Vai sniega pelējums ir postoša slimība?

2021. gada 30. marts 00:00

205

“Pēc pirmā sniega nokušanas atklājās, ka ļoti daudzi lauki ir ar sniega pelējumu. Esam fiksējuši 30 hektārus lauku ar 80 procentu sniega pelējumu,” saka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Gulbenes biroja augkopības speciāliste Inga Freimane.

Viņa “Dzirkstelei” stāsta, ka sniega pelējums novērojams visā Latvijā, ne tikai Gulbenes novadā, tāpēc, ka bija ļoti liela sniega sega un uzsniga uz nesasalušas zemes. “Mēs, agronomi, jau ziemā runājām, ka šogad būs sniega pelējums, jo ir visi apstākļi, lai tas būtu. Tā ir sēņu slimība, un slimo visas graudzāles, kā arī zālāji, arī piemājas zālāji. Kad kūst sniega kupenas, ir bijis novērojams sniega pelējums, bet tas ir tipiski situācijās, kad uz nesasalušas augsnes uzsnieg sniegs. Šoziem tā arī bija – uzsniga sniegs, atkušņu gandrīz nebija, sniegs noturējās visu ziemu,” stāsta I.Freimane.

Tā nav postoša slimība

I.Freimane skaidro, ka sniega pelējums nav nekāda postoša slimība un nav nekas katastrofāls, vienkārši vizuāli ir netīkama aina. “Augi sniegā bija auguši, attīstījušies, elpojuši, un uz augu lapām bija sniega pelējuma sēne, bet tad, kad ir saule un vējš, tad bojātās lapas izžūst, atmirst un, ja auga saknes ir spēcīgas, tad augs turpina augt un attīstīties. Bet ir bijuši gadījumi, ja augi bijuši vājāki un sniega periods ir bijis ilgstošs, kad bijusi arī ietekme uz ražu,” saka I. Freimane.

Viņa redzējusi lauku, kurš pēc sniega nokušanas gandrīz viss bija pārklāts ar sniega pelējumu, bet šobrīd jau viss esot kārtībā. “Tas ir nožuvis, un augi apakšā – zaļi. Tur nebūs nekādas bēdas,” saka I. Freimane.

Viņa atminas, ka pērnajā ziemā sniega pelējums vispār nebija tāda aktualitāte. Kopumā pēdējos 5 līdz 7 gados sniega pelējuma problēma nav bijusi aktuāla.

Zosu postījumi vēl priekšā

Pavasarī, atgriežoties migrējošiem gājputniem, lauksaimniekiem aktuālāks kļūst jautājums par sējumu pasargāšanu no zosīm. I. Freimane saka: “Mūsu pusē zosu postījumi lauksaimniekiem vēl ir priekšā nākamajās trīs nedēļās.”

Viņa arī bilst, ka ir grūti pateikt, vai zosu postījumu apjomi palielinās. “Ja lauksaimniekam gadu no gada vienā un tajā pašā laukā ir problēmas ar zosīm, tad jāmēģina mainīt augus, kas zosīm īpaši nepatīk, vai jādomā par saudzīgām aizbaidīšanas metodēm. Jā, lauksaimnieki ziņo par postījumiem mums, arī Dabas aizsardzības pārvaldei, kas kopā ar Lauku atbalsta dienesta speciālistiem dodas novērtēt šos postījumus. Ja lauks ir iznīcināts vai ievērojami samazināts augu skaits, tā jau ir Lauku atbalsta dienesta kompetence,” stāsta I.Freimane.

Patlaban augu veģetācija atsākusies jūras piekrastē Kurzemē, mūsu pusē lauki lielākoties vēl guļ. “24.martā skatījos četrus piecus laukus Litenes pusē, Jaungulbenē, Lizumā, un ir tā, ka dienvidu pusē aizvējā ir augi, kas ir jau pamodušies, bet turpat pāri ceļam otrā pusē lauks vēl guļ,” saka I. Freimane.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai sniega pelējums ir postoša slimība?

Kategorijas