Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Atbild deputātu kandidāti. Vai nesaskatāt draudus, ka novadā vara var koncentrēties ierobežota cilvēku loka rokās?

Dzirkstele.lv
Vietējās ziņas

2021. gada 30. aprīlis 07:19

869
Atbild deputātu kandidāti. Vai nesaskatāt draudus, ka novadā vara var koncentrēties ierobežota cilvēku loka rokās?

"Dzirkstele" jautā, deputātu kandidāti atbild

Demokrātijā būtisks ir varas dalīšanas princips. Vai nesaskatāt draudus, ka novadā vara var koncentrēties ierobežota cilvēku loka rokās, ņemot vērā, ka starp deputātu kandidātiem ir pašreizējie novada un pilsētas izpildvaras pārstāvji?


Atbild Jaunās konservatīvās partijas deputātu kandidātu saraksta līdere Guna Švika:

 – Uzskatām, ka izpildvarai ir jābūt atdalītai no lēmējvaras. Likums nosaka, kuri amati ir savienojami ar deputāta statusu un kuri ne. Katram, kurš ir piekritis kandidēt par deputātu, ir jābūt gatavam, ka viņu ievēlēs un būs jāstrādā, nevis jānoliek mandāts un jāatgriežas savā labāk atalgotajā darbavietā. Ir jāciena vēlētājs. Kļūstot par deputātu, nevajadzētu lietot jēdzienu “vara”. Nekāda vara pret iedzīvotājiem nav jādemonstrē. Ir jāstrādā iedzīvotāju labā, uzklausot viņus un risinot jautājumus, vienlaicīgi ieviešot jauno un labāko. Deputāti pieņem lēmumus un virza jautājumus, bet izpildvaras speciālisti tos realizē. Demokrātijā ļoti būtiska ir dažādu viedokļu izteikšana un diskusijas. Pilnīgi nepieņemama ir no padomju sistēmas mantotā dienesta stāvokļa izmantošana sava labuma gūšanai.


Atbild partijas “Latvijas Attīstībai” deputātu kandidātu saraksta līderis Normunds Mazūrs:

– Vēlētāji ir tie, kuri balsos un izvēlēsies, kuriem būt deputātiem. Balsos ne jau par priekšniekiem, par izpildvaras pārstāvjiem vai no tā visa tālu esošajiem. Balsos par personībām, kurās saskata reālus darītājus, kuri saprot pašvaldības darbu. Vēlētāju uzticēšanās ir izšķirošā. Tālāk jau sekos izšķiršanās, kādus amatus var un kādus nevar savienot ar deputāta pienākumiem. Šobrīd sagatavošanas procesā esošajā jaunajā pašvaldību likumā būs strikti nodalīta izpildvara no lēmējvaras.
Vēl gribu uzsvērt – šis pirmsvēlēšanu periods parādīja, ka ir ļoti grūti izveidot deputātu kandidātu sarakstu. Tik daudzi ir uzrunāti un tik daudzi ir atteikušies nākt politikā! Mēs savā kandidātu sarakstā nebūt neiekļāvām tos, kas paši “raujas” nonākt domē par katru cenu, mēs izvēlējāmies tos, kuros redzam lietaskoku. Ļoti gribējās vairāk starp deputātu kandidātiem redzēt uzņēmējus, bet diemžēl... Viņi saprot, ka grūti būs apvienot deputāta darbu ar uzņēmuma vadīšanu.


Atbild Latvijas Reģionu Apvienības deputātu kandidātu saraksta līderis Andis Caunītis:

