Zinātnieks: vīruss kļūst viltīgāks un visu laiku mainās

2021. gada 1. aprīlis 00:00

Nav šaubu, ka zinātnieku darbs ļauj epidemiologiem efektīvāk cīnīties ar Covid-19 izplatību Latvijā. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs jau gadu strādā pie SARS-CoV-2 vīrusa, kas izraisa Covid-19, genoma izpētes. Kādi ir lielākie atklājumi – stāsta Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, profesors Jānis Kloviņš.

Valsts iedzīvotāju genoma datubāze izveidota 2006.gadā, tā ir nacionāla biobanka, kas veido, uzglabā un apstrādā Latvijas iedzīvotāju veselības informācijas datus un bioloģisko materiālu kolekciju, kas kalpo pētnieciskiem, profilaktiskiem un ārstnieciskiem mērķiem.
– Cik liela bija cilvēku atsaucība, iesaistoties Covid-19 valsts pētījuma programmā?
– Latvijā, uzaicinot cilvēkus iesaistīties pētījumos, atsaucība ir diezgan laba, bet ne tika laba kā ziemeļvalstīs, kur ir cita iedzīvotāju kultūra un līdz ar to arī vēlme piedalīties ir līdz 80 procentiem. Aicinot pie mums cilvēkus iesaistīties konkrēti Covid-19 pētījumā, atsaucība bija lielāka nekā parasti, taču jāsaprot, ka Covid gadījums ir īpašs, jo, ja parasti cilvēkus lūdzām braukt uz slimnīcu, lai nodotu savu bioloģisko materiālu, tad Covid gadījumā to nevarējām darīt. Tas bija liels loģistikas izaicinājums, ar kuru mēs veiksmīgi tikām galā, tika izveidota speciāla brigāde, kas brauca pie slimniekiem uz mājām, jo svarīgi iegūt materiālu, kad cilvēks ir slims. Otra grupa – smagi slimi pacienti, kas atrodas slimnīcā. Svarīgi uzsvērt, ka mēs strādājām ne tikai ar vīrusa genoma, bet arī cilvēka gan genoma, gan citu faktoru izpēti. Valsts pētījuma programmā piedalījās apmēram 600 cilvēku, un tagad šī programma ir beigusies, bet darbs ar pacientiem, kas izslimojuši Covid-19, protams, turpinās.
– Pētījumā konstatētas tikai Latvijai raksturīgas Covid-19 vīrusa mutācijas, kas nav novērotas nekur citur pasaulē.
– Pastāv vien teorētiska iespēja, ka kaut kur pasaulē vēl cirkulē pirmatnējais vīrusa veids, jo daudzās mutācijas, kļūstot spēcīgākas, to, visticamāk, iznīcinājušas. Daudzi vīrusa celmi savā starpā atšķiras ar to, cik lipīgi tie ir, un arī ar to, cik smagi skar cilvēka veselību. Jautājums – ar ko mēs salīdzinām vīrusu? Sākotnējais Uhaņas variants, izceļojot uz Angliju, nofiksējas mutācijā X, pēc tam cilvēks atbrauc uz Latviju, un vīruss iegūst citu mutāciju. Tāpēc var teikt, ka gada laikā vienam vīrusam ir uzkrātas aptuveni 20 mutācijas. Tas, ka Latvijai ir raksturīgas savas, unikālas mutācijas, neko vēl nenozīmē, tas nav brīnums, tā ir vienkārši bioloģija. Svarīgi – tā lielā priekšrocība ir tas, ka mēs šo mutāciju, šo vīrusa genomu varam padarīt līdzīgu svītrkodam, kurā ir informācija, jo no tā var daudz ko par šo vīrusu izsecināt, piemēram, saprast, vai vīruss nācis no viena vai dažādiem avotiem. Ir mutācijas, kuras neko neizmaina vīrusa darbībā, un ir mutācijas, kas izmaina un ir kritiski svarīgas. Vīrusa genomā ir 30 000 dažādu burtiņu, bet tikai daži no tiem spēj to izmainīt.
– Latvijas pētnieki ir atraduši arī konkrētu gēna variantu, kas palielina iespēju cilvēkam saslimt ar Covid-19. Kas tas ir par gēnu un kas nosaka cilvēka uzņēmību pret infekciju?
– Kā visās infekcijas slimībās šo faktoru ir daudz. Viens no tiem ir paša cilvēka genoms. Ir cilvēki, kuri bieži slimo, citi retāk, un arī to lielā mērā nosaka gēni. Mēs un arī citu pasaules valstu zinātnieki esam atklājuši un apstiprinājuši, ka cilvēka trešajā hromosomā ir tāds reliktais genoma rajons, ko esam mantojuši no neandertāliešiem. Un izskatās, ka tas ir tas, kas palielina risku saslimt. Ja cilvēkam ir šāds gēns, iespēja saslimt ir aptuveni 1,5 reizes lielāka. Bet, protams, tas nenozīmē, ka tie, kuriem šis gēns ir, noteikti saslims, bet tie, kuriem nav, nesaslims. Tam, kuram nav šāda gēna, bet būs citi iemesli, piemēram, novājināta imūnsistēma, tāpat ir iespēja saslimt. Šeit nevar teikt – balts vai melns, jo tad mēs varētu dalīt iedzīvotājus divās lielās grupās un iztikt bez vakcinēšanas. Bet tā diemžēl nav. Ja mēs viegli varam pētīt saslimušo cilvēku gēnus, tad atrast gēnu, kas pasargā, nozīmē pakļaut riskam, inficēt pilnīgi veselu cilvēku, kas neslimo, un tad viņu pētīt, bet to mēs ne drīkstam, ne gribam darīt. Tāpēc atklāt faktorus, kas aizsargā, ir grūtāk.
