Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kurām pusaudžu vecuma meiteņu problēmām ir jāpievērš īpaša uzmanība?

Baiba Pukinska

2021. gada 5. maijs 07:07

266
Kurām pusaudžu vecuma meiteņu problēmām ir jāpievērš īpaša uzmanība?

Pāragra dzimumnobriešana, menstruālā kalendāra nepildīšana, kavēšanās izmantot valsts apmaksāto vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), kas pasargā no saslimšanas arī ar dzemdes kakla vēzi, – bērnu ginekoloģe Lāsma Līdaka stāsta, kurām pusaudžu vecuma meiteņu problēmām ir jāpievērš īpaša uzmanība.

- Ar kādām problēmām meitenes pusaudžu vecumā visbiežāk vēršas pie jums pēc padoma?

- Ja līdz pubertātes vecumam pārsvarā nāk ar iekaisumiem, kaunuma lūpu salipumu, iedzimtām patoloģijām vai pārāk agrīnu dzimumnobriešanu, tad pusaudžu vecumā aktuāli kļūst jautājumi par menstruāciju sākšanos, neregulārām mēnešreizēm, reizēm meitenēm ir kādas hroniskas veselības problēmas, kas mēdz izraisīt arī ginekoloģiska rakstura traucējumus.


KAS IR AGRĪNA DZIMUMNOBRIEŠANA?

- Par to, ka pubertāte tagad sākas agrāk, runā daudz, bet kas īsti skaitās pārāk agrīna dzimumnobriešana?

- Ja dzimumpazīmes parādās līdz 8 gadu vecumam – apmatojums uz kaunuma paugura vai padusēs, krūšu palielināšanās, arī menstruācijas –, tās ir situācijas, kad jāvēršas pie bērnu ginekologa, jo nepieciešama izmeklēšana, ultrasonogrāfija, asins analīzes, lai atrastu agrīnas dzimumnobriešanas cēloni. Protams, jāseko arī līdzi tam, cik strauji dzimumnobriešana notiek. Ja tā sākas agri, bet noris lēni, tas mūs nesatrauc tik ļoti kā dikti straujš dzimumattīstības process, ko dažkārt nepieciešams piebremzēt ar medikamentiem. Šobrīd tiešām redzam, ka meitenes kopumā nobriest agrāk.

- Ar ko tas saistīts?

- Teorijas dažādas, viena konkrēta cēloņa nav, bet iemesls var būt liekais svars. Taukšūnas jau nav tikai tauku depo, bet gan endokrīns orgāns, kas izstrādā dažādas bioloģiski aktīvas vielas, hormonus, kas var paātrināt arī dzimumattīstības sākumu. Bez vainas nav arī tas, ka mums ir augstāka dzīves kvalitāte, labāks uzturs, kas var ietekmēt ātrāku dzimumattīstības sākumu, kā arī apkārtējā vidē sastopamās ķīmiskās vielas, ko sauc par endokrīnajām jaucējvielām, dažādi pesticīdi, plastmasa, kas dzimumnobriešanu var paātrināt.

- Kas notiek, ja pāragru pubertātes sākšanos ignorē un pie ārsta neatnāk?

- Vislielākais risks ir, ka meitenes var neizaugt tik garas, kā daba viņām paredzējusi, augšana apstājas, piemēram, pie 1,30 vai 1,40 metriem. Otrs risks – vecumam neatbilstoša, seksualizēta uzvedība, psiholoģiskas un sociālas problēmas, ko izraisa izjūta, ka meitene nav iederīga vienaudžu vidū. Protams, būtu jāizslēdz arī cits nopietns cēlonis, jo agrīnu pubertāti mēdz izraisīt arī audzēji.


PIRMĀ VIZĪTE PIE GINEKOLOGA

- No kāda vecuma meitenei vajadzētu pirmo reizi doties pie ginekologa uz profilaktisku apskati?

- Tāpat kā mēs neejam pārbaudīt nieres, ja mums viss ir labi un sūdzību nav, arī ginekoloģiskie orgāni nav jāpārbauda, ja meitene jūtas labi un ne par ko nesūdzas. Ja nav sūdzību, jautājumu par kontracepciju, pirmo reizi pie ginekologa jānāk 25 gadu vecumā, kad sākas dzemdes kakla vēža skrīnings. Menstruācijas pirmos trīs gadus var būt neregulāras, bet, ja tās ir ļoti stipras, ilgstošas, sagādā diskomfortu, tad gan nevajag mocīties un gaidīt, bet jāmeklē ārsta padoms. Arī tad, ja mēnešreizes nav sākušās līdz 15 gadu vecumam vai nav nekādu dzimumnobriešanas pazīmju (krūtis, apmatojums) līdz 13 gadu vecumam, šis būtu uzskatāms par gana pamatotu iemeslu, kāpēc vizīti pie ginekologa neatlikt. Un vēl – māciet meitām, ka obligāti jāievieš menstruālais kalendārs, tiklīdz sākas mēnešreizes! Tajā atzīmē menstruāciju dienas un skaita menstruālo ciklu – no mēnešreižu pirmās dienas līdz nākamo mēnešreižu pirmajai dienai. Normāls cikls ir no 21 līdz 35 dienām. Tad gadās situācija, ka meitene atnāk pie ārsta, stāsta, ka cikls ir neregulārs, bet nekāda kalendāra nav, nevienu datumu nosaukt nevar. 90% meiteņu šāda kalendāra nav, un tā ir problēma.

