Rosās Litenes čaklās “bitītes”

2021. gada 20. aprīlis 00:00

Ērika Dukure uzada Litenes cimdus, kuri tagad apskatei glabājas bibliotēkā.

Lai arī kopā pulcēties un kopīgi radīt rokdarbus šobrīd nevar, seniores no Litenes čakli strādājušas katra savā mājā.
Viena no viņām ir Ērika Dukure, kura neļauj saukt sevi par rokdarbnieci un smaidot pieticīgi skaidro, ka viņa ir brīvprātīgā sabiedrisko darbu veicēja un viena no biedrības “Ceriņzieds” dalībniecēm.

“Kad varējām un kad vajadzēja, pasākumos zupas vārījām, neatteicām savu palīdzību. Mēs, vairākas sievas, darbojamies biedrībā “Ceriņzieds”, vadītāja mums ir Jautrīte Liniņa. Mēs vēlamies sanākt kopā, un mums ir arī piešķirtas skaistas telpas bijušās Litenes skolas ēkā. Šogad nedrīkstējām, bet pirms tam cepām arī cepumus, gatavojām paciņas cilvēkiem sociālās aprūpes centros, arī sveces darinājām,” stāsta Ērika.

Litenes bibliotēkas vadītāja Dace Dzērve uzsver, ka pirms Covid-19 ierobežojumiem čaklās “bitītes” radīja uz rāmja skaistus, raibus plecu lakatus. Pēdējie lakati tapa Litenes tautas nama jauniešu deju kolektīva “Litenietis” meitenēm.

Ērika apstiprina, ka patiešām pagājušajā gadā cītīgi strādājušas pie lakatu darināšanas. “Kopā tapa 54 lakati! Pašas neticējām, ka gada laikā spējam tik daudz lakatu darināt. Daļu atstājām katra sev, bet darinājām tos arī Litenes deju kolektīvam, kā arī vienam Vecpiebalgas deju kolektīvam. Tie nav īsti austi, vairāk darināti lāpīšanas tehnikā. Lai tie taptu, ir speciāli paredzēts rāmis, uz kura tad arī lakatu darina. Tie ir līdzīgi villainēm. Tagad pandēmijas dēļ mēs netiekamies. Katra strādājam savās mājās,” stāsta Ērika.

Ar vizbulītēm – grūti adāmi

Intereses vērta ir Ērikas uzņemšanās darināt unikālus Litenes pagasta cimdus. Bibliotekāre “Dzirkstelei” stāsta, ka informācija par šiem 1938. un 1939.gadā adītajiem cimdiem Litenē iegūta no grāmatas “Arheoloģija un etnogrāfija” IV krājuma. Zaļie cimdi adīti 1939.gadā “Vecgāršniekos”, pēc kādas litenietes nostāstiem cimdu autore bijusi Sudaru mamma. Zilie cimdi pēc Jelgavas muzejā redzētā parauga 1938.gadā adīti “Mežmalās”, cimdus adījusi Emma Lielbārde. “Cimdu rakstu uz papīra palīdzēja uzlikt liteniete Iveta Cigle, un tad pēc šī parauga Ērika uzadīja cimdus, kuri tagad apskatei glabājas bibliotēkā,” stāsta Dace.

Ērika stāsta, ka Emmas Lielbārdes adītie cimdi ir ļoti interesanti – ar vizbulītēm. “Grūti adāmi. Tie tiešām ir liels mākslas darbs. Jābrīnās, ka tādus spēja noadīt. Mājas, kur Emma savulaik dzīvoja, vairs nemaz nav. Tā bija meža vidū uz Balvu robežas. Abi Litenes cimdi ir ar nezūdošu vērtību. Pati sev tos vēl neesmu noadījusi, jo ļoti grūti piemeklēt atbilstošas krāsas dziju. Gribētu pieķerties klāt un tādus uzadīt arī sev. Nu jau veikali vaļā, varēs dziju nopirkt. Pirkt interneta veikalā nav tas, dzija ir jāapskata un jāaptausta. Nav tā, ka man dūraiņus patīk adīt vislabāk. Vairāk adu zeķes, bet ne sevišķi rakstainas. Šoziem noadīts ir daudz. Man ir 4 bērni, 12 mazbērni un 5 mazmazbērni. Nu tad redz, cik man daudz vajag! Un ir jauki, ja ir kam adīt,” stāsta Ērika.

Zeķītes un zābaciņi pašiem mazākajiem

Bibliotekāre Dace atminas, ka pirms diviem gadiem Ziemassvētku gaidīšanas laikā internetā izlasījusi informāciju, ka Rīgas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā ļoti trūkst mazu zeķīšu vai zābaciņu priekšlaicīgi dzimušajiem bērniņiem. “Zinot, ka Litenē ir ļoti čaklas rokdarbnieces, uzrunāju viņas, un ātri vien tika nosūtīts dāvanu maisiņš ar adītām zeķītēm. Šogad uz slimnīcu nosūtīti jau divi sūtījumi – paldies Ērikai Dukurei, Vilijai Pastarei un Mirdzai Lūkinai! Ja šim cēlajam mērķim vēlas pievienoties varbūt arī citas mūsu novada pagastu rokdarbnieces, lūdzu, sazinieties ar mums!” saka Dace.

Seniores ar prieku sniedz savu artavu jaundzimušajiem. Ērika stāsta, ka šogad Mirdza viena pati vien bija noadījusi 30 pārus zābaciņu. Tos uz Rīgu viņas nogādāja ar pakomāta starpniecību. “Man šajā slimnīcā strādā māsas meita, un tad ar viņas palīdzību nogādājām tos slimnīcā,” stāsta Ērika.

Sapnis – atjaunot lielās stelles un apgūt aušanu

Savukārt Vilijas Pastares hobijs ir krāsainu lupatu celiņu darināšana. Lupatu celiņi top dažādos toņos un izmēros.
Ērika novērojusi, ka Mirdza un Vilija ļoti labi spēj saskaņot krāsas, viņām “ir uz to ķēriens”. “Mēs jau kombinējam stelles, un, ja arī tiksim līdz aušanai, tad pirmais, ko darīsim, darināsim kopā lupatu deķus, jo pašas no tā neko neprotam, bet gribas kaut ko jaunu iemācīties. Rosāmies ar domu, ka spējam arī kaut ko atstāt nākamajām paaudzēm. Visas esam gados, un varbūt arī pēc mums kāds vēlēsies aust ar stellēm,” saka Ērika.

“Cerēsim, ka šogad piepildīsies senioru sapnis – atjaunot lielās stelles un apgūt aušanas mākslu. Atliek novēlēt tikai labu veselību un možu garastāvokli! Lai izdodas!” uzsver Dace.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Rosās Litenes čaklās “bitītes”

Kategorijas