Es biju "antivaksere"

2021. gada 20. aprīlis 00:00

Pirms sešiem gadiem Ilze bija pārliecināta “antivaksere”, bet tagad gaida Covid-19 vakcīnu. Trīsdesmit gadus vecās sievietes ezoterisko pasaules uzskatu izmainīja vīrs, bērns un psihoterapija.

Līdz 6. klasei Ilze šķielēja un svēti ticēja – tas tāpēc, lai viņa neredzētu vecāku strīdus. Tā teica mamma. Arī to, ka angīna ir neizrunātu problēmu un aizturētu pārdzīvojumu rezultāts.

Viņa uzauga vidē, kur cieņā bija ezoterika, pašpasludinātā gaišreģe Ragaciema Agnese, vēdiskais dzīvesveids un astroloģija. Ilze ticēja, ka “domas un emocijas ietekmē mūsu fizisko ķermeni un tikai ar domu spēku mēs sevi varam izārstēt”. Skolā un augstskolā viņa ar draugiem daudz diskutēja par slepeno iluminātu organizāciju, kas pārvaldot pasauli, un slepenām farmācijas kompāniju aliansēm jeb “BigPharma”, kas cilvēkus padara slimākus, lai pelnītu miljonus.

Rezultātā Ilze bija pārliecināta “antivaksere”, kas centās izvairīties no ārstiem un medikamentiem, jo tas viss “taču bija liels bizness”.
Pienāca 2015.gads. Ilzei piedzima dēls, un viņam vajadzēja saņemt mazuļiem paredzētās vakcīnas. Ilze bija pret. “Biju pārbijusies,” atceras Ilze. Taču vīrs pateica, ka dēlu vakcinēs. Viņi daudz diskutēja. Ilze internetā meklēja zinātniskos materiālus, lai pierādītu, ka vakcīnām var būt briesmīgas blaknes. Viņu biedēja iespēja, ka dēlam “piemetīsies autisms”.

Šis ir viens no vispopulārākajiem mītiem, kas radās pirms vairāk nekā 20 gadiem. Toreiz britu ārsts Endrū Veikfīlds publicēja pētījumu, kurā nepatiesi apgalvoja, ka kombinētā vakcīna pret masalām, masaliņām un cūciņām izraisa autismu. Viltotā pētījuma dēļ ārsts vēlāk zaudēja licenci, taču ļaunums jau bija nodarīts – strauji kritās uzticēšanās vakcīnām. Šis mīts ir populārs joprojām.
Autismu kā vienu no vakcīnu pretinieku biežākajiem argumentiem savā praksē dzirdējusi arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārste Dana Isarova. Tikpat populāri esot arī uzskati, ka ar vakcīnām regulējamās slimības nav nemaz tik nopietnas un vakcinēšana nepieciešama tikai bērniem ar vāju imunitāti. Ārste uzskata, ka skepsei pret vakcīnām ir divi galvenie cēloņi: nepietiekamas zināšanas par medicīnu un veselību un ārstu sliktā komunikācija ar pacientiem. Vecāki tad paši aplami iztulko internetā atrastu informāciju vai “piedomā klāt robus, kurus ārsts nav spējis izskaidrot”.

D.Isarova, kas sociālajos medijos aktīvi iesaistās diskusijās ar vakcīnu skeptiķiem, skaidro, ka Latvijā kopumā vakcinācijas aptvere ir laba, taču “ļoti daudzi vecāki ir šaubīgie”. Ārste domā, ka tieši tādēļ par vakcīnām jāinformē nemitīgi, jo, “iekļūstot nepareizajos “burbuļos”, riskējam, ka cilvēks, kas ir bijis par vakcināciju, nokļūst vakcinācijas pretinieku lomā”.

Pēdējos desmit gados no tā dēvētajām vakcīnregulējamajām infekcijas slimībām Latvijā miruši 15 bērni, kas nebija vakcinēti pret tām, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Meklējot pierādījumus strīdā ar vīru, Ilze pamazām atklāja arī citu informāciju. Jā, vakcīnām ir blaknes, taču iespējas tās piedzīvot ir ļoti retas, turpretim konkrēto slimību sekas – daudz smagākas.

