JKP uzskats: šā sasaukuma deputāti nav attaisnojuši cerības

2021. gada 7. maijs 00:00

957

JKP uzskats: šā sasaukuma deputāti nav attaisnojuši cerības

Divas saraksta “lokomotīves” aiz sevis ved mazos un vidējos uzņēmējus

Aicinām lasītājus dziļāk iepazīt katru deputātu kandidātu sarakstu, kas ir pieteikts Gulbenes novada domes 5.jūnija vēlēšanām. Sākam ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP) sarakstu.

Saraksta līdere Guna Švika “Dzirkstelei” akcentē, ka no visiem JKP deputātu kandidātiem tikai diviem ir pieredze pašvaldības darbā – viņai un Ivaram Kupčam, kurš sarakstā startē kā otrais. Visi pārējie ir potenciālie jaunpienācēji vietējā politikā. Par savu atgriešanās mēģinājumu pašvaldības darbā – šoreiz lēmējvarā – viņa laikrakstam saka: “Mani uzaicināja šīs konkrētās partijas pārstāvji pievienoties viņu rindām. Es apmēram pusgadu domāju, izlasīju partijas programmu un sapratu, ka es atbalstu vērtības, par ko šī partija iestājas.”
I.Kupčs par savu lēmumu pretendēt uz atgriešanos politikā “Dzirkstelei” saka: “Sekoju līdzi notiekošajam Gulbenes novada domē aizvadītajos četros gados. Esmu par to, ka politika ir jānāk jaunajiem cilvēkiem. Teikšu godīgi, no pašreizējiem jaunajiem deputātiem es gaidīju vairāk. Runu bijis daudz, diskusiju, bet kopīgas virzības nebija. Cik mums bija neatkarīgo deputātu? Seši?! Nu nevirzījās darbs, notika šķelšanās. Bet domē deputātiem personiskās ambīcijas ir jānoliek malā. Es redzu, kas ir nepieciešams Gulbenes novadam, pilsētai. Es gribu, lai darbs domē virzītos uz vienu mērķi.”

Par speciālās ekonomiskās zonas izveidi

Sarakstā ir septiņi mazie un vidējie uzņēmēji: Gatis Rikveilis – SIA “Nareka” valdes locdeklis (kandidātu sarakstā – 4.); Aivars Brūniņš – SIA “Ušuru kūdra” valdes priekšsēdētajs (6.); Dāvis Baltiņš – SIA “DP Serviss” valdes loceklis (9.); Intars Reimandovs – SIA “IMU” projektu vadītājs (10.); Sandra Zirne – SIA “Kraujas Z” valdes locekle (11.); Jurģis Dzērve – SIA “Polipaks” tirdzniecības pārstāvis (12.); Ivo Gāršnieks – SIA “G Birojs” valdes loceklis (13.).

G.Švika bilst – te arī atbilde uz “Dzirksteles” lasītāju jautājumu par to, vai pašvaldībai jāatbalsta tikai izredzēti uzņēmēji un vai caur savu nevienādo attieksmi ir jākontrolē uzņēmējdarbības vide. Viņa stāsta: “Esam uzsākuši sarunas ar savas partijas vadību, ar Saeimas Finanšu un ekonomikas komisijas pārstāvjiem par speciālās ekonomiskās zonas izveidi Gulbenes novada teritorijā. Protams, kopā ar Alūksnes un Balvu novadiem. Un šādas speciālās zonas izveide ir visai reāla. Likumi to paredz un atļauj, ir tikai vajadzīga pašvaldības iniciatīva. Tas nav paveicams vienā dienā, tomēr izdarīt var. Tas dotu atvieglojumus jaunajiem uzņēmējiem tiešajos nodokļu maksājumos, gan arī infrastruktūras sakārtošanā. Šāda dokumentu pakete tiek gatavota. Domāju, ka pusotra gada laikā to var nokārtot. Tas veicinātu attīstību novadā un jaunu darbavietu radīšanu. Izdarīt to var, ja pašvaldība rokrokā strādā ar uzņēmējiem un iet pie valdības ar vienotu priekšlikumu.”

Funkciju audits un izpilddirektores vērtēšana

“Dzirkstele” uzdeva G.Švikai vēl vairākus lasītāju redakcijai adresētos jautājumus. Piemēram, vai ievēlēšanas gadījumā viņa plāno mainīt izpilddirektoru un vietnieku pašvaldības administrācijā; vai uzskata, ka papildus esošajām nodaļām administrācijā jāveido informācijas nodaļa.

