Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ugunsgrēkā cieš vēsturiski nozīmīga ēka

Inita Savicka

2021. gada 27. aprīlis 00:00

1257
Ugunsgrēkā cieš vēsturiski nozīmīga ēka

Ēka Gulbenē, Dzelzceļa ielā, kas pagājušajā nedēļā cieta ugunsgrēkā, ir unikāla ar to, ka tā stāsta par Gulbenes vēsturi.

23.aprīlī pulksten 00.08 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma izsaukumu uz Dzelzceļa ielu Gulbenē, kur dega dzīvojamā māja 150 kvadrātmetru platībā. Pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās no ēkas evakuējās divi cilvēki. Ugunsgrēka dzēšanas darbos strādāja 12 ugunsdzēsēji glābēji no Gulbenes, Cesvaines un Balviem, dzēšanas darbos bija iesaistītas četras autocisternas. Pēc četrām stundām ugunsgrēks tika likvidēts.

Vairs nav apdzīvojama

“Dzirkstele” noskaidroja, ka deguši ir privātie dzīvokļi. Ugunsgrēka dēļ evakuētie cilvēki sākumā atteikušies no pašvaldības palīdzības citas pagaidu mājvietas piedāvāšanai, tomēr vēlāk viens cilvēks nolēma pieņemt piedāvājumu un rakstīja pašvaldībai iesniegumu.
Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš “Dzirkstelei” stāsta, ka ēka Gulbenē, Dzelzceļa ielā 3, ir privātīpašums. “Man nav zināms, vai privātīpašnieki ir bijuši apdrošinājuši dzīvojamo māju un vai domā to atjaunot vai nojaukt. Tas jums (“Dzirkstelei”- red.) būtu jājautā īpašniekiem pašiem pēc kāda laika. Šobrīd šāds jautājums ir pāragrs. Cietušajiem cilvēkiem ir jānomierinās, jāapzina notikušais, jāsaprot zaudētais, jāsakārto sava sadzīve un jāatrod jauna dzīvesvieta,” stāsta G.Āboliņš.
Viņš norāda, ka viena ģimene ir vērsusies pašvaldībā pēc palīdzības, jo ēka vairs nav apdzīvojama pēc ugunsgrēka. Uz Gulbenes novada domes sēdi, kura notiks šonedēļ, deputātiem būs izskatīšanai jautājums par dzīvojamās platības (dzīvokļa) piešķiršanu vienai cietušajai ģimenei no Dzelzceļa ielas 3.

Ēkām Dzelzceļa ielā ir liela vērtība

Ugunsgrēkā cietusī ēka ir celta aptuveni pirms 100 gadiem, un, lai arī nav iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā, tā stāsta par Gulbenes vēsturi. Ēkas Dzelzceļa ielā, arī šī, raksturo tā laika apkārtnes apbūvi, arhitektūru – guļbūves ēkas ar dekoratīviem elementiem, kā arī raksturo Gulbeni, kāda tā bija pirms aptuveni 100 gadiem. Dzelzceļa darbinieku daudzums un šī apbūve kļūst kā pamatojums, lai Vecgulbenes pagasta padome lūgtu Valkas apriņķa valdi stacijas apkārtnē veidojošos miestu veidot kā atsevišķu pašvaldību. Gulbenes pilsēta faktiski sākās no dzelzceļa teritorijas.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālās pārvaldes valsts inspektore Sarmīte Dundure “Dzirkstelei” uzsver, ka koka apbūve Dzelzceļa ielā ir liecība par Gulbenes kā apdzīvotas vietas, kā pilsētas pilsētbūvniecisko attīstību. “Ja mēs vēlamies Gulbenes izaugsmi saistīt ar dzelzceļu kā dzelzceļa mezglu, tad tā ir tā liecība, kas par to liecina, jo šīs ēkas ir būvētas, lai dzelzceļā strādājošajiem cilvēkiem būtu, kur dzīvot. Ēkas būvētas tam laikam pietiekami atbilstošā kvalitātē, domājot arī par vizuāli estētisko izskatu. Šobrīd šīs ēkas liecina par būvkultūru, kāda mums ir, par cilvēku domāšanu, jo šīs ēkas ir nolaistas, ir atļauts mainīt plastmasas logus un katrs dara, kā grib. Ēkas nav krāsotas, fasādes nav remontētas, iekšā, visticamāk, joprojām ir sausās tualetes - nu tāda ir šībrīža situācija. Bet noteikti šīs ēkas kā kopums Dzelzceļa ielā ir vērtība,” saka S. Dundure.
Nav īpašas stratēģijas vēsturisku ēku saglabāšanā

“Dzirkstele” interesējās pašvaldībā, vai tai ir kāda stratēģija vēsturisku ēku saglabāšanā, varbūt ir doma izveidot tādu vai kā citādi atbalstīt šādu ēku saglabāšanu pat tad, ja ēka, kā arī šī ugunsgrēkā cietusī, atrodas privātās rokās.

Pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Kalmane “Dzirkstelei” atbild: “Pašvaldībai ir žēl, ka ugunsnelaime ir piemeklējusi gan ēkas iemītniekus, gan pašu ēku, kas līdz šim ļoti labi iederējās pārējo māju ansamblī. Tomēr šajā gadījumā pašvaldība nevar ieguldīt ēkas atjaunošanā, jo tā ir privātīpašums. Mēs varam sniegt un sniedzam šiem cilvēkiem sociālo palīdzību. Šobrīd gan pašvaldībai nav īpašas stratēģijas vēsturisku ēku saglabāšanā, nav arī plānots to izstrādāt tuvākajā nākotnē. Nav iespējams mūsu stratēģijās un plānos iekļaut citu personu īpašumus, tomēr mums rūp kultūrvēsturiskais mantojums, par ko iespēju robežās tiek gādāts. Šobrīd mēs varam līdzēt ar padomu, bet ieguldīt publiskus finanšu līdzekļus privātā teritorijā nedrīkst. Tomēr nav izslēgts, ka nākotnē mainās situācija un parādās kādas jaunas, nebijušas sadarbības iespējas.”

Vai pašvaldība varētu organizēt līdzīgu konkursu, kāds ir, piemēram, “Starteris”, kad tiek atbalstītas dažādas uzņēmējdarbības idejas, bet šajā gadījumā uzmanība tiktu vērsta uz vēsturiskā mantojuma saglabāšanu? G.Kalmane šobrīd nevar apstiprināt, ka šāds konkurss tiks organizēts, bet saka paldies par priekšlikumu, jo tas ir apspriešanas vērts.