- Nav, jo nesaprot, kas tieši šajā kalendārā būtu jāskaita?

- Menstruācijas vispār nav pusaudzes primārajā uzmanības lokā, tā nav prioritāte. No vienas puses, tas ir saprotami un normāli. Ja pusaudzei mēnešreizes ir prioritāte, par to tiek nemitīgi domāts, visticamāk, kaut kas ar ciklu nav kārtībā – vai nu mēnešreizes ir par ilgu, vai par stipru, vai par sāpīgu. Tomēr ir svarīgi izglītot un topošajām sievietēm ieaudzināt, ka sievietei menstruāciju kalendāram jābūt tikpat pašsaprotamai lietai kā zobu tīrīšana. Turklāt tagad ir pieejamas dažādas aplikācijas telefonā, kur šādu kalendāru var izveidot, – atliek vien ar pirkstu iebakstīt punktiņu tajā dienā, kad sākas mēnešreizes. Tas aizņems trīs sekundes! Te gan ir cita problēma – telefoni reizēm mēdz pazust, aplikācijas gadās izdzēst, bet... vienalga mūsdienu meitenei lielāka traģēdija būs tad, ja pazudīs viņas “Tik-tok” vai “Instagram” konts, nevis menstruāciju kalendārs.

- Kāda jums kā ārstei ir sajūta, apzinoties, ka esat pirmā ginekoloģe daudzu topošo sieviešu dzīvē?

- Tā ir liela atbildība, tāpēc, ja kādreiz kādu iemeslu dēļ sadarbība ar pacienti nav izdevusies tik laba, kā cerēts, vienmēr to ļoti pārdzīvoju. Ginekologs ir svarīgs speciālists sievietes dzīvē, un būtiski, lai pirmā pieredze būtu laba.

- Tomēr jūs noteikti arī atceraties laiku, kad pēc 9. klases visām meitenēm bez izņēmuma bija jāiziet pirmā obligātā apskate pie ginekologa...

- Par laimi, tā vairs nenotiek. Vēlos teikt tikai to, ka meitenei, atnākot pie ginekologa pirmo reizi, bieži vien pietiek ar sarunu, ar ultrasonogrāfiju caur vēderu, reizēm, ja nepieciešams, ārsts apskata meitenes dzimumorgānus no ārpuses, arī krūtis. Uz šī slavenā ginekoloģiskā krēsla, ja vien meitene nav dzīvojusi dzimumdzīvi, pirmās vizītes laikā bieži vien nav nepieciešams kāpt. Izmeklēšana notiek uz kušetes, mierīgos apstākļos, visu cenšamies darīt ātri un pēc iespējas mazāk. Ja meitenei ir sajūta, ka gribētos ārstam kaut ko pajautāt un uzzināt, bet negribas nākt, jo bail, ka liks kāpt uz tā baisā krēsla un nez ko briesmīgu darīs, vajag atnākt un tā arī ārstam pateikt – ka negribu to krēslu. Citreiz patiešām varam noskaidrot problēmu un piemeklēt risinājumu, pat nelūdzot pacientei izģērbties. Ja apskate tomēr būtu ļoti nepieciešama, norunājam, ka atliksim to uz nākamo vizīti, lai meitene var psiholoģiski sagatavoties. Šajā darbā pieejai vienmēr jābūt radošai.


KAD UN KĀPĒC JĀVAKCINĒJAS PRET CPV

- Kad jūs savām pacientēm, jaunajām dāmām, vaicājat, vai viņas ir dzirdējušas par valsts apmaksātu CPV vakcīnu, kas pasargā no saslimšanas ar dzemdes kakla vēzi, ko meitenes atbild?

- Aptuveni divas trešdaļas apgalvo, ka jau ir vakcinējušās vai arī plāno to drīzumā darīt. Statistika gan rāda, ka vakcinācijas aptvere pie mums ir nedaudz zem 60%, bet, lai sasniegtu pūļa imunitāti un varētu būt mierīgi, ka šis vīruss neapdraud mūsu bērnus, jāvakcinē vismaz 90%. Galu galā šis vīruss izplatās ne tikai dzimumakta laikā – inficēšanās var notikt, arī saskaroties ādai ar ādu vai ādai ar gļotādu, tātad arī maigojoties, un tieši tāpēc piemērotākais laiks meitenēm vakcinēties ir ap 12 gadu vecumu. Atgādinu, ka 12–17 (ieskaitot) gadu vecām meitenēm kopš pērnā gada ir iespēja saņemt valsts apmaksātu 9-valento vakcīnu, kas sargās pret deviņiem CPV tipiem.

- Vai citiem vārdiem – pagūt, pirms viņas satiek savu sapņu puisi un sāk veidot attiecības?