Viņa saka: “Novada pašvaldības darbiniekus zinu, lielākā daļa no viņiem ir ļoti profesionāli darbinieki. Caur politiskām intrigām tiek mēģināts ar viņiem manipulēt. Tas neveicina darba kvalitāti. Viņiem ir jādara savs darbs. Deputātiem savukārt ir jānāk ar savu redzējumu un jādod uzdevumi pašvaldības darbiniekiem.

Kas attiecas tieši uz izpildvaras vadību, mēs pilnīgi noteikti neesam nevienu vārdu par to runājuši šobrīd. Par personālijām vispār nemaz neesam runājuši, tikai par sistēmu kopumā un par štatiem. Tā kā JKP deputātu kandidātu sarakstā ir septiņi uzņēmēji, viņi ļoti skrupulozi skatās uz finanšu izlietojumu. Tiešām mēs par to esam runājuši un savā programmā esam iekļāvuši punktu, ka centrālajā administrācijā un pašvaldības iestādēs ir jāveic funkciju audits. Neatkarīgs audits. Izsludināta publiskā iepirkuma ceļā būtu jāizvēlas firma, kas sniegtu šādu pakalpojumu. Ja pašvaldības līdzekļi neļautu šādu auditu veikt vienā gadā, audita norisi varētu sadalīt divās daļās un veikt ilgākā laika periodā. Tad arī redzētu. Funkciju audits ne vienmēr nozīmē štatu samazināšanu. Kaut kur var darbinieku skaits samazināties, bet citur – nākt klāt. Tas ir jāizvērtē profesionāli.

Par informācijas nodaļas izveidi pašvaldības administrācijā mēs runājuši neesam. Mans pašas redzējums līdz šim ir bijis par lielākām nodaļām pašvaldībā, līdz ar to – ar mazāku skaitu nodaļu vadītāju. Es neesmu nelielu, sadrumstalotu nodaļu veidošanas piekritēja. Iekšējā jaukšanās… tas neveicina normālu darba procesu.

Kadru politikai ir jābūt solīdai, caurspīdīgai, atklātai un nevienu neaizvainojošai. Iespējams, ar 1.jūliju stāsies spēka jaunais Pašvaldību likums, kas pagaidām vēl Saeimā nav līdz galam pieņemts. Lasīju, ka šajā jaunajā likumā būs atrunāti termiņi, kādos ir jāveic izpilddirektora darba novērtēšana. Tas viss ir jārisina likumā noteiktajā kārtībā.”

Kanalizācijas grāvji pilsētā – neatrisināta tēma

Lasītāji “Dzirkstelei” jautā, vai reiz Gulbenē visiem gribētājiem būs iespēja pieslēgties pie centrālajiem kanalizācijas tīkliem un pie ūdensvada. Tas, ka šī problēma patiešām ir sena, ļoti labi ir zināms I.Kupčam, kurš ir bijis deputāts arī agrāk un piedalījies šādu jautājumu risināšanā.

Viņš atzīst: “Gulbenē joprojām nav iespējama jebkura īpašuma pieslēgšana centrālajam ūdensvadam un kanalizācijas tīkliem. Ir gadījumi, kad pieslēgties vispār nav iespējams pat gribot, jo pievada nav, vai arī pieslēguma izveide potenciālajam klientam nav pa kabatai. Tāpēc ļoti pārdomāti turpmāk ir jānotiek Gulbenes ielu rekonstrukcijai, neaizmirstot par ūdensvada un kanalizācijas tīklu pievadiem pie īpašumiem un par ielu apgaismojuma atjaunināšanu, par gājēju ietvēm.”

Arī Jānis Lūkins (šobrīd pensionārs, iepriekš valsts speciālists vides jautājumos), kurš JKP deputātu kandidātu sarakstā ir ar 7. kārtas numuru, “Dzirkstelei” uzsver: “Kāpēc es esmu piekritis kandidēt? Man svarīgi ir divi jautājumi: decentralizētās kanalizācijas sakārtošana novadā un Dzirnavu dambja rekreācija Gulbenē.