– Vai gēnu, kas palielina risku saslimt, var pārbaudīt laboratorijā?
– Nē, tādu testu nav, un tam arī nebūtu lielas diagnostiskas vērtības, jo tas, ka cilvēkam šāda gēna nav, nenozīmē, ka viņam sevi nav jāsargā un ka viņš nevar inficēties.
– Vai tas nozīmē, ka inficēšanās ar Covid-19 ir kā laimes spēle? Cilvēks var būt sportisks, ievērot veselīgu dzīvesveidu un saslimt, savukārt smēķētājs, dzērājs – nesaslimt?
– Tieši tā tas arī ir. Un tā ir ar daudzām slimībām. Daļa savu veselību sabeidz ar kaitīgiem ieradumiem, bet labais ģenētiskais mantojums dara savu. Taču tas nenozīmē, ka nevajag ievērot ierobežojumus un paļauties uz brīnumu. Cilvēki ar kaitīgiem ieradumiem, neveselīgu pārtiku novājina organismu un pakļauj riskam tik un tā.
– Daudzus satrauc Lielbritānijas, Dienvidāfrikas un Brazīlijas celma vīruss, kas strauji izplatījās Latvijā. Tad parādījās Ugandas paveids… Ar ko tie atšķiras un kāpēc Lielbritānijas celms ir bīstamāks par Ugandas?
– Lielbritānijas vīruss ir krietni lipīgāks un izraisa smagāku slimības gaitu, un šis vīruss drīz jau būs pārņēmis visu pasauli. Dienvidāfrikas un Brazīlijas nav labs, jo tam sliktāk darbojas antivielas un līdz ar to, iespējams, arī vakcīnas sliktāk iedarbosies. Ugandas variants ievērojams ar to, ka pāris nedēļu laikā izspiedis citus vīrusus. Šis vīruss, visticamāk, pie mums tika atvests no Skotijas. Par laimi, jau divas nedēļas mēs šo vīrusu nejūtam, tas neizplatās tik strauji kā Lielbritānijas.
– Covid-19 šobrīd Latvijā izspiedis gripu...
– Tā ir, jo cilvēki kopumā labi ievēro ierobežojumus, un tas ir loģiski, ka gripas uzliesmojuma nav. Ja mēs citus gadus tā būtu rīkojušies, valkātu maskas, ievērotu distancēšanos, nekontaktētos, cītīgi mazgātu rokas, neietu uz darbu slimi, nebūtu gripas epidēmijas.
– Šobrīd Covid-19 vīrusam parādās jauni ģenētiskie varianti, mutācijas. Tiek ziņots, ka atsevišķu vakcīnu efektivitāte šī iemesla dēļ mazinās un, iespējams, būs nepieciešamas jaunas vakcīnas vai revakcinācija. Kurai no vakcīnām jūs dodat priekšroku?
– Tā kā neesmu ārsts, neesmu vēl vakcinējies, bet ar nepacietību gaidu, kad to varēšu izdarīt. Katrai no vakcīnām ir savas priekšrocības un savi trūkumi. Uzskatu, ka tiešām – diez vai mēs izvairīsimies no revakcinācijas, jo nav īsti skaidrs, cik ilgi vakcīna darbojas, un mēs vēl nezinām, cik ilgi vīruss plosīsies... Tāpēc ir jāvakcinējas, un teikt, ka viena vai otra vakcīna ir labāka, nevaru. Jādomā citādāk, ir jāpaļaujas, ka vakcīnas ir pārbaudītas, un, ja man teiktu – šonedēļ var potēties ar vienu, nākamnedēļ ar to, kas man labāk patīk, es izvēlētos šonedēļ ar to, ko var dabūt, nevis gaidītu nākamo nedēļu, jo pa vidu var saslimt un, ja arī rezultāts nav letāls, tad komplikācijas var būt smagas. Vakcinējoties pēc iespējas ātrāk, mēs aizsargājam ne tikai paši sevi, bet arī apkārtējos.
– Kas jums kā zinātniekam ir lielākais izaicinājums, pārsteidzošākais darbā ar Covid-19 vīrusa izpēti?
– Domāju, ka lielākā daļa zinātnieku strādā tikai tāpēc, lai sevi pārsteigtu katru dienu. Pie izaicinājumiem noteikti var minēt to, ka šis bija smags posms pētniecībā, jo tas tomēr ir vīruss. Bija svarīga loģistika, drošība... Turklāt pasaulē neviens nebija pētījis vīrusu no genoma viedokļa. Ir zināmi daudz un dažādi vīrusi, bija spāņu gripa, bet tā neaptvēra tik lielu skaitu cilvēku. Covid-19, inficējot aizvien vairāk cilvēku, visu laiku mainās. Mēģinot cīnīties pret vīrusu ar vakcīnām, maskām, ierobežojumiem, vīruss kļūst viltīgāks un veido jaunas mutācijas. Un zinātnieku darbs turpinās!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zinātnieks: vīruss kļūst viltīgāks un visu laiku mainās

Kategorijas