Zemnieku saeima: Lauksaimniecība Latvijā nav iedomājama bez bitēm
Zemnieku saeima apņemas arī šogad rūpīgi ievērot papildu drošības mērus, kas Latvijā ieviesti augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai augu ziedēšanas laikā. Tāpat Zemnieku saeima uzsākusi sarunas ar Zemkopības ministriju par daudz straujāku gudrās lauksaimniecības tehnoloģiju ieviešanu, lai veicinātu bišu populācijas attīstību Latvijā. Par to informē biedrības "Zemnieku saeima" sabiedrisko attiecību speciālists Sandis Liepa.
“Bites ir lauksaimnieku galvenais draugs – bez bitēm mēs nevaram iztikt un dzīvot, jo bites ir apputeksnētājas. Vēlos uzsvērt, ka mēs ievērojam valstī noteiktos mērus bišu drošībai, piemēram, augu aizsardzības līdzekļus, kuru mērķis ir ierobežot nevēlamos kukaiņus, augu ziedēšanas laikā atļauts smidzināt tikai pēc pulksten 22.00, kad bites tur vairs neatrodas. Saviem biedriem atgādināsim par šīm prasībām, ievērosim vēja stiprumu un citus faktorus, kas svarīgi, lai biškopjiem nebūtu iemesla satraukumam. Mūsu mērķis ir kļūt vēl draudzīgākiem bitēm! Un, ja nu tomēr biškopjiem ir kādas bažas, tad aicinām uzrunāt konkrēto lauksaimnieku – esmu droša, ka atradīsim kopsaucēju. Mēs esam atvērti saprātīgai un cilvēciskai komunikācijai ar biškopjiem,” norāda Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Valsts augu aizsardzības dienests tikko publiskojis pagājušā gada pārbaužu rezultātus. No kopumā gandrīz 1900 augu aizsardzības līdzekļu lietošanas uzraudzības pārbaudēm nenozīmīgi pārkāpumi konstatēti tikai nepilnos 4 % gadījumu. “Šie rezultāti apliecina, ka lauksaimnieki augu aizsardzības līdzekļus izmanto ļoti apzinīgi un tikai tik daudz, cik nepieciešams, lai pasargātu augus no kaitēkļiem un slimībām,” skaidro M. Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa atgādina, ka bieži uz laukiem tiek smidzinātas augu barības vielas – līdzīgi kā liela daļa iedzīvotāju savus krāšņumaugus un dārzeņus pabaro ar tautā iecienīto šķidrā mēslojuma līdzekli “Vito”, arī lauksaimnieki savus kultūraugus baro ar šķidro mēslojumu. Tas augu nodrošina ar barības vielām, ko tas patērē – slāpekli, fosforu, kāliju un virkni mikroelementu.
Savukārt augu aizsardzības līdzekļi, vienkāršiem vārdiem sakot, ir zāles augiem – tie nevis strauji kāpina ražību, bet, piemēram, palīdz mazināt labības kritumu, kas veidotos kaitēkļu un slimību invāzijas rezultātā. Tos izmanto arī bioloģiskajās saimniecībās. “Ja slimību vai kaitēkļu invāzijas nav vai tā ir neliela, tad zemnieks neizmantos augu aizsardzības līdzekļus, jo tāpat kā cilvēku zāles arī augu zāles ir ļoti dārgas,” piebilst M. Dzelzkalēja-Burmistre.
Galvenie faktori, kas 2019.gadā ir izraisījuši bišu saimju nīkuļošanu vai bojāeju, ir bišu varroze (45 %), bišu pavasara caureja (13 %) un savvaļas dzīvnieki, liecina Latvijas Lauksaimniecības universitātes “Agrihorts” 2020.gadā veiktais pētījums. Tikai 5 % apmērā bijusi augu aizsardzības līdzekļu ietekme, izpētījuši Latvijas Lauksaimniecības universitātes eksperti.
Lauksaimniecības datu centra dati par reģistrēto bišu saimju skaitu liecina, ka 2019.gadā Latvijā bija reģistrētas 103 097 bišu saimes, savukārt 2009.gadā - 35 273 bišu saimes.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"