Var jau gadīties, ka līdz šā sasaukuma beigām ar dambi galā vēl netiksim, bet darbs pie izpētes jau notiek un tas ir jāturpina. Ir jātiek galā “ar ieplūstošajām” kanalizācijām. Ir jāizdomā, kā palīdzēt iedzīvotājiem, lai viņi savus īpašumus pieslēgtu kopējam pilsētas kanalizācijas tīklam. Tas ir jāizdara tuvākajā laikā. Ir izdarāms, protams, ir jāmeklē nauda, lai realizētu vajadzīgo.”
I.Kupčs skaidro: “Pilsētas notekgrāvju un kanalizācijas ūdeņi saplūst Gulbenes zemākajā vietā – Dzirnavu dambī. Nogulsnes tur ir lielākas, nekā varētu likties. Dambis ir jātīra. Kad to sakustinās, tad tur būs, ko redzēt. Dambis ir piesārņots ilglaicīgi. Esmu lasījis, ka jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados aktualizēta ideja par dambja tīrīšanu. Dambja slūžas uztur šo ūdenstilpi tādā kā bļodā, kur uzkrājas visi sanesumi. Tajā pašā laikā slūžas notur ūdeņus, lai kritiskos momentos tie neskalotos pāri un neapdraudētu Brīvības ielu pie slimnīcas, kā tas ir noticis savu reizi, kad caurteka bija par šauru lielajai ūdens masai. Ir jātīra un jāpārrok arī Gulbenes notekūdeņu grāvji. Tas ir darīts, bet vēl nepietiekami. Tādā veidā var mazināt problēmas lietavu dēļ, kad applūst zemākās vietas pilsētā.”

Slimnīcas trūkums Gulbenē, graustu problēma

“Atdodiet Gulbenei slimnīcu!” šāds “Dzirksteles” lasītāju aicinājums izskan bieži. JKP deputāta kandidāte Sandra Aldere, kura ir ārsta palīdze Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālajā centrā, uz to atbild: “Ja godīgi, tāpēc arī es piekritu kandidēt šajās Gulbenes novada domes vēlēšanās. Visus iedzīvotājus tiešām tas satrauc, ka mums Gulbenē šobrīd nav dienas stacionāra. Mūsu iedzīvotajiem jāārstējas kaimiņu novadu slimnīcās. Pašvaldība sadarbībā ar SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” tomēr var šo procesu organizēt, lai dienas stacionārs un aprūpes nodaļa pie mums atgrieztos un atsāktu funkcionēt. Protams, šobrīd sakarā ar Covid-19 infekciju visi resursi ir novirzīti uz Balvu slimnīcu, kur ir šīs infekcijas slimības pacientu nodaļa. Bet, ja uzrunātu tos pašus darbiniekus, meklētu jaunu personālu, uzskatu, ka ir iespējams vienlaikus atjaunot dienas stacionāru Gulbenē. Tas ir vajadzīgs. Īpaši vecākā gadagājuma cilvēkiem, lai saņemtu vajadzīgās procedūras. Arī ambulatorā palīdzība būtu jāsakārto tā, lai Gulbenē būtu pieejami ārsti speciālisti kaut vai konsultācijām, kaut vai ar iepriekšējo pierakstu un gaidīšanu garā rindā.”

“Dzirksteles” lasītāji arī vērš uzmanību uz graustiem Gulbenē un aicina tos likvidēt. G.Švika saka: “Tas ir sāpīgs, bet arī sarežģīts jautājums, jo lielākā daļa degradēto teritoriju ir privātas. Lai kaut ko panāktu, tas ir lēns un nav vienkāršs process, bet atmest ar roku nedrīkst. Var motivēt un droši vien var arī sodīt. Pašvaldība pati kopt privātīpašumus nevar. Bet ir jāatrod mehānisms, kā tomēr sakoptību panākt. Par degradētajām teritorijām, kas ir pašvaldības īpašumā, – tur ēkas ir vai nu jānojauc, vai jāsakārto. Pamazām, atbilstoši budžeta iespējām. Savukārt privātīpašumā esošu kultūras pieminekļu sakopšanai pašvaldība varētu izsludināt konkursu finansiālam atbalstam. Tā varētu būt jauna pašvaldības brīvprātīgā iniciatīva. Negribas sasolīt, ja varbūt tas neīstenosies. Tomēr, manuprāt, par kultūras pieminekļiem šobrīd ir vismazāk padomāts. Kaut vai ar mazumiņu būtu jāsāk. Ne vienā, ne divos gados visu izdarīt nevar. Bet pamazām var, mudinot iedzīvotājus iesaistīties privātās partnerībās ar uzņēmējiem. Mums sava kultūrvēsture ir jāsaglabā. Tas ir pašcieņas jautājums.”

