Ārsts: “Normālā dzīvē varētu atgriezties rudenī.”

2021. gada 30. aprīlis 00:00

Jaunais un aktīvais ārsts Kārlis Rācenis ir Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 80. karantīnas nodaļas virsārsts. Diendienā viņš sastopas ar Covid-19 realitāti un redz, kas notiek gan ar akūtajiem pacientiem, gan tiem, kuri jau izslimojuši, bet ilgstoši nevar atlabt. Kādas ir vīrusa radītās blaknes, kāpēc cilvēki baidās no vakcinācijas un kad mēs varētu mierīgi uzelpot no vīrusa, par to K.Rācenis stāsta sarunā.

– Kāda patlaban ir situācija slimnīcā? Kuras vecuma grupas slimo vairāk?
– Kopumā situācija nav mainījusies pusotru mēnesi un nevarētu teikt, ka uzlabojas. Liela problēma ir intensīvā terapija un reanimācija. Un jāatzīst, ka gados jaunu pacientu kļūst arvien vairāk. Sākumā tā nebija. Novērojama arī tendence, ka vairāk slimo sievietes nekā vīrieši. Slimo arī bērni. Ja mēs aiztaisītu visu ciet, līdzīgi kā Vācijā vai citās valstīs, tad inficēto skaits, protams, samazinātos. Saslimstību tādā veidā var ļoti strauji dabūt lejā, lai gan rezultāts jau arī nav uzreiz, bet pēc 6-8 nedēļām. Bet pie mums ar to ierobežojumu mīkstināšanu tiek laipots, izstiepts, bet – jo mēs ilgāk šo periodu izstiepsim, jo ilgākas būs arī sekas. Piemēram, ja bērniem atļauj rīkot āra nodarbības, vajadzētu padomāt par riskiem. Vai no apmācības viedokļa viņi iegūs ko vairāk? No socializēšanās viedokļa – jā, bet vai tāpēc ir vērts riskēt? Šobrīd vienīgā cerība, kā visu dabūt lejā, ir vakcinēšana. Un tad uz augustu mēs varētu atgriezties normālākā dzīvē. Bet, kamēr pie mums notiks laipošana par ierobežojumiem, kas, protams, ir politiska izšķiršanās, situācija neuzlabosies. Cilvēki slimos un sekas jutīs vēl ilgi.

– Kādas ir biežākās blaknes? Kas būtu jāņem vērā pacientam pēc izslimošanas ar Covid-19?
– Blaknes ir daudz un dažādas. Raksturīgākās ir pulmonoloģiska rakstura, citiem ir ožas traucējumi, kas var būt ilgstoši un pat neatgriezeniski. Ir arī galvassāpes, var pasliktināties psiholoģiskais stāvoklis, var būt epizodes, līdzīgas demencei, ir lielāki trombožu riski. Lielai daļai pacientu nogurums un nespēks turpinās vairākus mēnešus, ir cilvēki, kuriem pēc slimošanas vairākus mēnešus nepieciešams lietot skābekļa maskas. Un tas nozīmē, ka viņi nevar fiziski aktivi darboties, jo viņi ir skābekļa atkarīgi. Tiesa, ir grūti pateikt, kam pēc izslimošanas konkrēti jāpievērš uzmanība, bet, ja cilvēkam ir kādas sūdzības, viņam noteikti jāvēršas pie ārsta.
– Kāpēc, jūsuprāt, no gripas vai ērču vakcīnas cilvēki nebaidās, bet no Covid-19 vakcīnas baidās?

– Cilvēki ir noguruši un dusmojas uz daudzām lietām. Vakcinācija līdz šim nav gājusi gludi un ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Arī komunikācija par šo jautājumu nav bijusi tā labākā, informācija nav bijusi pietiekama, un katru mazāko risku pārtaisa par milzu risku. Piemēram, tas pats trombožu risks ir aptuveni viens gadījums uz 200 000, bet grūtniecēm trombožu risks ir 2-3 reizes lielāks. Visbiežākā blakne ir alerģiska reakcija, kas var gadīties kā nopietna, bet Latvijā līdz šim nav neviena šāda izteikta gadījuma. Tāpēc arī tās 15 minūtes ir jānogaida pēc vakcīnas. Mēs šobrīd pievēršam uzmanību tādām lietām, kādām agrāk nepievērsa. Ķidājam pilnīgi visu. Piemēram, ja atveram jebkura medikamenta aprakstu un izlasām par blakusparādībām, tad jau nevienu medikamentu nevar lietot! Alerģiskas reakcijas vairāk var būt no vakcīnām ‘’Moderna’’ un ‘’Pfizer’’, jo to sastāvā ir polietilēnglikols, ko zina visi tie, kuri gatavojušies gastroskopijai vai kolonoskopijai, lai iztīrītu zarnu traktu. Šo vielu plaši izmanto arī kosmētikas līdzekļos, tā ka nav tā, ka viss ir jauns un svešs. Protams, kādam no šī līdzekļa var būt arī alerģija. Tomēr jāsaka, ka šīs abas vakcīnas ir unikālas, un vispār pateikt, ka kāda no vakcīnām ir slikta vai īpašāka, nevar.

– Pētījumi rāda, ka antivielas ir ļoti nelielam skaitam Latvijas iedzīvotāju – 11-13 procentiem, kas nozīmē, ka esam tālu no kolektīvās imunitātes. Ja cilvēks tagad saņem divas vakcīnas, vai rudenī atkal vajadzētu saņemt vakcīnu?
– Jā, iespējams, ka tā būs. Izraēla jau tam gatavojas. Grūti gan pateikt, bet, ja vīruss mutēs, tad revakcinācija būs kā no jauna. Īsti šobrīd neviens nezina, kā būs, bet gataviem rudens/ziemas sezonai un vakcinācijai jābūt.

– Kāpēc mums globāli neizdodas samazināt inficēto skaitu? Vai pie vainas ir cilvēku neapzinīgums?
– Te ir vairāki faktori: tas, ka mums nav stingru ierobežojumu; tas, kā šie ierobežojumi tiek ievēroti, un vakcinācija. Mums ir pārāk mazs skaits, lai varētu runāt par kolektīvo imunitāti. Līdz 70-80 procentiem, kas nepieciešami kolektīvajai imunitātei, mums vēl tālu.

– Vai vasara varētu būt mierīgāka?
– Es ļoti ceru, bet, kā būs, nezinu. Novembrī daudzi domāja, ka cilvēki saņems vakcīnas un situācija varētu uzlaboties jau vasaras sākumā, bet tagad skaidrs, ka ne pavasaris, ne vasaras sākums nebūs tāds, kā cerēts. Līdz ar to atliek cerēt, ka rudens varētu būt mierīgāks, bet, protams, tas saistīts ar to, kā vakcīnas tiek piegādātas Eiropas Savienībai un arī Latvijai un cik griboši saņemt vakcīnu ir iedzīvotāji.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ārsts: “Normālā dzīvē varētu atgriezties rudenī.”

Kategorijas