraksts. Gana skaists!
Ilze cep labprāt. Patīk izpalīdzēt, ja kāds lūdz uzburt kūku. Tiesa, tagad, pandēmijas laikā, tāds lūgums atskanot arvien retāk. Esot sajūta, ka cilvēki vairs nesvin svētkus. “Tas ir skumji,” saka Ilze.
Sapnis par laipām
uz Valmes ezeru
Viņai pašai pandēmija ikdienā nav ienesusi pārāk daudz korekciju. Gan viņa, gan vīrs Aigars katru dienu dodas uz darbu. Attālināti neviens no viņiem nestrādā. Ilze otro gadu diendienā kājām mēro ceļu no ģimenes mājām uz pilsētas centru un pēc darba – atpakaļ uz mājām. Sākumā nogurums bijis liels, taču ar laiku sajutusi, ka ir kļuvusi stipra.
Dzīvot pilsētas malā – tā ir viņu, Kalinku laulāta pāra, izvēle. Pirms 15 gadiem viņi nopirka savu viensētu. Tā celta Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Ilze šo vietu jūt kā svētību ģimenei, viņu trim dēliem – Kārlim, Gustavam un Reinim.
Par dzīvi Valmes ezera tuvumā ģimenei ir, ko stāstīt. No tās puses sētā mēdz ielidot vistu vanags, stirnas atnāk līdz pašam slieksnim, zaķi, lapsas. Valmē kūko dzeguze un kliedz dumpis.
Ilze tikai reizi kopā ar pavadoni mērojusi ceļu līdz pašam ezeram cauri pārpurvotajiem brikšņiem. Esot pat laivā vizinājusies. Ezers licies ļoti skaists. No tā brīža viņa sapņo par dabas taku izveidi, izveidojot laipas līdz pašai Valmei, par skatu torņa uzcelšanu. “Tā Gulbenei ir pērle! Kādreiz, Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, taču laipa uz Valmes ezeru ir bijusi, cilvēki tur gājuši peldēties,” atgādina Ilze. Viņa parāda “Dzirkstelei”, kādu video drons ir nofilmējis, lidojot no Ilzes mājas uz Valmes ezera pusi un atpakaļ. Draugu dāvāts video. Tas tagad skatāms arī “Dzirksteles” profilā vietnē “www.facebook.com”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zina, kā padarīt ikdienu saldu

Kategorijas