Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dabas veltes paaugstina imunitāti pavasarī

Laila Logina

2021. gada 1. maijs 07:33

122
Dabas veltes paaugstina imunitāti pavasarī

Par imunitāti, tāpat kā par veselību kopumā, ir jārūpējas jau laikus, lai gan no nopietnākām saslimšanām, gan arī saaukstēšanos un vīrusiem pēc iespējas varētu izvairīties. Pavasarī jau sāk parādīties pirmās dabas veltes, ko varam izmantot savas veselības labā. Ar kādām netradicionālām, pavasarīgām dabas veltēm iespējams uzlabot imunitāti Covid-19 vīrusa izplatības laikā, skaidro farmaceite Zane Melberga.


Nātres – lielisks antioksidants

Nātres ir viens no pirmajiem pavasarīgajiem zaļumiem, kuriem piemīt plaša dziedinoša iedarbība – pretiekaisuma, antibakteriāla, stiprinoša, stimulējoša, savelkoša, reģenerējoša, asins attīroša un tonizējoša. Nātrēs ir vairāki vitamīni – A, C, K un B grupas vitamīni, kā arī kalcijs,magnijs, fosfors, kālijs un nātrijs. Nātres ir arī lielisks dzelzs avots, kas ir pielīdzināms spinātos un skābenēs esošajam.

Dziednieciskiem nolūkiem nātres vāc ziedēšanas laikā – pavasarī, kad nātru lapas ir maigas un tām vēl nav aso adatiņu. Ēšanai izmantojamas gan lielās, gan mazās nātru lapiņas, kuras pēc tam var likt salātos, kā arī izmantot svaigas nātru sulas pagatavošanai. Nātres var izmantot arī sasmalcinātā veidā, pievienojot dārzeņu zupām, sautējumiem, kartupeļu biezputrai, maizes mīklai un salātiem. No nātrēm var pagatavot arī tēju, kas ir lielisks līdzeklis organisma attīrīšanai, ko var izmantot arī kā līdzekli sejas un kakla ādas kopšanai.


Pieneņu lapas – veicina asinsspiediena samazināšanu

Pieneņu lapām piemīt vairākas ārstnieciskas īpašības – organisma skalošanas un liekā šķidruma izvadīšanas funkcija, piemīt asinsspiedienu samazinoša iedarbība, kā arī veicina lipīdu un holesterīna līmeņa samazināšanu asinīs. Pieneņu lapas ir arī bagātīgs magnija un dzelzs avots, tās satur arī daudz kālija, kalcija un nātrija, kā arī A vitamīnu. Savukārt pieneņu sula regulē skābju un sārmu līdzsvaru organismā un uzlabo imūnsistēmu.

Pieneņu lapas uzturā var izmantot gan svaigā, gan kaltētā veidā. Kaltētas pieneņu lapas izmanto tējai, ko lieto asinsspiediena pazemināšanas nolūkos. Tējas pagatavošanai nepieciešamas vien 1-2 tējkarotes kaltētu pieneņu lapu, ko nepieciešams apliet ar karstu ūdeni un jāļauj ievilkties aptuveni 10-20 minūtes. Pieneņu lapas var izmantot arī svaigā veidā, piemēram, tās pievienojot salātiem vai liekot uz sviestmaizes. Tiesa gan, tām ir rūgtena garša, tāpēc, lai to mazinātu, ieteicams pievienot nedaudz citronu sulas.


Lakši – vitamīnu rezervju atjaunošanai

Mežloki, meža ķiploki jeb lakši ir aizsargājams augs, taču varam baudīt tos lakšus, ko esam izaudzējuši paši savā mazdārziņā vai arī esam iegādājušies kādā no tirdzniecības vietām. Lakšiem piemīt izteikta pretiekaisuma iedarbība, kā arī to sastāvā ir vairums antioksidantu, fermentu, minerālvielu un vitamīnu, kā arī ēterisko eļļu, tādēļ tie īpaši ieteicami tiem, kas vēlas atjaunot organisma vitamīnu un mikroelementu rezerves, kuras iztērētas ziemas laikā. Lakšiem ir plašs pielietojums, jo ēdamas ir gan to lapas, gan ziedi. Tos iespējams pievienot salātiem, izmantot kā garšaugu pie zupām, kā arī izmantot pesto pagatavošanai.


