Kucēns ar īpašu vārdu

2021. gada 9. aprīlis 00:00

Borisam 8.aprīlī palika seši mēneši, kopš viņš kļuvis par Krūmiņu ģimenes locekli un bērnu lielāko prieku.

Gunita Krūmiņa stāsta, ka Japānas Akitas suņu šķirnes mīlulis ģimenē ienācis Ziemassvētku laikā un ik dienu turpina visus pārsteigt ar savu inteliģenci, gudrību un apķērību.

Atnesis prieku ģimenē

Gunita stāsta, ka 2020.gada 1.septembra rīts iesākās ar prieku un saviļņojumu par jaunā mācību gada sākumu, taču dienas otrā puse atnāca ar sirdi plosošu pārdzīvojumu, jo nācās atvadīties no iepriekšējā mīluļa Aļaskas malamuta Rozabellas.

“Tas mums visiem bija liels pārdzīvojums... Mūsu bērni skuma un, rakstot vēstuli Ziemassvētku vecītim, teica, ka negrib nekādas dāvanas kā vien sunīti. Pirms 13 gadiem, kad izvēlējāmies par savu ģimenes locekli Aļaskas malamutu, jau tad ievērojām šo īpašo Japānas Akitas suņu šķirni, taču toreiz šīs šķirnes suni mēs nevarējām atļauties finansiālu apsvērumu dēļ. Šoreiz, domājot par suni, abi ar vīru zinājām, ka tas noteikti būs Akita. Tad arī nejauši internetā ieraudzījām, ka tiek piedāvāti sertificēti Akitas suņu kucēni ar ciltsrakstiem, čipoti un ar Eiropas pasēm. Nedomājot sazinājāmies ar suņu audzētājiem un pirmie arī rezervējām savu mīluli. Mēs sekojām līdzi Borisa ikdienai gan bildēs, gan video līdz pat brīdim, kad atvedām viņu mājās,” stāsta Gunita.

Borisa dzimtā pilsēta ir Jelgava, un patiesu prieku Borisa vecāku īpašniecei radīja tas, ka kucēns dosies uz Gulbenes novadu. Izrādās, ka viņa pati arī ir bijusi gulbeniete. “Tā arī esam vienojušies, ka labprāt uzņemsim ciemos pie sevis, ja kādreiz viņa būs mūsu pusē, lai var apraudzīt, kā aug mūsu mīlulis. Boriss mūsu ģimenē ir ienesis milzīgu prieku un harmoniju! Esmu lasījusi, ka agrākos laikos šīs šķirnes suņus izmantoja, lai tie pieskatītu bērnus, un uzskatīja, ka tie bērnam nes laimi. Un laikam jau tas tā arī ir – mūsu bērni patiesi ir laimīgi, jo Boriss ir īsts aktivitāšu piekritējs un labs rotaļu kompanjons,” novērojusi Gunita.

Savu vārdu izvēlējās pats

Lai arī ir tradīcija japāņu Akitas suņiem ar ciltsrakstiem dot pienācīgu japāņu kultūras vārdu, jaunais ģimenes mīlulis tomēr pirmajos dzīves mēnešos bija jau pieradis atsaukties uz vārdu Boriss.

“Mēs, protams, ļoti daudz lasījām par to, kādu vārdu labāk izvēlēties šīs šķirnes sunim. Mums bija savi varianti, piemēram, Yukiko, kas tulkojumā nozīmē “sniega bērns”, vai Aki, kas tulkojumā nozīmē “rudenī dzimis”, taču, dzīvojot Jelgavā, saimnieki katru kucēnu jau bija iesaukuši savā vārdā. Mūsu izvēlēto kucēnu viņi bija iesaukuši Lielbritānijas ministru prezidenta vārdā – Boriss Džonsons. Kucēna reģistrācijas sertifikātā mūsu mīluļa vārds ir Akaj Akadama”, atklāj Gunita.

