Dzirkstele.lv ARHĪVS

Galvenā atslēga – iespēja satikties

Galvenā atslēga – iespēja satikties

Lielkoncerta fināla videoklipa galvenā režisore ir mūsu novadniece Zane Gargažina.

Neierastākus, bet tomēr īstus – tādus XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus mēs varētu piedzīvot šogad. Atkarībā no epidemioloģiskās situācijas valstī svētku norise varētu notikt pēc viena no trim Izglītības un zinātnes ministrijas šobrīd piedāvātajiem rīcības modeļiem – tradicionālā, B vai C koncepta. Svētki nenotiktu koncentrēti vienā vietā un lielā cilvēku pūlī, bet iespējami izkliedēti – dažādos reģionos dažādās publiskajās ārtelpās, ar samazinātu dalībnieku skaitu vienkopus katrā no koncertiem. Šogad svētkos, kuru moto ir “Svētki ir tur, kur esam mēs”, izpaliktu ierastais svētku gājiens. B konceptā koncerti iecerēti kā TV ieraksti vai pārraides.
Gulbenes novada pašvaldības interešu izglītības speciāliste Maija Skopāne stāsta, ka neatkarīgi no izraudzītā rīcības modeļa šobrīd ir iesācies darbs pie lielkoncerta “Saule vija zelta rotu” fināla videoklipa “Svinēt Sauli” veidošanas. Viņa ar lepnumu uzsver, ka šī videoklipa režisore ir mūsu novadniece Zane Gargažina.

Var dejot arī attālināti

Lielkoncerta fināla videoklipā “Svinēt Sauli” paredzēts ietvert visus skolu jaunatnes deju kolektīvus, kuri turpina gatavoties XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. M.Skopāne informē, ka šobrīd visi piecpadsmit Gulbenes novada tautisko deju kolektīvi ir atsaukušies aicinājumam iesaistīties šā videoklipa tapšanā. Videoklipa kopējais garums ir sešas minūtes. Katrai vecuma un klašu grupai horeogrāfiskais materiāls paredzēts vienas minūtes ilgumā, un katram dejotājam būs jāapgūst divas kombinācijas.
“Deju skolotājiem jau 13.aprīlī notika nodarbība “Zoom” platformā, kurā bija iespēja gūt pārliecību un iedvesmu, ka ir iespējams visiem kopā dejot arī attālināti. Domāju, ka šī ir vienreizēja iespēja gan apliecināt dejas mīlestību, gan nepadoties, gan dokumentēt īpašos apstākļus un situāciju, kādā esam,” saka M.Skopāne.

Viņa atzīst, ka emocionālu stiprinājumu sniedz videoklipā izmantotā mūzika. Tas ir Mārtiņa Miļevska oriģinālskaņdarbs “Svinēt Sauli” ar Rasas Bugavičutes-Pēces tekstu. 

“Lai gan vēl tehniskas nianses tiks precizētas, rodas iespaids, ka, tāpat kā Daugavas stadionā ar apbrīnu esam vērojuši deju zīmējumus un rakstus, tāpat ar apbrīnu varēsim ieraudzīt grandiozu videostadionu un savus aizrautīgos dejotājus. Realizējot šo projektu, ļoti nepieciešama gan skolas, gan vecāku sadarbība un tehniskais atbalsts. Protams, ka atslēga visam ir mūsu tikšanās,” atzīst M.Skopāne.

Novadnieces ieguldījums svētkos

Svētku tautas deju lielkoncerta “Saule vija zelta rotu” radošās darba grupas sastāvā ir arī mūsu novadniece Zane Gargažina no Lejasciema. Viņai ir uzticēta šī videoklipa režija.

“Mēs apzināmies, ka svētku tradicionālā formātā, kā esam tos pieredzējuši svinēt, šogad nebūs, tāpēc radās šī ideja par videoklipu “Svinam Sauli”. Šis darbs būs kā apliecinājums tam, ka deju tradīcija ir dzīva un ka šo brīnumu var arī radīt, dejojot pie saviem datoriem. Man kā režisorei, protams, ir izaicinājums tam atrast radošo risinājumu. Es domāju, ka šis ir bijis treniņu gads kameru priekšā visām paaudzēm, un šis videoklips tieši ar šādu konceptu ir iecerēts. Tas ir jāuztver kā pielāgošanās laikmetam. “Svinēt Sauli” bija paredzēts lielajā uzvedumā, kam bija jānotiek pagājušajā gadā. Pandēmija visu apstādināja. Muzikālais materiāls bija radīts, bet horeogrāfija pašreiz tiek pielāgota un radīta šim attālinātajam laikmetam, lai bērni var dejot arī pa vienam savās mājās, izmantojot “Zoom” platformu,” stāsta Z.Gargažina. 

