Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar nepatiesiem un sagrozītiem datiem sludina valsts galu

Ar nepatiesiem un sagrozītiem datiem sludina valsts galu

No tīmekļa dzīlēm atkal izcelts un kļuvis populārs pirms pusotra gada tapis teksts, kuru ievada teikums – “ar mūsu valsti, izskatās, ir reāli beigas”. Apgalvojums pamatots ar 16 punktos izklāstītiem statistikas datiem par Latvijas it kā katastrofāli slikto ekonomisko un demogrāfisko situāciju. Lielākā daļa no tiem neatbilst patiesībai, ir izrauti no konteksta, sagrozīti vai būtiski pārspīlēti.
“Re:Check” šo ierakstu pamanīja un aprakstīja jau 2019.gada rudenī. Toreiz ieraksta autoru tā arī neizdevās noskaidrot. Iepriekš maldinošo ierakstu pārpublicēja Kremļa propagandas medijs “Sputnik” un izplatīja vēl citi Kremļa kanāli, bet tagad – arī portāls “Pietiek” un krievu valodā rakstošais medijs “Baltijas Balss” jeb “BB.lv” (iepriekš “Vesti”).
“Re:Check” pārbaudīja ierakstā paustos apgalvojumus.

“Ja 1990.g. mēs nevienam neko nebijām parādā, tad tagad Latvijas ārējais parāds jau pārsniedz 11 miljardus!!! Jau šobrīd tikai par parāda procentiem vien maksājam ap 1 miljonu KATRU DIENU, pretim par to nesaņemot nekādas preces vai pakalpojumus. 1 miljons aiziet nekurienē KATRU DIENU!”
Valsts parāds Latvijā tiešām sāka veidoties 1992.gadā, kad tikko atjaunotā valsts bija trūcīga un sāka aizņemties dažādiem investīciju projektiem. Taču apgalvojumam par parāda milzīgo apjomu un it kā pretim nesaņemto labumu trūkst konteksta. Pirmkārt, 2019.gadā, kad šis “Facebook” ieraksts bija tapis, salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas Savienības valstīm Latvijas parāds proporcionāli iekšzemes kopproduktam bija zems, un tāds ir joprojām, liecina “Eurostat” dati. Otrkārt, tolaik parāda lielāko pieaugumu veidoja ekonomiskās krīzes laika aizņēmumi, kas ļāva vēl vairāk nesamazināt jau tā ievērojami apgrieztos valsts izdevumus, tajā skaitā skolotāju un citu publiskā sektora darbinieku algas un investīcijas infrastruktūrā. Līdz ar Covid-19 krīzi tāpat kā citās valstīs Latvijā parāds ievērojami kāpis. Iemesls ir piešķirtais atbalsts uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem, arī ieguldījumi veselības aprūpē un citās jomās.

“Latvijā ir vislielākais ienākumu nevienlīdzības līmenis Eiropas Savienībā. Džini indekss 2017.g. pieauga līdz 35,6 %! Te sabiedrības krējums iedzīvojas uz parasto ļaužu rēķina vairāk nekā jebkur citur Eiropas Savienībā.”
Latvijā ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzību apzīmējošā Džini koeficienta rādītājiem, taču ne augstākais. Saskaņā ar “Eurostat” datiem gan 2019.gadā, kad ieraksts tapa, gan iepriekšējos gados tas vēl lielāks bija Lietuvā un Bulgārijā. Kopš 2018.gada, kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, Džini koeficients Latvijā ir pazeminājies, tātad ienākumu nevienlīdzība, lai arī nedaudz, tomēr mazinājusies.

“Latvijā ir visaugstākais darbaspēka nodokļu slogs Eiropas Savienībā.”
Tā nav taisnība. Latvijā šis rādītājs ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, taču zem ES vidējā. “Eurostat” apkopojums liecina, ka 2020.gadā darbaspēka nodokļu slogs jeb starpība starp darba devēja izmaksām, nodarbinot vienu cilvēku, iepretim algai, ko darbinieks saņem “uz rokas”, Latvijā bija 38,1 %. Savukārt ES vidēji – 39,3 %. Vienpadsmit citās ES valstīs šis rādītājs ir augstāks nekā Latvijā, un līdzīgi bija arī pāris iepriekšējos gados. “Eurostat” dati arī rāda, ka pēdējos gados darbaspēka nodokļu slogs Latvijā nedaudz samazinās.

“Latvijā ir visaugstākais PVN slogs pārtikas produktiem visā Eiropā!”
Arī tā nav taisnība. Desmit ES valstīs PVN standarta likme ir augstāka nekā Latvijā, bet vēl četrās – tāda pati jeb 21 %. Virkne valstu atsevišķām produktu grupām piemēro arī samazinātās likmes. Latvijā tādas ir zīdaiņu pārtikai (12 %), kā arī Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem (5 %).

“Latvijā ir visstraujākais nodokļu sloga pieaugums ES – ap 9,5 % katru gadu. Regulāri nodokļi tiek paaugstināti, ieviesti jauni nodokļi un paplašinatas nodokļu aplikšanas bāzes.”
Šim apgalvojumam nav nekāda pamatojuma, un “Re:Check” neizdevās atrast datus, kas varētu par ko tādu liecināt. Atsevišķi nodokļi Latvijā tiešām tiek paaugstināti, piemēram, šogad akcīzes nodoklis tabakai un tās aizstājproduktiem vai pērn alkoholam. Tāpat mediji regulāri ziņojuši, ka daudzviet pēdējos gados aug nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi. Tajā pašā laikā, piemēram, sociālās iemaksas iepriekš tikušas arī mazinātas, bet šogad atkarībā no nodarbinātības veida gan mazinātas, gan palielinātas.