Atpūta, vide, tūrisms – bez paviršas pieejas

G.Rikveilis atbild uz “Dzirksteles” lasītāju jautājumu par peldbaseina nepieciešamību Gulbenē, par bērnu rotaļlaukumu stāvokli vai neesamību. Viņš saka: “Peldbaseins? Koks ar diviem galiem. Vajag! Bet kā mēs spēsim nodrošināt slodzi? Kā spēsim uzturēt? Tie ir lieli izdevumi gan būvējot, gan uzturot. Visam ir jānotiek lēnām un prātīgi. Man jau liekas, ka bērnu peldētapmācībai mēs, pašvaldība, varētu no privātīpašnieka atpirkt peldbaseinu, kas atrodas Gulbenes vecās pirts ēkā. Esmu bijis apskatīt. Tur viss ir vēl pietiekami labā stāvoklī. Nevajadzētu lielas finanses, lai šo baseinu sakārtotu. Vai vajag arī lielāku peldbaseinu? Jāskatās nākotnē, vai mums būs, kas peldas. Rotaļlaukumu tēma... Ja mēs šos laukumus izveidojam dubļos, tad bez prāta strādājam. Ar izdomu jādara! Nav labi, ja nauda tiek iztērēta, atvēlot bērniem dubļu pleķi. Pavasarī biju aizgājis ar bērniem uz Gulbīšu parku. Tur jau bez gumijniekiem nemaz netiek klāt tam rotaļlaukumam. Bērniem vajag rotaļlaukumus – tai ir jābūt prioritātei. Tur nu nauda nav jāžēlo, bet ar izdomu jādara. Manā skatījumā, novadā prioritāte ir bērni un jaunieši. Un tad – viss pārējais.”

G.Švika akcentē: “Svarīgi, lai jaunajā sasaukumā tiktu turpināti iepriekš iesāktie projekti, lai tiktu uzsākti jauni projekti. Mēs esam par komunikāciju ar iedzīvotājiem!”

J.Lūkins norāda, ka skandāls ar Jaungulbenes “Sila” pārdošanu spilgti parādīja komunikācijas problēmu: “Nedrīkst pašvaldība izlemt tādus jautājumus bez sabiedriskās apspriešanas. Saprotams arī iedzīvotāju satraukums par Emzes parku Gulbenē. Tur izzāģēt pieļaujams tikai bīstamos kokus. Tas ir vienīgais, ko var darīt. Bez apspriešanas ar sabiedrību nedrīkst likt roku klāt nevienam parka kokam. Tāds ir mans uzskats.”

I.Kupčs saskata iespēju, ka Valmes ezers ir vēl neizmantots tūrisma attīstības resurss Gulbenē. Tā ir viņa atbilde uz “Dzirksteles” lasītāju jautājumu, kur saskata iespēju pilsētas popularizēšanai un lielākai pievilcībai. I.Kupčs saka: “Valmes ezerā ir ļoti tīri ūdeņi, kuri plūst uz Dzirnavu dambi. Ezers ir pilns ar sapropeli. Dzirdēts ir iedzīvotāju ierosinājums par tūrisma takas veidošanu ezerā. Tas ir interesants un vērā ņemams. Es to sasaistītu ar “zaļo dzelzceļu”. Tā būtu aizraujoša apskates vieta – Valmes ezers. Tikai par pašvaldības naudu vien tas īstenojams nebūtu. Par Eiropas Savienības finansējumu to izdarīt var, ja, protams, apkārtnē esošo privāto īpašumu saimnieki piekristu šādam projektam. Tad to varētu īstenot.”

Fakti

JKP deputātu kandidātu sarakstā:
● vīrieši un sievietes ir puse uz pusi
● vidējais vecums – 48 gadi;
● augstākā izglītība
ir 72 procentiem no visiem, pārējiem – vidējā izglītība;
● 17 kandidāti ir norādījuši, ka ir latvieši, viens kandidāts – ka ir krievu tautības cilvēks;
● visi par savu dzīvesvietu nosaukuši Gulbenes novadu.
(CVK publiskotā informācija)
● Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā lasāms, ka šopavasar liela daļa Jaunās konservatīvās partijas deputātu kandidātu Gulbenes novada domes vēlēšanām partijai ir ziedojuši pa 16 eiro katrs.

