Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kāpēc akās pietrūkst ūdens?

Kāpēc akās pietrūkst ūdens?

“Vairāk nekā 20 gadus tā īpaši nebijām sūdzējušies par ūdens trūkumu savā akā, tomēr pēdējos gados tā kļuvusi par problēmu,” “Dzirkstelei” atklāj kāda ģimene Līgo pagastā. Viņas stāsts par ūdens nepietiekamību vecajā akā ir līdzīgs citu novada iedzīvotāju pieredzei. Ģimene, kas vēlējās būt anonīma, stāsta, ka radusies nepieciešamība rakt jaunu aku. Nesen tā izrakta, un nu ūdens problēma esot atrisināta.

Kāpēc pēdējos gados akās mēdz pietrūkt ūdens un ko vēl varētu darīt, lai nebūtu jārok jauna aka?
Jūt sausās vasaras
Līgo pagastā dzīvojošā ģimene atklāj, ka ūdens vienmēr ir pieticis arī agrākjos gados, kad turēta saimniecība. “Tieši pēdējos gados sauso vasaru un rudens periodu dēļ ūdens vecajā akā nebija pietiekami. Senāk gan tā nebija, mums pēdējos gados arī lopu vairs nav, un liekas, ka ūdenim gan vajadzētu pietikt. Tomēr pēdējās vasarās tas bija tikai tik daudz, lai paši dzertu un izmazgātu drēbes. Domāju, ja būtu pietiekami slapjš pavasaros un arī vasarās lītu lietus, gan jau vecajā akā pietiktu ūdens. Nupat izrakām jaunu aku, un ūdens beidzot nāk un nāk,”  atklāj saimniece.
Viņa stāsta, ka mēģināts arī veco aku tīrīt, jo citreiz tas palīdz ūdenim pieplūst no jauna, bet bez rezultāta.
Akas ir jātīra
Savukārt Apsīšu ģimenei Jaungulbenē ūdens daudzums gan ir bijis apmierinošs, bet nav bijis lietojams uzturā nepatīkamā smārda un nokrāsas dēļ. Izsaukuši aku tīrītājus no Rankas pagasta, un pēc akas iztīrīšanas nu ūdens pieplūst ar jaunu jaudu un ir tīrs.
“Ūdens mums nebija labs un nevarējām to uzturā lietot. Visu laiku braucām uz avotu pakaļ. Tagad mūsu akā ūdens nāk un ir tīrs. Aku tīrītājs mums izstāstīja, ka tāda aka, kāda ir mums, ir jātīra vismaz reizi divos gados,” stāsta Elga Apsīte.
Viņas mājas septiņu grodu akai ir jau 45 gadi. Tās grodi ir tikuši uzlikti uz dēļiem, un šur tur jau bija pamanāma armatūra. “Lai ūdenim klāt netiek rūsa, meistari to “aizsmērēja” ciet. Viņi arī aizblīvēja spraugas starp grodiem. Mums pašiem nebūtu vajadzīgā materiāla. Esam tagad ļoti priecīgi, ka varam atkal lietot uzturā mūsu akas ūdeni,” saka E.Apsīte.
Dziļākas akas
dod lielāku drošību
Aku iztīrīšana citreiz var būt atrisinājums jauna ūdens pieplūšanai, tomēr pēdējo gadu tendence parāda, ka iemesls var būt gruntsūdeņu līmeņa svārstības. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Līga Klints “Dzirkstelei” skaidro, ka ūdens daudzums akās lielākoties ir atkarīgs no gruntsūdeņu veidošanās inten-sitātes.
“Gruntsūdeņi veidojas, ja ir ūdeņi, kas iesūcas zemē un to mitrina. Latvijā vienmēr ir bijis ierasts, ka ziemā uzkrājas sniegs un pavasarī tas kārtīgi samitrina zemi.
Pagājušais gads bija īpašs ar to, ka nebija ledus upēs un sniega bija ļoti maz, pavasara pali izpalika. Un līdz ar to izpalika process, kad sniegs kā ūdens masa uzkrājas zemē. Arī visa gada kopskatā nokrišņu bija mazāk par normu, un upju noteces, vien ar dažiem izņēmumiem, bija zemas kopš aprīļa,” skaidro L.Klints.
Viņa uzsver, ka visu pagājušo gadu ūdens upēs ir bijis ļoti maz. Tas viss ir saistīts ar gruntsūdeņu sistēmu. Šogad cerības esot lielākas. “Mums ir uzkrājusies sniega kārta, kura papildinās augsnes mitruma krājumus, bet vēl viss ir atkarīgs no nokrišņu daudzuma pavasarī. Ja tie būs regulāri, tad varēs uzpildīties un situācija akās uzlabosies. Kopumā šie procesi ir ilgstoši, nevaram pateikt - ja tagad nelīst, tad nebūs gruntsūdeņu. Gruntsūdeņi piepildās ilgstošākā laika periodā. Ja ir bijuši lieli periodi bez nokrišņiem un bez šīs sniega kārtas ziemā, tad to līmeņi ir zemi. Vēl mēdz būt tā, ka ir kaimiņi, kuri mīl rakt dīķus. To darot, citiem kaimiņiem mēdz akās pazust ūdens, jo šīs ūdens sistēmas ir saistītas. Mēs redzam, kā virszemes upes un citi ūdeņi savā starpā ir saistīti. Tieši tas pats notiek pazemē. Viens no risinājumiem varētu būt dziļāku aku izrakšana, tas noteikti iedod lielāku drošību,” norāda speciāliste.