Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mazmeitiņa pilda vectēva gribu

Viktorija Slavinska-Kostigova

2021. gada 16. aprīlis 00:00

1300
Mazmeitiņa pilda vectēva gribu

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs radis iespēju bagātināt savu krājumu.

Nesen no Rundāles pils ir saņemts īpašs grāmatu un žurnālu dāvinājums, ar pašvaldības atbalstu ir iegādātas pagājušajā gadsimtā izgatavotas sviru stelles, ratiņš un aužamie stāvi, kā arī Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītajā projektā iegādāts Jūlija Madernieka (1870-1955) dizaina mēbeļu ansamblis.

Dizaina mēbeļu ansamblis sastāv no trauku bufetes, komplekta – galda ar sešiem krēsliem, grāmatu skapja un drēbju skapja. Muzeja projektu vadītāja Ilze Vanaga uzsver, ka J.Madernieka dizaina interjera ansambļa iegāde ir nozīmīga no vairākiem aspektiem.

“Pirmkārt, tā ir mēbeļu īpašnieka – filmu gaismu meistara Jāņa Vestmaņa pēdējā griba. Viņš vēlējās tās nodot muzeju kolekcijā. Tā kā Gulbenes muzejs ir cieši saistīts ar J.Madernieka mantojuma izpēti un saglabāšanu, J.Vestmaņa mazmeita sakontaktējās ar mums, lai vienotos par iespēju pārdot šīs mēbeles muzejam. Konkrētā interjera ansambļa pasūtītājs ir J.Vestmaņa tēvs – pedagogs un arhitektūras cienītājs Arnolds Vestmanis,” stāsta I.Vanaga. A.Vestmanis 20.gadsimta 30.gados ir strādājis par skolotāju Gulbenes pilsētas pamatskolā.

Četras paaudzes pie apaļā galda

“Jā, tā bija mana vectētiņa vēlēšanās. Viņš man uzticēja parūpēties, lai tās nonāk muzejā, lai saglabātos un nekad netiktu nozaudētas, jo to vērtība ir liela. Vectētiņa tēvs skices pats bija radījis. Mēs meklējām muzeju, kam varētu nodot tās, un atradām Gulbenes muzeju. Līdz šim šīs mēbeles atradās Rīgā, Āgenskalnā, Zeļļu ielā, kur arī dzīvoja mans vectētiņš. Mums tās ir ģimenes vērtība, jo gan es, gan mana mamma uzauga ar šīm mēbelēm. Vienu brīdi mēs šajā dzīvoklī kopā bijām pat četras paaudzes. Atceros, kad es biju maza, šīs mēbeles vienmēr bija goda vietā, tāpēc arī viņas ir tik labi saglabājušās. Uz krēsla šūpoties mēs nedrīkstējām, galds vienmēr tika pārklāts. Visa ģimene ļoti cienīja katru mēbeli. Pie šī galda vienmēr sanāca kopā radi un draugi, un, tā kā galds ir paplašināms tā galos, vienmēr vietas pietika visiem. Pie tā tika svinēti svētki un ēstas pusdienas,” atceras J.Vestmaņa mazmeita Amanda Lazdiņa.
Viņa arī “Dzirkstelei” atklāj, ka muzejam nodotajā grāmatu skapī savulaik atradušās pat simtgadīgas grāmatas.

Mēbeles ir autentiskas

Mēbeles pēc J.Madernieka dizaina izgatavotas 20.gadsimta 30.gados Jāņa Skultāna darbnīcā. Atzinumu par konkrēto mēbeļu autentiskumu sniedz pētnieks Māris Stinkulis, sakot, ka “mēbeļu autentiskumu apliecina žurnālā “Daile” publicētās J.Skultāna mēbeļu rūpniecības reklāmas fotogrāfijas, kurās var atpazīt viņa darbnīcās izgatavoto krēslu atzveltnes formas un bufetes un skapju pildiņu ornamentāciju”.  “J.Skultāna rūpnieciski izgatavotās mēbeles nebija sērijveida produkcija. Tās varēja būt līdzīgas pēc formas un dekoratīvajiem risinājumiem, bet atšķīrās ar individuāli izstrādātām niansēm, kas padara tās oriģinālas starp latviešu daiļamatniecības piemēriem,” stāsta M.Stinkulis.

Gaida laiku ar apmeklētājiem

“Mēbeles ir iekļautas pastāvīgajā ekspozīcijā “Novada mākslinieki no 1818...” un atrodas telpā, ko esam nosaukuši par sarkano zāli,” stāsta I.Vanaga un neslēpj, ka muzejs ļoti gaida to brīdi, kad varēs atkal brīvi tajā pulcēties apmeklētāji.

Interesentus gaida arī sviru stelles un ratiņš, kas izgatavoti pagājušā gadsimta vidū, un aužamie stāvi, kas domāti paklāju un gobelēnu aušanai, un ir papildinājums Viļumsona stellēm. “Pēteris Viļumsons (1872-1939) bija ievērojams amatnieks, audējs un konstruktors. Viļumsona stelles ir liels retums. Gulbenes muzejs, papildinot savu krājumu, veido metodisko centru aušanas un citu amatu prasmju popularizēšanai un profesionālai pilnveidei,” skaidro I.Vanaga.

Apmeklētājus gaidīs arī īpašs Rundāles pils dāvinājums Gulbenes muzejam – grāmatas un žurnāli. Tā ir profesionāla literatūra par Austrumu un citu zemju paklājiem un gobelēnpaklājiem, kā arī aušanas veidu apguvi un pilnveidi.