Savos dzejoļos raksta to, ko jūt

2021. gada 23. marts 00:00

483

Gulbeniete Biruta Locika mīl grāmatas un dzeju kopš bērnības, un latviešu literatūra bija viena no viņas mīļākajām mācību stundām skolā.
Birutas pirmie rakstītie dzejolīši nav saglabājušies. Skolas gados reizēm uzrakstījusi kādu smieklīgu un nenopietnu pantiņu, jo humors viņai vienmēr ir paticis. Protams, skaistajos jaunības gados, kad radās dažādas aizraušanās un pirmā mīlestība, kas toreiz likās ļoti nopietni, tika uzrakstīts pa kādam dzejolītim par savām iekšējām vētrām un pārdzīvojumiem.
Viņa domā, ka daudzi savas dzīves laikā ir izgājuši cauri tādam posmam, kad gribējies izlikt sirdi un dvēseli uz papīra. “Žēl, bet visi tālaika gara darbi tur arī palikuši, jo dzīve ir dzīve. Varbūt vecāku mājas bēniņos, kur vairs nav iespējams uzkāpt, vēl skumst kāds dzejolītis no tālās un skaistās bērnības un jaunības,” saka Biruta.
Skaistākos pieraksta kladē
Pie dzejoļu rakstīšanas Biruta atgriezās 80. un 90.gados, bet vēl samērā reti, jo pirmajā vietā bija ģimene, bērni, darbs, līdz ar to neradās iedvesma un nebija laika rakstīšanai.
Viņai vienmēr ir paticis lasīt dažādu autoru dzeju: Ārijas Elksnes, Kornēlijas Apškrūmas, Imanta Ziedoņa, Ojāra Vācieša, Knuta Skujenieka – visus neesot iespējams nosaukt.
“Skaistākos dzejoļus un apsveikuma pantus pierakstīju kladēs. Daudzi lūdza, lai sameklēju un iedodu kādu skaistu dzejoli vai vēlējumu jubilejām un pasākumiem,” saka Biruta.
Viņai pašai tuva ir viegli, raiti lasāma, visiem cilvēkiem labi saprotama dzeja par dabu, mīlestību, sadzīvi, bet patīk arī sarežģītāki dzejoļi, kuru autori liek iedziļināties un atrast rindās apslēpto domu.
Mīļas Birutai ir arī tautasdziesmas un dzejolīši par Ziemassvētkiem. “Ne jau velti saka, ka vecums nenāk viens, bet dullums arī līdzi. Laikam likumsakarīgi ir tas, ka samērā cienījamos gados manī atraisījās divi mani vaļasprieki – dzejoļu rakstīšana un nelieli darbiņi ar eļļas krāsām. Tagad, kad garie darba gadi aiz muguras un bērni savās dzīvēs, atrodas laiks savām iekavētajām nodarbēm,” saka Biruta.
Ticība, ka drīkst rakstīt vēl
Lai cik tas jocīgi būtu, Birutas pirmie dzejoļu kopkrājumi ar viņas līdzdalību ieraudzīja dienasgaismu laikā, kad dzīvoja Kiprā pie meitas un pieskatīja mazdēliņu. Iemesta svešā zemē, Biruta samērā daudz dzīvoja sociālajos tīklos, jo visu laiku sekoja līdzi tam, kas notiek mājās – Latvijā.
“2018.gadā izdevniecība “Ezerrozes grāmatas” ierosināja dzejas konkursu kopkrājumam “Trauslums”. Izlasīju un nolēmu: kāpēc nepamēģināt? Tas bija mans pirmais solis atrādīt savu dzejolīti lielākam lasītāju lokam. Kopkrājumā tika publicēti 56 autoru dzejoļi tādā kārtībā, kā tie tika novērtēti neatkarīgā balsojumā. Katrs autors piedalījās ar vienu dzejoli. Tā bija neaprakstāma sajūta – turēt rokās grāmatu ar savu pirmo publicēto dzejolīti! 2019.gada nogalē no izdevniecības “Ezerrozes grāmatas” nāca piedāvājums piedalīties īpaša Ziemassvētku dzejoļu kopkrājuma “Lai katram sava laimes zvaigzne” tapšanā. Radās brīnišķīga iespēja no tālās Kipras sagādāt skaistu Ziemassvētku pārsteigumu saviem tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem Latvijā. Projektā tikām iekļauti 46 autori. Sanāca ļoti skaista, sirsnīga un mīļa grāmatiņa. Pagājušā gada beigās tajā pašā izdevniecībā nāca klajā jauki veidots dzejoļu kopkrājums “Sirds dimensija” ar sešu autoru darbiem. Šajā grāmatā man atvēlētas sešpadsmit lappuses! No sirds pateicos uzņēmuma “Ezerrozes grāmatas” vadītājai Agnesei Piļānei par lielisko sadarbību un skaistajām grāmatām! Tā man bija brīnišķīga iespēja izpausties. Radās ticība, ka drīkstu rakstīt vēl. Kad atgriezos Latvijā, piekritu jaunam izaicinājumam – piedalīties izdevniecības “Domu pērles” veidotajā kopkrājumā. Šī gada martā turēju rokās jaunu grāmatiņu “... bet aizverot acis”, kurā piedalījāmies trīspadsmit autori.
Es rakstu to, ko jūtu tajā brīdī: pieeju pie loga, jauks laiks vai vēroju apkārt dabu, cilvēkus, atceros bērnību. Ļoti patīk Latvijas daba ar četriem gadalaikiem! Rakstu pēc noskaņojuma un no visa mazliet. Tagad aizdomājos – dīvaini, ka neesmu uzrakstījusi nevienu dzejoli par skaisto Vidusjūru, Kipru un tās pasakaino dabu. Bet laiks jau vēl ir to izdarīt, vai ne? Vienkārši – viss jāsaliek pa plauktiņiem,” saka Biruta.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Savos dzejoļos raksta to, ko jūt

Kategorijas