Nav skaidrības, vai Gulbenē vēl notiks vakara tirdziņš

2021. gada 20. aprīlis 00:00

2117

Nav skaidrības, vai Gulbenē vēl notiks vakara tirdziņš

Vakara tirdziņš, kas līdz šim ceturtdienās Gulbenē noritēja ēkā Rīgas ielā 65b, 15. aprīlī tur notika pēdējo reizi.

Uzņēmums ēku vakara tirdziņa rīkošanai slēdz. Uzņēmumā “Dzirkstele” noskaidroja, ka 15. aprīļa vakara tirdziņu SIA “Kalmes 5” neorganizēja. To darīja un naudu no tirgotājiem iekasēja zemes īpašnieki, kas ir ar SIA “Kalmes 5” nesaistīti cilvēki. Viņi arī esot patvaļīgi atlauzuši durvis SIA “Kalmes 5” piederošajai ēkai Rīgas ielā 65b, par ko uzrakstīts iesniegums policijai.

SIA “Kalmes 5” valdes locekle Līga Adamoviča “Dzirkstelei” teica – uzņēmums vakara tirdziņu esot organizējis tikai līdz pagājušā gada augustam. Līdz šim viņa “pievērusi acis”, ka vakara tirdziņš ceturtdienās turpina notikt SIA “Kalmes 5” piederošajā ēkā. Taču 15.aprīlī L.Adamoviča pielikusi punktu ēkas izmantošanai vakara tirdziņa norisei.

Ēka Rīgas ielā 65b pagaidām turpina un turpināšot darboties kā SIA “Kalmes 5” piederošs objekts, kas savulaik celts tieši kā rūpniecības preču paviljons. Tajā šobrīd vietu nomā atsevišķi tirgotāji. Ja turpmāk uzņēmumam izdosies savu īpašumu – ēku – pārdot, iespējams, SIA “Kalmes 5” vispār pārtraukšot savu darbību – “Dzirkstele” noskaidroja uzņēmumā.

Saskaņā ar “Lursoft” datiem SIA “Kalmes 5” 80 procenti kapitāldaļu pieder Adamoviču ģimenei.

SIA “Kalmes 5” ziņo arī VID

L.Adamoviča laikrakstam teica – Valsts ieņēmumu dienestam ir paziņojusi, ka uzņēmums vakara tirdziņu neorganizēs.
“Dzirkstele” bija lieciniece tam, kā SIA “Kalmes 5” pārstāve informē tirgotājus, pieejot pie katra individuāli, ka turpmāk ēka vakara tirdziņa norisei būs slēgta un tirdzniecība vairs šajās telpās notikt nevarēs. Ap pulksten diviem pēcpusdienā tirdzniecības zālē divu pašvaldības policistu pavadībā ienāca kāds vīrietis un pauda pretenzijas SIA “Kalmes 5” pārstāvei. Pretenziju paudējs teica, ka ir tirgus zemes īpašnieka brālis Ronalds Kovačs. Sakās savstarpēja skaidrošanās par juridiskiem jautājumiem. R.Kovačs pārmeta L. Adamovičai, ka nav samaksāti nodokļi. Uzņēmumam ir aktuāli kavētie maksājumi un nodokļu parādi. Saskaņā ar “Lursoft” datiem SIA “Kalmes 5” ir divi darbinieki. Dati par pagājušā gada finanšu rādītājiem nav publiskoti, bet 2019.gadā uzņēmums ir strādājis ar zaudējumiem 11 724 eiro.
“Dzirksteles” aptaujātie tirgotāji pauda nožēlu, ka strīds par nekustamā īpašuma izmantošanu liedz šajā vietā – zem jumta – turpināties labai un sabiedrībā iemīļotai tradīcijai. Uz jautājumu, vai ir gatavi mainīt tirgošanās vietu Gulbenē un doties pie veikala “Beta” vai uz pašvaldībai piederošas zemes, vieni uzrunātie tirgotāji raustīja plecus, citi teica, ka turpinās ceturtdienās tirgoties turpat Rīgas ielā, bet ārā.