Mīlestība no pirmā skatiena

Viņa atceras, ka diena, kad ar vīru brauca uz Jelgavu pakaļ savam izraudzītajam kucēnam, bija gan prieka, gan satraukuma pilna. “Visu ceļu abi runājām par to, kā viņš mūs uzņems un vai vispār gribēs pie mums nākt klāt un iepazīties. Tā bija tāda satraukuma pilna neziņa, taču, kad bijām klāt un satikāmies, tās bija fantastiskas sajūtas, jo tā bija abpusēja mīlestība ar Borisu no pirmā acu skatiena! Saimnieki bija patīkami pārsteigti un teica, ka tādu mīlestību starp kucēnu un jaunajiem saimniekiem redzot pirmo reizi. Viņš uzreiz pieskrēja mums klāt, luncinājās, mīļojās un savā suņa valodiņā kaut ko stāstīja. Mēs vēlreiz pārliecinājāmies, ka tieši šis suns mūsu bērniem palīdzēs pārdzīvot Rozabellas zaudējumu un ienesīs prieku viņu sirsniņās,” stāsta Gunita.
Krūmiņu ģimenē Boriss iedzīvojās ātri un viegli. “Kad ienesām viņu istabā, viņš ātri saprata, ka šīs ir viņa jaunās mājas. Viņam ir divkāršs mīksts apmatojums, mīksta un bieza pavilna un taisni, rupji akota mati, tādēļ Boriss daudz laika mīl pavadīt ārā. Tomēr pamatā viņš uzturas iekšā pie mums. Borisam pieder visa māja, nu jau viņš pats izvēlas, kur pavadīt nakti, jo viņam atļauts ir viss,” atzīst Gunita.
Sava īpašā ēdienkarte
“Mums ir suns, kurš runā un prot pateikt savas emocijas, un to nekautrējamies stāstīt arī citiem. Viņš nerej, bet gan patiešām savā valodā mums daudz ko stāsta. Kad es ar iepirkuma maisiņiem ierodos mājās no veikala, Boriss ir pats pirmais, kurš mani sagaida un uzreiz ir klāt pie maisa, un gatavs paņemt visu, kas tajā ir,” stāsta saimniece.
Lai gan Boriss nav izvēlīgs un ēstu labprāt visu, ja vien viņam dotu, ir ļoti jāseko līdzi viņa uzturam. Ēdienkarte kucēnam ir izveidota, konsultējoties ar pirmajiem saimniekiem un veterinārārstiem. “Viņš šobrīd vēl ir diezgan alerģisks, un mēs ļoti sekojam līdzi viņa ēdienkartei. Protams, kā jebkuram dzīvniekam saldumi ir izslēgti no tās. Viņam ļoti garšo olu kultenis, biezpiens ar grieķu jogurtu, vārīti rīsi, griķi, auzu pārslas, kefīrs, āboli, liellopa gaļa un meža dzīvnieku gaļa. Protams, gaļa vienmēr tiek vārīta un dota kopā ar piedevām. Papildus visam ikdienā Boriss labprāt ēd speciālo sauso barību lielo šķirņu suņu kucēniem. Stingri pieturamies pie saimnieku ieteikumiem nebarot Borisu ar cūkgaļu, miltu ēdieniem, maizi un govs pienu. Nu un bez kāruma jau nevar iztikt, tādēļ saldajā ēdienā Borisam tiek īpašie suņu cepumi,” atklāj Gunita.
Labprāt draudzētos ar kaķi
Boriss lauž stereotipus, ka sava mednieka instinkta dēļ nevar draudzēties ar mazākajiem. “Mums mājās ir kaķis. Boriss ļoti gribētu ar viņu draudzēties, vien Mince to nevēlas. Viņai ir jau četrpadsmit gadi, un droši vien, ja būtu uzauguši kopā, tad būtu arī draugi. Viendien vēroju, kā Boriss pieiet pie mūsu Minces draudzēties, pat uz grīdas nogūlās, ķepiņas pacēla, kaut ko savā suņa valodā runāja, bet Mincei bija vienalga. Viņa tik meta ar ķepu,” stāsta saimniece.
Boriss pārāk par to nebēdā, jo viņam ir bērni. Vienpadsmitgadīgā Samanta labprāt uzņēmusies arī mācīt Borisu apgūt dažādas komandas. “Mācīt sunim, lai viņš noguļas un veļas ir diezgan grūti, bet pa šo laiku esam apguvuši arī šīs komandas. Uz 8.martu Borisam pat iemācījām pasniegt ziedu. Draugi prasīja, cik ilgi mēs to mācījām. Atzīšos – tās dienas rītā aptuveni divdesmit minūšu laikā,” atceras Gunita.
Ļoti ātri ģimenes mīlulis iemācījies, ka uz virsmām lēkt nedrīkst un ka, ienākot iekšā mājā, viņam gultā kāpt ar netīrām ķepām neviens neļaus. “Citreiz jau pats zina, ka jāiet uz vannasistabu un jāgaida pie duškabīnes.”
Krūmiņu ģimene pieļauj, ka tad, kad būs iespēja un valstī beigsies ārkārtējā situācija, mēģinās Borisu vest uz suņu skoliņu, lai parādītu, ko jau apguvuši, un mācītos jaunas zināšanas, varbūt pat piedalītos kādos konkursos vai izstādēs. Draugi ieteikuši Borisu vest uz suņu skolu Alūksnē.
Mednieka instinkts
un intelekts
Akitas suns ir viena no senākajām suņu šķirnēm ne tikai Japānā, bet arī pasaulē – vairāk nekā 4000 gadus sena. Tā tiek uzskatīta par Japānas nacionālo īpašumu. Šķirne tika izveidota ar mērķi to izmantot mežacūku, briežu un pat melno lāču medībām. Arī Boriss pastaigu laikā neslēpj savu mednieka instinktu: ja saož kādas zaķa, stirnas vai lapsas pēdas, tas uzreiz tiek parādīts.
“Šīs šķirnes suņi ir izcili mednieki. Viņiem piemīt arī intelekts, drosme, pacietība. Viņi ir pašaizliedzīgi, reizēm diezgan ietiepīgi. Vizuāli nedaudz saskatu līdzību ar malamutu un haskiju. Viņiem piemīt gracioza stāja un izteikts lepnums,” raksturo Gunita.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kucēns ar īpašu vārdu

Kategorijas