Pārvaldes vadītāja skaidro izmaiņas un plānus

2021. gada 9. aprīlis 00:00

Lizumnieši ir satraukti par kultūras nama mākslinieces atbrīvošanu no darba. “Dzirksteles” redakcijā saņemta arī vēstule. “Dzirkstelei” pausta neizpratne arī par kordiriģentu brāļu Kokaru muzeja vadītājas atbrīvošanu no amata. Šajā sakarā “Dzirkstele” uz sarunu aicināja Gulbenes novada Kultūras pārvaldes vadītāju Gundegu Ķikusti.

“Jebkuras organizācijas pamatā ir attīstība. Pašvaldībai jāizvērtē amati. Par šīm konkrētajām amatu vienībām (to likvidēšanu – red.) bija runāts jau pirms Kultūras pārvaldes izveides. Un tās ir vienas no pirmajām lietām, kas tika pamanītas pēc pārvaldes izveidošanas. Pašvaldībai noteikti ir jābūt tai organizācijai, kura amata vietas netur vienkārši tāpēc, ka tās ir vēsturiski izveidotas. Pašvaldībai ir jāpielāgojas reālajām prasībām,” skaidro G.Ķikuste.

Viņa saka, ka tika atbrīvoti mākslinieki noformētāji Lizuma, Tirzas un Jaungulbenes kultūras namos, bet Ozolkalnā – brāļu Kokaru ekspozīcijas vadītāja. Tajā pašā laikā Kultūras pārvaldē amata vienību skaits neesot palielinājies kopš brīža, kad uz pašvaldību strādāt atnāca G.Ķikuste, tie ir šobrīd trīs darbinieki. Kultūras pārvaldes pakļautībā pavisam esot vairāk nekā 100 darbinieku. G.Ķikuste saka, ka pilnīgi noteikti novadā tiks saglabāti visi kultūras nami, kuriem ir un būs vadītāji. Viņa skaidro, ka jebkuras reorganizācijas gaitā notiek pienākumu pārdale, tiek izvērtēti darba pienākumi un amati, kur funkcijas dublējas.

Pārmaiņas iestādē var būt katru gadu

G.Ķikuste uzskata, ka noformējums, arī muzikālais, ir tas, kas izmantojams kā ārpakalpojums. Esot pilnīgi skaidrs, ka no kultūras namu vadītājiem nevar prasīt universālas mākslinieciskās prasmes un kvalitātes, turklāt šie vadītāji kārto arī ikdienas saimnieciskos jautājumus, plāno darbu.

G.Ķikuste skaidro, ka Kultūras pārvaldes struktūrvienībām, to vadītājiem pēc būtības darba pienākumi ir līdzīgi. Taču cilvēkresurss šajās struktūrvienībās esot nevienlīdzīgs.

“Pārmaiņas būs, tās var būt katru gadu. Kultūras pārvaldei ir jābūt tai, kura ik gadu pārskata procesu, izvērtē, kā strādājam, kas izdodas, ko varam darīt efektīvāk. Piemēram, neregulāra rakstura pakalpojumu gadījumā nav racionāli veidot štata vietas, piemēram, ja nepieciešams Lieldienu noformējums, to var veidot sadarbībā ar citām pašvaldības iestādēm, interešu pulciņiem vai vietējiem māksliniekiem, norēķinoties par darbu. Par mākslu, protams, ir jāmaksā. Mēs norēķināmies tad, kad rodas šāda vajadzība. Uz līguma pamata tiek veikts norēķins par stundām, kad pašvaldībai tiek sniegts pakalpojums. Nereti mums ir nepieciešami arī apsardzes pakalpojumi, bet tāpēc mēs neveidosim štata vietu apsargam,” viņa saka, uzsverot, ka pārvaldei visu laiku ir jādomā par to, kā pēc iespējas saprātīgāk izmantot savus resursus.

Ir vērtības? Ar to par maz!