Zemes īpašniekiem nav domes akcepta

Ja SIA “Kalmes 5” turpmāk tirgu vairs neorganizēs, vai jaunais zemes īpašnieks ir tiesīgs Gulbenē, Rīgas ielā 65b, rīkot āra tirdzniecību? Novada deputāts Valtis Krauklis, kuram ir liela pašvaldības darba pieredze pilsētas jautājumos, “Dzirkstelei” teica, ka jaunajiem zemes īpašniekiem ir vajadzīgs saskaņojums ar novada domi.

Ministru kabineta noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību paredz: “Ar pašvaldību saskaņojami šādi tirdzniecības veidi: ielu tirdzniecība; tirgus.” Turklāt saskaņā ar šiem noteikumiem pašvaldības dome ielu tirdzniecības jomā ir tiesīga noteikt: kārtību, kādā tirdzniecības dalībnieks vai tirdzniecības organizators saskaņo ar pašvaldību tirdzniecības vietas iekārtošanu; pienākumus kārtības nodrošināšanai; realizējamo preču grupas un citu. Pašvaldības dome nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts tirgus statuss, un tirgus pārvaldītājs saskaņo ar vietējo pašvaldību tirgus noteikumus.
Pilsētas tirgus vienā un tajā pašā vietā Gulbenē, Rīgas ielā 65b, pastāv jau kopš Latvijas brīvvalsts atjaunošanas. Sākotnēji to organizēja pašvaldība, bet pēc tam apmēram 25 gadus to darīja SIA “Kalmes 5”, kurai pašvaldība piešķīra tiesības organizēt tirgu. Ar 2017.gadu uzņēmums savā ēkā katru ceturtdienu sāka rīkot vakara tirdziņu, kas ātri vien kļuva populārs.

Ko domā politiķi?

Normunds Audzišs (ZZS), novada domes priekšsēdētājs :

“Tirgus Gulbenē ir ļoti nepieciešams. Tas ir kā pilsētas viena no vizītkartēm, vietām, kur var iegādāties vietējo ražotāju produkciju, izzināt sortimentu un baudīt sava veida kultūru un “sabiedriskošanos”. Pašreiz tiek strādāts pie pilsētvides plānošanas, un tirgus būs viens no svarīgākajiem objektiem, kam tiks atrasta piemērotākā vieta. Runājot par šo brīdi, skumji, ka īpašnieki nonākuši līdz šādam risinājumam. Aicinu uzņēmējus nākt ar risinājumu organizēt tirdziņu savās āra vai iekšas telpās atbilstoši šībrīža epidemioloģiskai situācijai, ievērojot visus drošības pasākumus! Pašvaldība rīkos Zaļo tirdziņu, tiklīdz kumulatīvais rādītājs būs zem 400 uz 100 000 cilvēkiem. Ceru, ka to sasniegsim maija sākumā.”

Andis Caunīts (“Latvijas Reģionu Apvienība”), novada domes priekšsēdētāja vietnieks:

“Tirgus Gulbenē bijis jautājums, kas nezin kāpēc ilgstoši smagnēji ir risinājies. Pašvaldībā vienmēr cerēts, ka kāds cits to jautājumu atrisinās vai uzņemsies tirgus vadīšanu. Es nedomāju, ka pašai pašvaldībai tiešām būtu jāadministrē tirgus. To varētu veidot pašvaldības kapitālsabiedrība tāpat kā Rīgas Centrāltirgus apsaimniekošanā. Pašvaldībai Gulbenē ir Bērzu un ir Ozolu ielas stāvlaukumi. Uz klaja laukuma nevarēs, būs jāveido tirdzniecības vietas. Pieļauju, ka sekos pārmetumi, ka kropļojam konkurenci. Tomēr tirgus ir vajadzīgs gan pircējiem, gan pārdevējiem.”

