Saviem spēkiem apkopj lopus un laukus

2021. gada 23. marts 00:00

1432

Ilga Rubene Druvienas “Ziemeļos” saimnieko visu mūžu. Te viņa ir dzimusi, augusi, un šīs ir viņas dzimtas mājas. “Ar maniem mazbērniem jau būs piektā paaudze. Māja ir vairāk nekā 100 gadus veca. Tā ir ar vēsturi. Izturējusi kara laiku, nav uzspridzināta. Vasarā, kad te viss sazaļojis, ir ļoti skaisti!” saka Ilga.
Neticami, bet senā ēka saglabājusies ļoti labi un turpina nevainojami kalpot. Mājas pagalmā bijušā elektrības staba galā ir stārķa ligzda. Droši vien ne velti stārķis izvēlējies šo vietu. Latviešiem šī putna klātbūtne saistās ar svētību. “Stārķi grib te dzīvot. Viņiem te patīk,” saka Ilga, un viņai piekrīt arī dzīvesdraugs Pēteris Zahars.
Kūtī klukst vistas, un garo ziemu kūtī pavada arī lopi. Tiem vēl pavisam nedaudz jāpaciešas, līdz varēs doties ganībās. “Visi lopi, arī Šarolē, pa ziemu ir kūtī. Mēs nedarām pāri lopiem, žēl turēt ārā šādā laikā,” saka Pēteris, kurš brīnās, ka citi ziemā tur ārā pat slaucamās gotiņas. Viņš stāsta, ka agrāk ievērojuši, kādā laikā govis laist ganībās, ņemot vērā mēness fāzes. Tagad gan vairs tā nedarot. Savukārt vistas brīvā vaļā viņi nelaiž, jo zina, ka putnu gripas dēļ ir noteikti ierobežojumi mājputnu turēšanā un tie ir jātur slēgtā telpā vai arī tādā laukumā, kas ir nosegts ar jumtu un ar smalku sietu, lai mazie putniņi nevarētu piekļūt mājputniem.
Ar lauku darbiem galā tiek
Ilga stāsta, ka pirms tam ganāmpulks bija krietni lielāks – 21 lops kopā ar teļiem un 14 slaucamām govīm. “Pagājušajā vasarā lielo ganāmpulku nolēmām likvidēt. Neesam vairs tik jauni. Tagad nav daudz saimniecību, kurās ir maz lopiņu. Pārsvarā ir lielas saimniecības, un tas ir dabīgi, kam gadi atļauj,” spriež Ilga.
Savukārt Pēteris piebilst, ka pilnīgi neko laukos nedarīt nedrīkst. “Bez nekā arī nevar iztikt. Nesēdēsi taču istabā un neskatīsies sienās!” saka Pēteris. Ilga uzsver, ka viņi ir optimisti. Ar lauku darbiem galā tiek, arī sienu paši spēj sagādāt un jau gaida siltāku laiku, lai varētu sākt rušināties siltumnīcā un dārzā. Viņi savām vajadzībām visu izaudzē paši: gurķus, tomātus, zemenes, redīsus, sīpolus, kartupeļus un citus dārzeņus. Ilgai patīk parūpēties arī par puķēm dārzā, lai vasarā tās zied visapkārt mājai. Tagad viņa priecājas par pirmajiem puķu asniņiem, kas vēsta par pavasari.
Savukārt no piena, ko dod brūnaļas, paši savām vajadzībām iegūst arī biezpienu, krējumu, sieru. “Gotiņas slaucu divas reizes dienā. Pirmo reizi slaucu pulksten sešos no rīta. To daru ar slaukšanas aparātiem, ar rokām jau sen kā neslaucu. Pieniņu katru otro dienu nododu “Rankas pienam”,” stāsta Ilga, bet to, cik maksā par litru piena, viņa nevēlas atklāt, tikai saka: “Es nežēlojos.”
Viņa atminas laiku, kad sienu krāva gubās un visapkārt mājai pļavās glīti rindojās gubas. Nu pļava ar gubām kļuvusi izzūdoša lauku ainava, bet mazās saimniecības, kurās ir dažas gotiņas, vēl spēj saglabāt Latvijas lauku sētas kultūrvēsturi.
Laukos ir vajadzīgs traktors
Ilga un Pēteris priecājas, ka viņiem pirms pieciem gadiem bija pieejams projekta atbalsts tehnikas iegādei. Lauku atbalsta dienesta konsultanti aicinājuši viņus gatavot projektu, lai gūtu atbalstu savas saimniecības ražošanas attīstībai. Projekta nosacījumi paredzēja, ka viņiem jāpalielina ražošanas apjomi par 25 procentiem. “Mums traktori bija savu jau nokalpojuši un tehnika bija nepieciešama, lai varētu turpināt saimniekot. Traktors laukos ir vajadzīgs. Lauku atbalsta dienestā ieteica rakstīt projektu, un mums ar projektu veicās labi. Projekta gaitā tikām pie traktora, pļaujmašīnas un vālotāja. Projekts bija uz pieciem gadiem – no 2015. līdz 2020.gadam, un šajā laikā saimniecībai bija jāpalielina ražošanas apjomi. Šo nosacījumus izdevās izpildīt bez problēmām,” stāsta Ilga un Pēteris.
Ilga vēl piebilst, ka viņi paši var apkopt savus laukus, apart zemi kartupeļiem, kviešiem. “Paši iztiekam no tā, ko saražojam. Kartupeļus pārdodu arī “Rankas piena” ēdnīcai,” saka Ilga.
Tā kā viņiem ir pieredze ar meža cūku viesošanos kartupeļu tīrumā, tad tagad kartupeļus viņi stāda tuvu mājai. Arī gotiņām ganības esot mājas tuvumā.
“Ziemeļi” ir bioloģiskā saimniecība. Ilga un Pēteris saimnieko ar dabiskām bioloģiskām metodēm, nelieto ķīmiskos pesticīdus un minerālmēslus. Un vēl Ilga piebilst, ka viņa dzīvē nekad nav ņēmusi kredītus. “Nezinu, kā var dzīvot, ja ir kredīti? Es esmu bez tiem iztikusi,” saka Ilga.
Mierīga atmosfēra un labs noskaņojums
Ilga un Pēteris pārliecinājušies, ka lauki piedāvā tīrāku un mierīgāku vidi. Emocionālais noskaņojums viņiem laikā, kad pasauli pārņēmis Covid–19, ir stabils. Pēteris atzīst – kamēr jādara lauku darbi, nav nemaz laika domāt par Covid–19, tikai vakaros, kad ieslēdzot televizoru, dzird jaunumus saistībā ar šo vīrusu.
Ilga jau ir saņēmusi pirmo vakcīnas devu pret Covid–19. Otrajai vakcīnas devai jābūt jau aprīlī. Viņa uzreiz zinājusi, ka ir jāvakcinējas. “Mani vakcinēja Lizumā pie ģimenes ārsta. Pašsajūta pēc vakcīnas ir laba,” saka Ilga. Savukārt Pēteris savu rindu vēl gaida. Abi spriež, ka pie vīrusa izplatības vainīgi paši cilvēki. “Neievēro ierobežojumus. Ciemojas cits pie cita. Tāds arī rezultāts,” saka Pēteris.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Saviem spēkiem apkopj lopus un laukus

Kategorijas