Runājot par brāļu Kokaru ekspozīciju, G.Ķikuste akcentē, ka tā ir maz popularizēta, nav bijis jūtams darbs, attīstība. Secināts, ka darba pienākumu apjoms nav pietiekams divām amata vietām. Ekspozīcija atrodas Ozolkalna kultūras centra “Zīļuks” pakļautībā un centram ir vadītājs, kura kompetencē ir gan pasākumu plāns, gan budžets attiecībā arī uz Kokaru ekspozīciju.
Līdzīgi kā ir ar Kokaru ekspozīciju Ozolkalnā, ko G.Ķikuste uzskata par resursu, tāpat viņa raugās uz kultūrvēsturisko mantojumu Druvienā ar tās veco skolu, “Silmaču” muzeju, estrādi. G. Ķikuste uzskata – ir “jādomā, ko darīt ar “Silmaču” muzeju un estrādi. Neko neatrisinās pieķeršanās idejai, ka reizi piecos gados Druvienā Nacionālais teātris rāda “Skroderdienas “Silmačos””.
“Tā ir dzīva leģenda, ar kuru ir jāstrādā un kura kompleksi jāattīsta. Tas ir jādara plānveidīgi, laikus jāplāno aktivitātes, finansējums. Tas ir jādara visiem līdzdarbojoties: Kultūras pārvaldei, Druvienas pagasta pārvaldei, muzeja cilvēkiem un Druvienas Latviskās dzīvesziņas centra cilvēkiem. Ļoti ceru, ka šogad mēs nonāksim jau līdz stratēģijai, ar ko sākt un kādā kārtībā secīgi attīstīt visas šīs vietas. Jādomā par digitālo attītību. Druvienas muzeji – tas ir arī mācību materiāls. Uz papildu finansējumu iespējams pretendēt arī Valsts kultūrkapitāla fondā,” saka G.Ķikuste.

Runājot par iespēju atgriezt “Silmaču” izrādes tradīciju Druvienā, G.Ķikuste neslēpj – tuvākajos trīs gados šāda sadarbība ar Nacionālo teātri nebūs iespējama, jo pandēmijas laiks ir darījis savu un ieviesis būtiskas izmaiņas arī Nacionālā teātra plānos.
G.Ķikuste saredz Gulbenes parkus kā potenciālu kultūras pasākumu rīkošanai. Novadā ir trīs brīvdabas estrādes. Arī tas esot “izaicinājums, kā tās uzturēt” un nodrošināt regulāru piedāvājumu. G.Ķikuste saka – pasākumu rīkošanai brīvdabā ir jāmeklē vietas, kurp cilvēki grib nākt. Katrā pagastā ir tāda vieta, kurai dabiski izdodas sapulcināt cilvēkus, kur viņiem patīk atrasties. Arī Stāmerienā, kur vietai kopumā ir liela kultūrvēsturiska nozīme, G.Ķikuste redz iespēju brīvdabas pasākumiem.
Kāda ir materiāli
tehniskā bāze?
Kad G.Ķikuste sāka strādāt, šokējoši licies tas, kāda ir kultūras nozares materiāli tehniskā bāze. Uz sabrukšanas robežas ir saliekamā skatuve, ir problēmas ar gaismošanas tehniku. G.Ķikuste saka – pilsētas kultūras centram ir vērtīgs gaismošanas un digitālo iespēju speciālists – Igors Vīcups, taču viņam nav atbilstošas tehnikas. Tāpēc, piemēram, pēdējā laikā svētkos radītā pilsētas izgaismošana bija I.Vīcupa roku darbs, bet izmantojot īrētu tehniku (gaismu iekārtas).
Pašvaldībai esot iegādāta mobilā skaņas tehnika un ir speciālists, kurš var strādāt uz visu novadu. Tāda pati stratēģija tiks izmantota gaismas tehnikas lietošanai, kad tiks rasts finansējums šāda aprīkojuma iegādei.
Daudzus gadus neesot pārskatīts arī sabiedrisko aktivitāšu budžets, kas tiek piešķirts kultūras namiem. “Honorāri palielinās, palielinās visas izmaksas, bet sabiedrisko aktivitāšu budžets vienviet ir 2000 eiro, citviet 10 000 eiro – atkarībā no iedzīvotāju skaita. Tajā pašā laikā gribam, lai visur būtu pagasta svētki, aktivitātes. Ko struktūrvienības vadītājs var izdarīt ar 2000 eiro gadā?” jautā G. Ķikuste.
Tajā pašā laikā viesmākslinieku izmaksas pandēmijas dēļ nav mazinājušās. Tas esot sava veida paradokss. Katrā kultūras namā finansējums ir un būs atšķirīgs, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, taču “praksei ir jābūt līdzvērtīgai”. Struktūrvienībām šobrīd lielā mērā ir samazinājies darbs ar dokumentiem (līgumi, rēķini un cits). Tas, kā uzskata G.Ķikuste, atslogo kultūras darbiniekus radošā darba veikšanai, kā arī ļauj uzņemties papildu pienākumus. Viņa akcentē, ka ir tādi mazo kultūras namu vadītāji, piemēram, Līgo un Kalnienā, kuri prot piesaistīt papildu finansējumu gan caur neformālās izglītības programmu, gan ar biedrības “Sateka” starpniecību. Citiem no šiem labajiem piemēriem esot jāmācās.