– Ievēlēšanas gadījumā jāapzinās, vai varēs apvienot amatus un vai tiešais vadītājs dos atļauju apvienot amatus. Par pašvaldības iestāžu vadītājiem šādu lēmumu par atļauju apvienot amatus pieņems ievēlētie deputāti, ja likums nenoteiks citu kārtību vai citus ierobežojumus.
Šobrīd sarakstos ir daudz pašvaldības administrācijas vadošo darbinieku, kas, iespējams, liecina par iespējamo atšķirīgu viedokli. Varbūt izpildvarā strādājošie domā, ka ir pārāk maz tiesību, ka izpildvaras viedokli un domas nerespektē deputāti un tas atspoguļojas izteiktā šo darbinieku skaitā, kas balotējas uz pašvaldības vēlēšanām. Vai citu mērķu vadīti? Drīzāk aktuāls ir jautājums par reāli iespējamo vai neiespējamo amatu un darbu savienošanas iespēju. Protams, izpildvaras un lēmējvaras saplūšana var radīt šaubas par pieņemto lēmumu neitralitāti un objektivitāti, kā arī atrašanās divos amatos var radīt interešu konflikta riskus.


Atbild Nacionālās apvienības ““Visu Latvijai!” - ”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” deputātu kandidātu saraksta līdere Guna Pūcīte:

– Vienmēr esmu iebildusi attiecībā uz lēmējvaras un izpildvaras nenodalīšanu. Es pat domāju, ka pašreizējai Gulbenes novada vadībai savu reizi ir bijusi izdevīga situācija, ka lēmēju un izpildītāju sajukuma dēļ vienā veselā nav iespējams noteikt atbildīgo. Nav pareizi, ka augsta līmeņa iestāžu vadītāji kandidē, jo ievēlēšanas gadījumā var būt situācijas, kad interešu konflikts liegs piedalīties balsojumos. Arī pašlaik ievēlētie izpildvaras deputāti nepiedalās atsevišķos balsojumos, tomēr pašvaldības ierindas darbinieka, kurš kļuvis par deputātu, ierobežoto jautājumu loks, visticamāk, ir daudz šaurāks, nekā tas būtu iestādes vadītājam, kļūstot par deputātu. Cerēsim, ka ar jauno pašvaldību likumu šis apstāklis tiks izskausts!


Atbild Zaļo un Zemnieku savienības deputātu kandidātu saraksta līderis Normunds Audzišs:

– Pamatā lēmējvarai ir jābūt nodalītai no izpildvaras. Jaunais pašvaldību likums ienesīs jaunas korekcijas, kas nebija iekļautas pašreizējā likumā. Ja kāds no izpildvaras pārstāvjiem tiks ievēlēts deputātos, tad viņam būs jāizšķiras, kur darboties, ievērojot likuma normas. Gudri un zinoši vadītāji pašvaldībai ir ļoti nepieciešami. Citādi nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu iedzīvotājiem. Es uzskatu, ka vadības līmeņa speciālistiem nav jābūt deputātu sastāvā, tāpēc ZZS savā deputātu kandidātu sarakstā tos neiekļāva. Runājot par draudiem, tādus nesaskatu, jo, pirmkārt, likums noteiks kārtību un, otrkārt, mēs esam mazs novads, viens otru zinām, un vadība nepieļaus kāda interešu  spiedienu. Saeimā ir citādāk, partijas izveido koalīciju un izvirza Ministru prezidenta kandidātu, ko apstiprina Valsts prezidents, kas veido Ministru kabinetu.


Atbild partijas “Jaunā Vienotība” deputātu kandidātu saraksta līderis Intars Liepiņš:

– Ja izpildvaras pārstāvji nonāks deputātu krēslos, tur jau uzreiz būs jautājums par interešu konflikta iespējamību. Demokrātija, protams, atļauj balotēties, bet patiesībā tā ir iedzīvotāju maldināšana. Daži izliekas, ka to nesaprot, taču saprot ļoti labi.
Pašvaldību likums jau tagad ierobežo izpildvaras pārstāvju iesaistīšanos lēmējvarā. Un gaidāmās izmaiņas šajā likumā padarīs vēl “sarkanāku”, vēl acīm redzamāku šo norobežojumu.
Taču šodien situācija gaidāmajās Gulbenes novada vēlēšanās ir tāda, ka kandidē arī tie, kuri faktiski nevarēs būt deputāti, ja gribēs savienot šos pienākumus ar ieņemto amatu izpildvarā.



Kategorijas

Kategorijas