Priežu pumpuri – cīņai ar klepu un profilaksei

Priežu pumpurus var uzglabāt un patērēt dažādos veidos, piemēram, vārīt sīrupā, lietot nomierinošās vannās, ēst svaigus vai sažāvētus samalt pulverī un bērt uz maizītes vai pievienot biezpienam. Tajos ir daudz A vitamīna, kā arī C – priežu pumpuros tas ir pat trīs reizes vairāk nekā apelsīnos.

No priežu pumpuriem var pagatavot arī tēju, kas būs labs līdzeklis cīņā pret klepu un augšējo elpceļu saslimšanām, kuras var lietot arī profilaktiski. Farmaceite skaidro, ka, lai mazinātu klepu un šķīdinātu krēpas, var lietot arī citus dabīgus ekstraktus – efejas vai ceļtekas ekstraktu. Svarīgi arī dzert daudz ūdens, lai veicinātu krēpu izvadīšanu no elpceļiem. Savukārt, ja klepu papildina citi saaukstēšanās simptomi, temperatūra – Covid-19 vīrusa saslimšanas laikā ieteicams ievērot piesardzību un palikt mājās un sazināties ar ģimenes ārstu par tālāko ārstēšanu un testa veikšanu.


Pirmās podiņu veltes – bagātīgs vitamīnu avots

Šobrīd aktuāli kļuvis uz palodzēm audzēt tādas veltes kā lokus, dilles un dīgstus, kā arī mikrozaļumus. Tie ir tīkami ne vien acīm un garšas kārpiņām, bet ir arī ļoti vērtīgi organismam, jo katrs no tiem ir vitamīniem un minerālvielām bagāts. Lokos ir vielas ar pretmikrobu un antiseptisku iedarbību, tāpēc tie var palīdzēt cīņā ar saaukstēšanos. Savukārt dilles ir bagāts C vitamīna avots, kas ir antioksidants un viela, kas piedalās nozīmīgu hormonu veidošanā – bez tā nepastāvētu laimes hormoni, serotonīns, dopamīns, kā arī adrenalīns. Līdzīgi ir arī ar dīgstiem – tajos ir sevišķi daudz B grupas vitamīnu un C vitamīna, kā arī folskābes, kālija un fosfora. Tiem piemīt pretiekaisuma iedarbība, tie uzlabo nervu un gremošanas sistēmas darbību. Lēcu dīgsti satur jodu, kalciju, dzelzi, magniju, A, B grupas, PP un E vitamīnus, un šis kokteilis nodrošina pretiekaisuma un antioksidatīvas īpašības.

Ņemot vērā to, ka nepieciešams uzņemt vēl citus organismam būtiskus vitamīnus – A, C, D un B grupas vitamīnus, kā arī papildus ieteicams lietot arī cinku, selēnu un dzelzi, tāpēc farmaceite iesaka izvēlēties uztura bagātinātājus un vitamīnu kompleksus, kas pieejami kapsulu, tablešu vai šķīstošu pulveru veidā. Jāatceras arī par D vitamīnu, ko nepieciešams uzturēt optimālā līmenī visa gada garumā, jo īpaši Covid-19 vīrusa straujās izplatības laikā.


Ko par dabas velšu iedarbību saka farmaceite?

Farmaceite Zane Melberga norāda, ka visām Latvijā esošajām dabas veltēm piemīt ļoti daudz labu īpašību, vitamīnu, minerālvielu, taču par spīti tam jāatceras, ka ikdienā tāpat jāuzņem pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs – ar olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem un vitamīniem bagāts. Farmaceite norāda, ka veselības stāvoklis liedz uzņemt kādu no pārtikas vienībām, piemēram, neēd gaļu, zivis, un līdz ar to papildus ieteicams uzņemt uztura bagātinātājus. Papildu tam, ar tiem iespējams uzņemt visu nepieciešamo vitamīnu devu, jo, piemēram, lai uzņemtu diennaktī nepieciešamo C vitamīna devu, dienā ir jāapēd aptuveni simts gramu diļļu, kas daudziem varētu būt kā izaicinājums. Līdzīgi ir arī ar D vitamīnu – ar uzturu to iespējams uzņemt vien aptuveni 10 % apmērā no dienā nepieciešamās devas, tādēļ papildus sabalansētam uzturam ieteicams lietot uztura bagātinātājus. Tajos ir koncentrētas uzturvielas (vitamīni un minerālvielas) vai citas vielas, kurām ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme, atsevišķi vai kombinācijā. Atsevišķi uztura bagātinātāji piemēroti arī bērniem – tos iespējams iegādāties dažādās formās un garšās. Arī uztura bagātinātāji uz katra cilvēka organismu iedarbojas dažādi, tāpēc par to lietošanas nepieciešamību jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.