“Latvijā ir trešais visaugstākais valsts ierēdņu un kalpotāju skaits PASAULĒ. Ražojošajiem uzņēmumiem ir jāpabaro TRĪS REIZES LIELĀKS valsts ierēdņu un kalpotāju skaits nekā tādās bagātās valstīs kā Šveice, Itālija. ČETRAS REIZES VAIRĀK nekā Japānā, Korejā un Jaunzēlandē!”
Arī tā nav taisnība. Līdzīgi mīti tikuši izplatīti arī iepriekš, un “Re:Check” par to rakstījis. Eiropas Komisijas 2018.gadā publicētā pētījumā redzams, ka Latvijā tiešajā pārvaldē strādājošo jeb ierēdņu skaits ir nedaudz lielāks kā ES vidēji – starp septiņiem un astoņiem procentiem visu strādājošo. Arī, ja skaita visus publiskajā jeb valsts un pašvaldību sektorā nodarbinātos, kas ietver arī, piemēram, pedagogus un armiju, esam virs vidējā, taču ne starp līderiem.

“Latvijā ir viens no viszemākajiem ienākumu līmeņiem Eiropas Savienībā starp 28 valstīm. Tie ir tikai 29 % no Eiropas VIDĒJĀ līmeņa!”
Nav tiesa. Saskaņā ar “Eurostat” datiem Latvijā IKP pēc pirktspējas līmeņa uz vienu iedzīvotāju pēdējos gados ir 69 % no ES vidējā (100 %).

“Latvijas iedzīvotājiem ir vismazākais mūža ilgums ES. Vīriešiem vidējais mūža ilgums ir tikai 69 gadi!”
Tuvu patiesībai. Saskaņā ar “Eurostat” datiem Latvijā 2018.gadā paredzamais vidējais mūža ilgums bija 75,1 gads, un tas ir otrais sliktākais rādītājs ES. Latvijā ir izteikti liela atšķirība mūža ilgumā starp sievietēm (79,7 gadi) un vīriešiem (70,1 gads).

“Latvijā ir vislielākais pašnāvību skaits Eiropas savienībā. 2017.g. pašnāvībās gāja bojā 382 cilvēki, 2018.g. vēl vairāk – 443 cilvēki!”
Jaunākā “Eurostat” informācija pieejama par 2017.gadu, kad Latvijā bijis trešais augstākais pašnāvību skaits ES pēc Lietuvas un Slovēnijas uz 100 000 iedzīvotāju. Nav pareizs arī ierakstā minētais pašnāvību skaits. 2017.gadā pašnāvībās bojā gāja 299, bet 2018.gadā – 353 cilvēki, liecina CSP dati. Tātad pašnāvību skaits šajā gadā nevis pieaudzis, bet gan samazinājies.

“Nevar nepamanīt, ka ir spēki, kuri tīši vēlas latviešu un Latvijas valsts iznīcināšanu un izšķīdināšanu. Jo kā gan lai citādi izskaidro, piemēram, to, ka ikmēneša pabalsts Latvijas bērnam 11,38 eiro, bet svešzemju migrantam – laimes meklētājam 256 eiro, migranta bērnam 60 eiro?”
Arī šī informācija neatbilst patiesībai. “Svešzemju migrantam”, kā autors, iespējams, sauc patvēruma meklētājus, valsts maksā un maksāja arī tad, kad ieraksts pirmoreiz kļuva populārs, aptuveni divreiz mazāku summu nekā pausts ierakstā. Proti, pilngadīgai personai tie ir 139 eiro mēnesī, bet laulātajiem un bērniem – 97 eiro. Turklāt šo pabalstu izmaksā ne ilgāk kā desmit mēnešus, bet, ja cilvēks sāk strādāt – tikai trīs mēnešus.

“Kopš 1989.g. tautas skaitīšanas Latviju ir jau bijuši spiesti pamest vairāk nekā 800 000 cilvēku. Katru gadu pazaudējam tik daudz cilvēku, cik dzīvo tādā pilsētā kā Kuldīga.”
Šis izteikums ir pārspīlēts. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem kopš 1990.gada no Latvijas aizbraukuši 457 000 iedzīvotāju. Kopumā iedzīvotāju skaits, tajā skaitā dzimstības un mirstības izmaiņu dēļ, šajā laikā krities par apmēram 760 000 cilvēku. Nav arī pamatoti teikt, ka visi aizbraukušie bija spiesti pamest Latviju. Līdz ar neatkarības atjaunošanu tika atgūta iespēja brīvi pārvietoties un daudzi labprāt izmantojuši iespēju doties studēt, strādāt un palikt uz dzīvi citās valstīs.

“Latvija ir viena no viskorumpētākajām valstīm ES. Saskaņā ar Eiroparlamenta veiktu pētījumu Latvija korupcijas dēļ pazaudē līdz pat 5,669 miljardiem (!!!) KATRU GADU!”
Ar aplēsēm par korupcijas nodarīto postu tautsaimniecībai 2016.gadā nāca klajā Eiropas Parlamenta pasūtīta pētījuma autori. Ziņojumā bija minēts, ka korupcija tautsaimniecībai ik gadu Latvijā nodara no 3,4 līdz 5,08 miljardiem eiro lielus zaudējumus, un šajā ziņā situācija Latvijā ir līdzīga Lietuvai, Polijai, Slovākijai, Rumānijai, Bulgārijai, Horvātijai, Grieķijai un Itālijai.