Kas vēl varētu notikt šogad?

Plānots bija daudz, bet pandēmija ir ienesusi savas korekcijas. Tomēr ir cerība, ka uz vasaras otro pusi varēs pulcēties ārā. Jūnijā plānota kultūrizglītojošā tūre sakarā ar 120 gadiem, kopš Rūdolfs Blaumanis ir sarakstījis lugu “Skroderdienas “Silmačos””. Tā būšot mobilā izstāde un kinofilma (tiks iegūta sadarbībā ar Latvijas TV) par pirmo šīs lugas brīvdabas iestudējumu Druvienā. Notikšot šāda tūre pa novadu.
G.Ķikuste stāsta, ka bija iecerēts pašiem iestudēt un rādīt izrādi, to bija apņēmušies paveikt Beļavas kultūras darbinieki, taču, pat ja pulcēšanās nosacījumi tiks mīkstināti, ieceri šogad realizēt nevarēs, tāpēc plāno uz nākamo gadu.
Pērn bija paredzēts rīkot Vidzemes profesionālo mākslinieku izstādi, kuru pandēmijas dēļ pārcēla uz šo gadu. “Šogad situācija valstī joprojām ir sarežģīta, tomēr izstādi plānojam rīkot, bet jaunā digitālā formātā,” uzsver G.Ķikuste.
Viņa par šo ieceri pavēstījusi visiem Vidzemes novadiem, esot pieteikušies 100 mākslinieki no astoņiem novadiem. “Izstādes koncepts paredz veidot šo izstādi kā virtuālu tūri pa Gulbeni. Filozofiski izsakoties, pandēmijas laikā, kad ielas ir tukšas, tajās ienāks māksla,” stāsta G.Ķikuste. Viņa skaidro, ka reāli mākslas darbi tiks fiksēti augstas kvalitātes fotogrāfijās, kuras tiks integrētas virtuālā vidē.
G.Ķikuste uzsver, ka pandēmija būs iespaidojusi cilvēkus – būs grūtāk cilvēkus izvilināt no mājām. Arī kultūras piedāvājums būs mainījies, ņemot vērā distancēšanās prasību un citus drošības pasākumus. Piemēram, kopā ar pašvaldības aģentūru “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” ir iecerēta izglītojošā spēle (rallijs), kuras mērķis ir turpināt labāk iepazīt savu dzimto pusi. Šādam pasākumam piestāvētu koncerts, kuru cilvēki var baudīt, atrodoties katrs savā automašīnā. “Tas varētu būt 15.maijā,” spriež G. Ķikuste.

Gulbenes novada Kultūras pārvalde

vadītāja Gundega Ķikuste

personāla speciāliste Dace Birzniece

konsultantes kultūras jomā Lauma Makare un Dārta Vilne

15 struktūrvienības:
Gulbenes kultūras centrs;
Beļavas tautas nams;
Ozolkalna kultūras un sporta centrs “Zīļuks”;
Staru kultūras nams;
Druvienas kultūras nams;
Galgauskas kultūras nams;
Jaungulbenes tautas nams;
Lejasciema kultūras nams;
Litenes tautas nams;
Lizuma kultūras nams;
Līgo kultūras nams;
Rankas kultūras nams;
Kalnienas tautas nams;
Stāmerienas tautas nams;
Tirzas kultūras nams.

Kultūras pārvaldes finansējums 2021.gadā

Kopumā 1 411 888 eiro plānoti uzturēšanai, darbinieku, māksliniecisko kolektīvu vadītāju un koncertmeistaru darba samaksai un pasākumu organizēšanai, tajā skaitā:

24 200 eiro plānoti Lizuma kultūras nama tualešu pārbūvei.

39 700 eiro plānoti Rankas kultūras nama jumta maiņai.

180 364 eiro – pasākumu organizēšanai.

249 962 eiro – amatiermākslas kolektīvu vadītāju un speciālistu atlīdzībai.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pārvaldes vadītāja skaidro izmaiņas un plānus

Kategorijas