Normunds Mazūrs (“Latvijas Attīstībai”), novada deputāts:

“Vakara tirdziņš Gulbenē jau sen bija zaudējis savu būtību, jo ceturtdienās sākās no rīta un vakarā tur nekā vairs nebija. Ir neskaidrība, kas turpmāk notiks ar tirgu Rīgas ielā 65b. Ja tirgu organizēs kāds cits, nevis SIA “Kalmes 5”, tas ir jāsaskaņo ar pašvaldību. Zemes īpašniekiem izvirzīsim arī noteikumus sakārtot stāvlaukumu Rīgas ielā 65b, jo tas ir kritiskā stāvoklī.
Pēc pašvaldības iniciatīvas Bērzu ielā jau tika uzceltas dažas nojumes un noliktas uz pašvaldības zemes. Ar to viss apstājās, kaut doma bija dziļāka.
Tirgus Gulbenē mūžam bijis vajadzīgs! Kur Gulbenē taisīt tirgu? Jāpārpērk zeme. Varbūt pļava blakus Jaunajai ielai. Varbūt ēka Ūdensvada ielā. Tur būtu gandrīz ideāla vieta. Un vide būtu sakopta. Uzskatu, ka tas būtu kādam labs privātais bizness. Vienīgi problēma būtu ar piebraukšanu.”

Guna Švika (JKP), novada domes 5.jūnija vēlēšanu deputāta kandidāte:

“Protams, tirgus jautājums Gulbenē ir jārisina! Kur tam būt, kādu vietu izvēlēties? Ir jāsauc kopā iedzīvotāji un par to ir jārunā. Līdz šim tirgus jautājums nav risinājies. Notikuši savstarpēji strīdi. Es savā laikā mēģināju šo jautājumu risināt sadarbībā ar kādu biedrību, taču tā izrādījās neaktīva. Uzskatu, ka tagad gan tirgus jautājums ir jāatrisina. Tur nav daudz ko gudrot, ir jāatrod atbilstoša vieta un ir jāiet uz priekšu! Citādi pilsēta paliek tāda, ka nav vairs, kur vietējo produkciju nopirkt. Ir taču tik daudz mājražotāju, amatnieku, kuri gatavi piedāvāt savu produkciju!”

Intars Liepiņš (“Jaunā Vienotība”), novada deputāts:

“Tirgus Gulbenē ir apaudzis ar biznesa cīņām, neizpratni, viedokļu sadursmi. Protams, tirgu Gulbenē vajag! To atrisināt nav nemaz tik grūti. Pašvaldībai jāsaredz un jānosaka, kura ir tā ēka, kuru var pielāgot tirgus vajadzībām, un jārīkojas. Kā rokās būs tirgus, tas ir vienalga, bet sākumā pašvaldībai ir jābūt iniciatorei. Pašvaldības funkcijās ir tirgus statusa noteikšana, plānošana, kur būt tirgum, turklāt – ilgtermiņā. Vispirms ir jāsaredz vieta. Tā varētu būt arī kāda no pašvaldības ēkām. Ir taču brīvas ēkas! Tirgum nevajag “superīgi nolaizītas” telpas. Tās var būt pielāgotas, remontētas. Tirgu nevajag lielu. Nav jābūt obligāti centrā. Iedzīvotāju skaits taču samazinās.”

Guna Pūcīte (Nacionālā apvienība), novada deputāte:

“Cilvēkiem tirgu vajag! Domāju, ka bijušā “Elvi” ēkas variants nebija slikts, bet varētu arī labāk! Kā koncepts mazam ikdienas tirdziņam ar mājražotāju produkciju, stādiem un rokdarbiem ļoti simpatizē Jaunpiebalgas tirgus “Zem Ķenča cepures” – koka guļbaļķu nojumes ar tirdzniecības galdiem. Vieta šādam tirdziņam, protams, būtu jāmeklē centrā. Ja mēs sakārtotu Jauno ielu visā garumā, tad varbūt teritorijā ap “Narvesen” kiosku un “Lejas aptieku” vieta atrastos. Vēl var izmantot bruģēto laukumu Gulbīšu parkā. Ideju daudz, vajag diskusiju ar tirgotājiem, pircējiem un pašvaldības administrāciju. Slēgta tipa tirgus ēka, manuprāt, ar pastāvīgiem tirgotājiem būtu grūti piepildāma. Kā “lielais tirgus” reizi mēnesī jāsaglabā Zaļais tirdziņš. Tam vajadzēja notikt jau šomēnes, pielāgojoties situācijai, piemēram, katru mēneša sestdienu ar mazāk tirgotājiem, tiem secīgi mainoties.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nav skaidrības, vai Gulbenē vēl notiks vakara tirdziņš

Kategorijas