Par saraksta līderiem

Guna Švika
Gulbenes rajona padomes izpilddirektore ir bijusi kopš 2002.gada un līdz administratīvi teritoriālajai reformai. Pēc tam novada pašvaldībā strādājusi par Informācijas nodaļas vadītāju, par Attīstības un īpašumu nodaļas vadītāju, konsultanti-domes priekšsēdētāja palīdzi un par pašvaldības izpilddirektori līdz 2019.gada vidum. (VID publiskotā informācija)

Viņas aiziešana no izpilddirektores amata notika Normunda Audziša vadītās novada domes “spiediena” rezultātā un liecināja gan par iniciēto paaudžu maiņu izpildvarā, gan par uzskatu atšķirībām, kā šis darbs ir organizējams. “Dzirkstelei” toreiz viņa teica: “Nenoliedzu, ka saruna ar mani notika. Tā bija saruna ar vietējiem deputātiem, kā laikā runājām par daudz ko. Tomēr lēmumu pieņēmu es pati.” Tālāk viņa skaidroja: “Pamatojums bija tāds, ka deputāti ir ievēlēti pašvaldībā uz četriem gadiem un viņiem vajag priekšāteicēju. Es tā noteikti nebūšu – to es sapratu. Kamēr vien tiku strādājusi izpildvarā, vienmēr tiku uzskatījusi – mans pienākums ir realizēt deputātu idejas.”

Šodien darbojas vairākās biedrībās, ir Latvijas Zaļo dzelzceļu asociācijas valdes locekle. Ir Rīgas SIA „Rait Custom Research Baltic” projektu līdzautore, šī firma darbojas tirgus un sabiedriskās domas izpētē. (CVK publiskotā informācija)

Ivars Kupčs
Ir bijis Gulbenes pilsētas
deputāts, jau sākot ar
2005.gadu. Toreiz – no “ Jaunā laika”. Arī tad partijas sarakstā kandidēja kā otrais. Gulbenes novada domes deputāts viņš kļuva 2009.gada vēlēšanās, pārstāvot “Jaunā laika” un “Pilsoniskās savienības” apvienoto velēšanu sarakstu, kur viņam bija trešais kārtas numurs. 2013.gada vēlēšanās atkal kļuva par novada deputātu, šoreiz no partijas “Vienotība” saraksta, kur startēja ar otro kārtas numuru.
2017.gadā viņš atkal startēja vēlēšanās no “Vienotības”, atkal vēlēšanu sarakstā bija otrais, taču balsotāji viņu pārcēla uz sesto vietu, un netika ievēlēts. (CVK informācija)

Kopš 2008.gada un līdz šai dienai viņš ir Zemkopības ministrijas Nekustamo īpašumu Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs. Pirms tam kopš 2000.gada bija Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes daļas vadītājs. (VID publiskotā informācija)

“Raibumi” no JKP priekšvēlēšanu programmas

● Novada pašvaldībai prioritārie uzdevumi:
- kā 2. svarīgākais – attieksmes uzlabošana saskarsmē ar iedzīvotajiem un azartspēļu ietekmes mazināšana.
● Tautsaimniecības un budžeta jomā:
- kā 7. svarīgākais uzdevums nosaukts bezmaksas ceļu tīrīšanas pakalpojums gados vecajiem cilvēkiem ziemas periodā,
- kā 14. uzdevums - ierīkot kvalitatīvu publisko tualeti Gulbenē pie Gulbīšu parka.
● Sociālajā, veselības aprūpes un sabiedriskās drošības jomā:
- 5. svarīgākais uzdevums - speciāla atbalsta programma darbam ar atkarībām saistītajiem, sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem.
● Kultūrā, sportā, tūrismā:
- kā pēdējais (10.) uzdevums nosaukta pilsētas lielā stadiona rekonstrukcijas 2.kārtas pabeigšana un pagastu sporta laukumu labiekārtošana.
(No CVK mājaslapas)

Dzirkstele.lv ARHĪVS

JKP uzskats: šā sasaukuma deputāti nav attaisnojuši cerības

Kategorijas