“Ja meklē tikai slikto, problēmu var atrast vienmēr,” secina Ilze. Tas, ka viņai blakus bija vīrs ar pretēju viedokli, lika “atkāpties un salīdzināt” dažādus faktus. Taču uzskatu maiņa nenotika ātri. Tas skaidrojams ar to, ka sazvērestības teorijas (Ilzes gadījumā ezoterika) apmierina trīs būtiskas psiholoģiskās vajadzības: izprast pasaulē notiekošo, justies droši un piederēt pie konkrētas grupas, kurā jūties labi, skaidro politiskā psiholoģe Aleksandra Čičocka no Kentas Universitātes Lielbritānijā. Mainīt uzskatus nozīmē atteikties no ierastās drošības, bieži vien arī konfliktus ar draugiem un ģimeni.

Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers stāsta, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā mēģināt mainīt otra cilvēka viedokli, varētu būt aicinājums sarīkot prezentāciju vai semināru par konkrēto tēmu. Tieši iedziļināšanās faktos var “nostrādāt”, ja cilvēki ir savstarpēji labi pazīstami. “Pat tad, ja cilvēks uzreiz nemainīs savu viedokli, tas noteikti sašūposies,” norāda I.Austers. Netieši tā notika arī ar Ilzi, kamēr viņa vāca pierādījumus vīram.

Izšķirties par labu dažām vakcīnām Ilzei palīdzēja arī pašas pieredze. Viņai nebija šaubu, ka dēls jāvakcinē pret tuberkulozi: “Pati bērnībā biju dikti nopietnā uzskaitē saistībā ar šo slimību, un tie testi man kā bērnam tiešām sagādāja sirdssāpes.” Arī par rotavīrusa vakcīnu bažas mazinājās, kad viņa atcerējās, kā bērnībā jaunākā māsa zīdaiņa vecumā jau šļaugana nonāca slimnīcā, jo rotavīrusa dēļ bija sākusies atūdeņošanās.

Brūkot agrākajiem uzskatiem, Ilze prasīja padomu mammai. Viņa atsaucās uz gaišreģes teikto, ka neesot atšķirības – vakcinē bērnu vai ne. Ja ticēšot, ka viss būs labi, tad tā arī būšot. Ilzi tas nenomierināja.

Ilze nolēma vakcinēt dēlu ar visām ieteiktajām vakcīnām, lai gan joprojām bija pārbijusies. Uztraucās, ka ir slikta māte, “jo māte zina labāk, kas viņas bērnam vajadzīgs”.
Latvijas Universitātes asociētā profesore un dzimtes studiju pētniece Marita Zitmane stāsta, ka uzskats “māte taču zina labāk” nāk no sabiedrībā valdošajiem stereotipiem par dzimtes lomām. Patriarhālā sabiedrībā sievietes tiek uztvertas kā “jūtu būtnes, kas rīkojas pēc intuīcijas, ar garajiem svārkiem uzņem zemes enerģiju, un tad arī loģiska ir alternatīvās medicīnas izvēle, kas principā sludina to pašu – enerģijas, ieklausīšanās sevī, dabas spēks”, skaidro M.Zitmane.

Ezoterika un pārdarbiskas lietas ir arī ienesīgs bizness – par to liecina attiecīgo mediju un grāmatu piedāvājums. M.Zitmane stāsta, ka pārdabiskām lietām vispirms pastiprināti pievērsās sieviešu žurnāls “Lilit”. Redzot auditorijas lielo interesi, līdzīgu saturu sāka publicēt arī citi populāri sieviešu žurnāli.

Grāmatu nama “Valters un Rapa” pārstāve Iveta Ozola atceras, ka mēnešiem ilgi visvairāk pirkto grāmatu topā bija 2014.gadā iznākusī Intas Blūmas grāmata “Latvietes karma. Sievišķā enerģija tuvplānā”. “To grāmatu pirka kā traki, kā traki,” atkārto I.Ozola.
Izdevniecības “Zvaigzne ABC” vadītāja Vija Kilbloka stāsta, ka šādu grāmatu autoriem jau ir izveidojies savs lasītāju loks un grāmata ir tikai viens no produktiem. Līdztekus tiek piedāvāti dažādi sievišķās enerģijas vairošanas kursi un semināri. “Latviešiem ir pielēcis, kā tikt uz zaļa zara, mācot citiem, kā tikt uz zaļa zara,” smejas V.Kilbloka.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Es biju "antivaksere"

Kategorijas