- Tieši tā! Dažās valstīs meitenes pret CPV vakcinē jau no deviņu gadu vecuma. Mammas reizēm saka: kādēļ vakcinēt – meitai nemaz šobrīd vēl nav drauga! Tad paskaidroju, ka diez vai brīdī, kad meitenei uzradīsies puisis, tas būs piemērotāks laiks, lai teiktu: stop! Tagad dosimies vakcinēties, bet jūs tikmēr neko nedariet, nekādas maigošanās, nekādas mīlēšanās! Turklāt, ja vakcinējas līdz 15 gadu vecumam, jāsaņem divas vakcīnas devas, bet pēc 15 gadu vecuma – trīs vakcīnas devas (pirmā deva, pēc diviem mēnešiem otrā, pēc sešiem – trešā). Ja meitenei šajā vecumā uzrodas draugs, visas iecerētās seksuālās aktivitātes var nākties atlikt kā minimums uz pusgadu, lai neriskētu ar veselību. Problēma ir tā, ka pagaidām mūsu valstī pret CPV nevakcinē puišus, līdz ar to katra nevakcinētā meitene ir pakļauta augstākam riskam. Ja vakcinētu puišus, arī nevakcinēto meiteņu risks inficēties būtu mazāks.

- CPV visbiežāk saista ar dzemdes kakla vēzi, bet tas jau nav vienīgais drauds...

- Jā, šī vakcīna sargā pret CPV vairākiem tipiem, un dzemdes kakla vēzis ir tikai viena no bieži sastopamajām problēmām, ko šis vīruss izraisa. Vīruss var izsaukt, piemēram, arī dzimumorgānu kārpas, kas ir ļoti nepatīkama problēma, ģenitālā trakta bojājumus (kondilomas), arī tādus audzējus kā anālās atveres, vulvas un maksts vēzi, mutes un rīkles vēzi.

- Jums bieži nākas pārliecināt skeptiski noskaņotās mammas, kas šaubās, vai viņu meitām šī vakcīna nepieciešama? Kāda varbūt baidās no blaknēm?

- Reizēm meiteņu mammas par šo vakcīnu uzdod aizdomu pilnus jautājumus, un vienmēr skaidroju, ka šī vakcīna ir gana pārbaudīta, gana droša un efektīva un ka tai nav nekādas saistības ar iespējamu neauglību nākotnē. Šobrīd populācijā ir saņemtas jau 80 miljoni šīs vakcīnas devu. Ja būtu kādas nopietnas vakcīnas izraisītas un apstiprinātas blakusparādības, mēs par to tagad noteikti zinātu, bet nekā tāda nav. Varbūt vienīgi mēdz būt jutīgums, sāpes, apsārtums vakcīnas vietā, ir arī aprakstīti ģībšanas gadījumi meitenēm pusaudžu gados pēc vakcīnas saņemšanas, bet domāju, ka jebkura adata šajā vecumā to var izraisīt.

- Kamēr meitene vēl nav pieaugusi, lēmumu par labu vakcinācijai primāri pieņem vecāki?

- Saskaņā ar Latvijas likumdošanu no 14 gadu vecuma bērns pats var pieņemt lēmumus, tai skaitā par vakcināciju, bet, nenoliedzami, vecākiem ir ļoti liela ietekme, kas nosaka pusaudža izvēli potēties vai nepotēties. Arī es kā ginekoloģe cenšos veicināt pusaudžu autonomiju, skaidrojot, ka šī vakcīna viņiem pienākas gan pēc likuma, gan pēc būtības. Jāsaprot – ja tiešām dzīves laikā gadīsies inficēties un saslimt ar dzemdes kakla vēzi, slimība skars šo konkrēto meiteni, nevis viņas mammu, kura pieņēma lēmumu meitu nevakcinēt. Pavisam nesen pie manis bija kāda paciente. Viņas mammai 34 gadu vecumā pēc dzemdes kakla vēža tika izņemti visi reproduktīvie orgāni. Kad jautāju sievietei, vai jūsu meita vakcinēsies pret CPV, viņa atbildēja, ka vēl nezina – domāsim, vēl mazliet pagaidīsim. Tas mani tiešām pārsteidz – ko gan gaidīt? Šai pieaugušajai sievietei vienkārši ir paveicies, ka 34 gadu vecumā viņa bija jau dzemdējusi, tikusi pie saviem bērniem, bet daudzām ap šo vecumu bērnu vēl nav, un tik nopietna slimība kā dzemdes kakla vēzis var būtiski ietekmēt sievietes iespēju palikt stāvoklī nākotnē.

Šobrīd valsts šo vakcīnu apmaksā meitenēm no 12 līdz 17 (ieskaitot) gadu vecumam. Protams, vakcinēties var jebkurā vecumā, bet pētījumos pierādīts, ka vakcīna ir visefektīvākā līdz 27 gadu vecumam. Tiesa, pēc 17 gadu vecuma par vakcīnu jāmaksā pašiem, un viena deva maksā ap 130 eiro. Rēķiniet paši, ko par šo naudu sev varētu nopirkt, jo pēc 15 gadu vecuma jau ir nepieciešamas trīs vakcīnas devas.