“Dzelzaviešos”– vairāk nekā 1000 putnu
Lauku sētā “Dzelzavieši” Stāmerienas pagastā jūtama Lieldienu noskaņa: klukst vistas, čiepst cāļi un cilpo truši. Šajā sētā rūpējas par dažādu šķirņu putniem – baložiem, pāviem, fazāniem, vistām, zosīm, pīlēm. Turpat kūtī mitinās truši. “Un tikai vienu reizi gadā – Lieldienās – tie spēj dēt arī olas!” smaidot saka Deila Kokareviča, kura rūpējas par lielo putnu un dzīvnieku saimi, ko ikviens interesents var aplūkot “Dzelzaviešos”.
Deila stāsta, ka konkrētu skaitu, cik “Dzelzaviešos” ir putnu, pat grūti pateikt, jo visu laiku nāk klāt kaut kas jauns. Ieejot kūtī, pārņem sajūta, ka “Dzelzaviešos” dzīvo īsti putnu fanāti, jo var apskatīt gan dažādus dekoratīvos putnus, gan redzēt dažādas vistu, zosu un pīļu šķirnes. Kopumā varētu būt vairāk nekā 1000 putnu. “Visi – skaistumam un tūristu iepriecināšanai! Ja kūtī ienāk kāds svešinieks, visi putni reizē bļauj. Kad nākam mēs, ir klusums un miers. Vajag aptuveni stundu, lai nesteidzoties visus pabarotu,” stāsta Deila.
Kūtī mīt arī cīņu gaiļi
“Dzelzavieši” ir kārtīga lauku sēta. Bieži vien šo sētu apciemo pilsētnieku ģimenes ar bērniem, un pieaugušie atzīst, ka ir interesanti ne tikai bērniem, bet arī viņiem pašiem. “Ir bērni, kuri gaili ir redzējuši tikai uz ābeces vāka un nezina to, ka gaiļi var būt arī balti un melni, ne tikai raibi. Bija atbraukusi kāda ģimene no Rīgas puses. Rādu zirgus, un netālu no tiem ganījās govis. Bērns, rādot uz govīm, vaicāja, kas tad tie par zirgiem. Un to var saprast, ja bērns nav bijis laukos,” stāsta Deila.
“Dzelzaviešu” kūtī bez baltiem, raibiem un melniem gaiļiem ir arī cīņu gaiļi. Tie izskata ziņā ir unikāli, un varētu pat teikt, ka tiem ir arī iebiedējošs izskats. “Pie mums gan tie necīnās, jo tad tie jau speciāli tam jātrenē,” saka Deila.
Kūtī kladzina arī baltas, melnas, raibas, cekulainas un bikšainas vistiņas. Lauku olas ir iecienītas, un pieprasījums tām ir. Olas ir raibu raibās un dažāda lieluma. Parasti uz Lieldienām “Dzelzaviešos” krāso ļoti daudz olu. “Katru gadu uz Lieldienām esam rīkojuši pasākumus un olas krāsojam ļoti daudz. Šogad pasākumus rīkot nedrīkst. Krāsosim paši sev ar dabiskiem materiāliem. Parasti ārā uz ugunskura ir lielais katls. Ir savākti apkārtnē dažādi materiāli – zāles stiebriņi, lapiņas. Tad visu katlā iekšā, katram savs striķītis klāt olai, un katram sanāk citādāka raiba ola,” stāsta Deila, kurai pašai Lieldienas ir iecienīti svētki. “Ome vai mamma vienmēr noslēpta olas, lai varam tās meklēt. Vienmēr devāmies uz kādu Lieldienu pasākumu. Un vienmēr bija šūpošanās, lai odi nekostu,” stāsta Deila.
Papagailis? Nē, fazāns!
“Dzelzaviešos” rūpējas arī par aptuveni 600 cāļiem. “Uz maiju šie putni jau dēs olas. Decembra sākumā nopirkām dienu vecus cāļus – 100 gailīšus un 700 vistiņas. Bija, kuri gāja bojā, jo putniņi bija tikai dienu veci. Palika aptuveni 600 cāļi. Pirms tam pirkām olas un paši mēģinājām tikt pie putniņiem. Bet, piemēram, no 300 paipalu olām mums izšķīlās tikai 5 cāļi. Tad jau labāk uzreiz nopirkt cāļus! Protams, kāds arī pirktais neizdzīvo, bet redz vismaz kaut kādu skaitu. Bijām nopirkuši arī strausa olas, bet neizšķīlās. No putniem gribētu pāvu, un tas arī ir paredzēts – pāvu pārītis. Gribētu, kad tas būs pieradis un paaudzies, lai skaisti staigā pa pagalmu. Tas būtu jauki!” priecājas Deila.
Kamēr pāvu pagalmā nav, acis kūtī piesaista sudraba un zelta fazāni. Tie ir ļoti skaisti un arī krāšņi. “Ieraugot zelta fazānu, daudzi to ir uzskatījuši par papagaili. Tas nav gan papagailis, bet ļoti košs zelta fazāns,” skaidro Deila.
Zelta un sudraba fazāni tiešām ir pelnījuši uzmanību. Tie ir grezni, spilgti un koši. Tie izrotā visu putnu kūti un izskatās cēli. Sudraba fazānu tēviņš ir balts un melns. Tam ir sarkana seja un sarkanas kājas. Zelta fazāna tēviņam ir zeltīts cekuls un rumpis un koši sarkans ķermeņa apspalvojums. Tiem ir spilgti dzeltenas acis ar melnu zīlīti. To seja, kakls, zods un kakla sāni ir rūsas krāsā. Pasekste ir dzeltenā krāsā. Tēviņiem centrālās astes spalvas ir melnas ar kanēļkrāsas plankumiem. Viņu galvenais uzturs neatšķiras no tā, ko ēd citi putni – tie ir graudi un arī dārzeņi.
Vienā kūtī ar visiem pārējiem putniem mīt arī tītari, pīles un zostēviņi – katrs ar savu raksturu, kā arī baloži. “Baložus mums atveda kāds kungs un atdeva,” atminas Deila.
Savukārt visjaunākie iemītnieki kūtī ir nutrijas Maksis un Morica, kuriem ļoti garšo burkāni. Tās arī neaudzē gaļai vai kažokādai, bet gan pašu priekam.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"