Divus gadus – “godpilnā” 1.vieta Vidzemē kūlas dedzināšanā

2021. gada 30. marts 00:00

A rī šogad pagājušajā nedēļā Vidzemē jau bijuši 25 kūlas ugunsgrēki, visvairāk – 4 – Gulbenes un Līgatnes novados. 25.martā tika saņemts izsaukums uz Rīgas ielu Gulbenē, kur dega kūla 40 kvadrātmetru platībā. 27.martā tika saņemts izsaukums uz Stāmerienas pagastu, kur dega kūla 800 kvadrātmetru platībā un vienstāva nojume 4 kvadrātmetru platībā. Brīvdienās Stradu pagastā kūla degusi 6000 kvadrātmetru platībā, Rankas pagastā – viena hektāra platībā.

Ietekmē laikapstākļi

Tomēr kūlas ugunsgrēku skaits pērn ir sarucis Vidzemē, visbūtiskāk Gulbenes, Kocēnu, Līgatnes un Limbažu novadā. Lai gan Gulbenes novadā kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies, tomēr pēdējos divus gadus Gulbenes novadā ir reģistrēts visvairāk kūlas ugunsgrēku Vidzemē – pērn 44, bet 2019.gadā – 74. Par to informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa. “Kūlas ugunsgrēku samazinājumu Vidzemē un Latvijā kopumā var skaidrot ar kūlas degšanai nelabvēlīgiem laikapstākļiem – pagājušajā gadā silts un sauss pavasaris iestājās vēlu, bet Covid-19 izplatīšanās ierobežojumi ievērojami samazināja cilvēku pārvietošanos,” saka S.Vējiņa.

Jāiesaistās pašvaldībām

VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš skaidro, ka joprojām visbiežāk kūlas ugunsgrēki izcēlušies teritorijās, kuru īpašnieki atrodas ārzemēs vai kuru īpašniekiem nav līdzekļu, lai sakoptu savus īpašumus. J.Skrastiņš uzsver, ka skaidrojošais darbs tiek veiks nepārtraukti, un pieļauj, ka līdz ar paaudžu maiņu kūlas ugunsgrēku skaits varētu mazināties. Tāpat viņš uzskata, ka pašvaldībām vajag aktīvāk iesaistītos nesakopto teritoriju apzināšanā un to īpašnieku informēšanā par veicamajiem pasākumiem. Pašvaldībām saistošajos noteikumos vajadzētu noteikt pienākumu, atbildību un nosacījumus teritorijas sakopšanai, kontrolējot šo nosacījumu izpildi. Tajos novados, kur pašvaldības aktīvi rīkojas, pēdējos gados ir vērojams kūlas ugunsgrēku samazinājums.
Par kūlas dedzināšanu fiziskas personas var sodīt ar naudas sodu no 280 līdz 700 eiro, savukārt par zemes neapsaimniekošanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu no 140 līdz 700 eiro, juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro.

2020.gadā Vidzemē reģistrēti 276 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 184 kūlas ugunsgrēkiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad Vidzemē tika fiksēti 460 kūlas ugunsgrēki.

Kopumā Vidzemē pērn izdeguši 129,93 hektāri. Vislielākās platības mūsu pusē izdegušas Alūksnes novadā – 23 hektāri un Gulbenes novadā – 11,3 hektāri. Salīdzinājumam – 2019.gadā Vidzemē izdega 235 hektārus lielas teritorijas – visvairāk Gulbenes, Limbažu un Varakļānu novadā.

2020.gadā Latvijā reģistrēti 1379 kūlas ugunsgrēki, to rezultātā izdega 934 hektāri Latvijas teritorijas, iznīcinātas 15 ēkas un cietis viens cilvēks.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Divus gadus – “godpilnā” 1.vieta Vidzemē kūlas dedzināšanā

Kategorijas