Mūzika, deju kombinācijas un precīzas pamācības, kā visu izdejot, šobrīd ir nosūtītas visiem deju skolotājiem. Dalība ir brīvprātīga, bet Z.Gargažina ļoti cer uz Gulbenes novada dejotāju atsaucību. “Ir daudzi kolektīvi, kas ir jau apstiprinājuši savu dalību, gaidām pārējos. Es vienmēr esmu bijusi sava novada patriote. Ļoti ceru, ka Gulbenes novada dejotāji piedalīsies šajā projektā un ka man būs iespēja montēt viņu sniegumus šajā videoklipā. Tas būs kā apliecinājums gan sev, gan visai pasaulei, ka deju tradīcija mūsu skolās joprojām ir dzīva. Lai arī kāds svētku norises modelis tiks īstenots, šis videoklips uz kopējā svētku fona noteikti atnesīs gandarījuma mirkli visiem,” saka režisore.

Darbs tomēr apstājies

Atbildīgās par vokālo interešu izglītību novadā mūzikas skolotājas Ligitas Plešanovas-Jarusovas pārdomas par gatavību svētkiem nav viennozīmīgas. “Šobrīd ir ļoti grūti mums visiem, kad tik ilgu laiku viss ir apstājies. Uzskatu, ka ansambļu kustība šajā attālinātajā mācību laikā tiešām ir apstājusies. Sajūta ir tāda, ka tas darbs šobrīd turas kopā ar tādu vienu diedziņu. Mēs, piemēram, šajā laikā neesam tā kārtīgi izdziedājušies un mēģinājuši daudzbalsību. Domāju, ka daudz kas būs piemirsies,” atzīst skolotāja.

Viņa izmantojusi iespēju, kad tika atļautas klātienes individuālās konsultācijas, strādājusi ar skolēniem, tomēr novērojusi, ka vienam darboties mūzikā nav tik interesanti. Optimistiskāk L.Plešanova-Jarusova raugās, ja tiktu izvēlēts trešais rīcības modelis C, kurā svētki notiktu augustā. “Tad varētu būt labāk. Protams, ja izlems vienalga par kuru scenāriju, es darīšu visu, lai mēs piedalītos. Labi, ka tagad nav lielās skates. Saprotu, ka viens no plāniem ir tāds, ka no rītiem būs mēģinājums un vakarā koncerts. Domāju, ka bērni un jaunieši būs tad noguruši. Vēl es zinu, ka mums daudzi bērni ir “līdzdziedātāji”. Tas nozīmē, ka viņiem vajag kādu, kas stāv blakus, lai viņš var dzirdēt, kā to balsi izdzied tajā daudzbalsībā. Tomēr, ja būs jāstāv pa attālumiem uz podestiem, kā tad viņi viens otru sadzirdēs?” saka L.Plešanova-Jarusova.

Viņa apstiprina, ka pie jebkura scenārija piedalīties un dziedāt būtu gatavi bērni un jaunieši no jauktā kora “Silver”, mūzikas skolas kora, novada vidusskolas 4.-9. klašu kora, Lejasciema 5.-12.klašu meiteņu kora, Lizuma vidusskolas 5.-9.klašu kora un apvienotā Stāķu un Tirzas pamatskolu kora.



Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas apliecina, ka senās latviešu dziedāšanas, dejošanas un muzicēšanas tradīcijas tiek turpinātas un turētas godā.
2020.gadā uz svētkiem no Gulbenes novada bija gatavi doties 750 dalībnieki.
Pērn martā XII Latvija Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komiteja
un Dziesmu svētku padome nolēma pārcelt svētkus
uz 2021.gadu. Sākotnējais svētku norises datums tika noteikts 2021.gada 5.-11.jūlijs.
Šobrīd netiek izskatīts variants svētkus atcelt vai pārcelt vēl uz nākamo gadu.