Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vārds deputāta kandidātam. Pārdomas par vēlēšanām

Vārds deputāta kandidātam. Pārdomas par vēlēšanām

Es vēlētos tikai turpināt savu domu izklāstu, diskusiju par šo tēmu aizsākot komentāros par vēlētāju sarakstiem. Vēršos pie cilvēkiem, kurus daži indivīdi aicina nepiedalīties vēlēšanās, izdomājot vienu vai otru ieganstu.

Pirmkārt! Jo mazāk cilvēku piedalās vēlēšanās, jo lielākas iespējas tikt ievēlētiem ir tieši tiem, kurus jūs nevēlaties redzēt ievēlētajā orgānā. Jo šiem cilvēkiem ir savs elektorāts, kurš noteikti atnāks un nobalsos. Tad parēķiniet paši ar ļoti vienkāršotu piemēru – ja atnāks vēlēt 1000 cilvēki, no kuriem vismaz būs 100, kuri vēlēs par noteiktu sarakstu un noteiktu cilvēku, tad tikt ievēlētam šim cilvēkam ir 10 % iespēju. Bet ja atnāks 10 000, no kuriem tie paši 100 balsos par šo cilvēku, – tad tikai 1 %. Un kurā gadījumā tad viņš tiks ievēlēts?

Otrkārt! Ja jau jums ir vienalga, kas tiek ievēlēti, tātad jūs neinteresē un jums ir pilnīgi vienalga, kāda būs ievēlētā orgāna tālākā rīcība. Ja jau jums viss ir vienalga, tad kādas jums morālas tiesības ir pēc tam kritizēt ievēlētos cilvēkus un kritizēt viņu rīcību? Bet nez kāpēc vislielākās pretenzijas parādās tieši tiem, kuriem tikko viss bija vienaldzīgs.

Treškārt! Ja jau jūs nepiedalāties vēlēšanās, tātad jūs nevienu nedeleģējat pārstāvēt savas intereses, no tā izriet, ka jums nav nekādu juridisku tiesību pieprasīt jebkādu jūsu vēlmju izpildījumu, pie kam jums nav nekādu morālu tiesību pieprasīt un deputātiem nebūtu morāls pienākums jūsu priekšā jebkā atskaitīties par veiktajiem vieniem vai otriem pasākumiem, jo atskaite jau ir vēlētājiem, kādi jūs nebūsiet. Praktiski visu novada tālāko četru gadu attīstību noteiks tie 20-30 % iedzīvotāju, kuri atbilstoši savām interesēm būs izvēlējušies savus pārstāvjus un arī prasīs no tiem viņu interešu īstenošanu. Viņi tātad arī būs tā tautas daļa, kuru pārstāv attiecīgā dome. Un ja viņiem nav pretenziju, tātad “karaļvalstī” viss ir kārtībā. Tāda ir teorija, jo praksē gan viss ir krietni citādāk, pretēji teorijai.

Bez tam vēlos pievērsties vēl vienam “feikam”, kas jums tiek iepotēts: ja jūs atbalstīsiet kādu sarakstu, tad ar to tiks ievēlētas tikai pirmās saraksta personas, tāpēc iemetiet urnā tikai tukšas aploksnes. Tas galīgi neatbilst realitātei, un tas arī ir vienkārši pierādāms ar tādu pašu vienkāršotu, varbūt ne īsti precīzu, piemēru, kā sākumā. Sīkākam izklāstam vajadzētu krietni vairāk vietas. Tātad kādu sarakstu ievieto aploksnē 1000 vēlētāji, kas dod sarakstā esošajiem kandidātiem teorētiski 1000 balsis (punktus). Bet ja kādam no pieciem pirmajiem būs ievilktas 900 svītriņas, tas ir, mīnusi, un 100 plusi, tad viņam paliks tikai 1000-800 punkti. Un tajā pašā laikā kādam no saraksta vidū esošajiem būs 900 krustiņi, tas ir, plusi, un 100 mīnusi, tas dos šim kandidātam 1000+800 punktus un izvirzīs viņu pirmajā vietā, novirzot iepriekšējo līderi uz pēdējo. Protams, ja nevelk neko, tad visiem ir 1000 punkti, un tiek ievēlēti pēc saraksta, sākot ar pirmajiem numuriem. Nerunājot par piemēriem vietējas nozīmes vēlēšanās, jāatzīmē, ka tādā veidā pat Saeima vēlēšanās ievēlēti netika tādi partiju līderi kā S.Āboltina, A.Brigmanis.

Un tikai tādā veidā, izsijājot visus sarakstus, pamazām arī izveidosies tas ideālais saraksts, par kuru savos komentāros iestājas lielākā daļa no iedzīvotājiem, jo katrā sarakstā esot cilvēki, kurus iedzīvotāji piekrīt redzēt domē.

Protams, it sevišķi pašvaldību vēlēšanās ideāla būtu mažoritārā vēlēšanu sistēma, taču līdz tam vēl tāls ceļš ejams, jo, kamēr to nevēlēsies lielākā daļa iedzīvotāju, nebūs nekas. Bet pagaidām tikai nelielai daļai pilsoņu un tad arī tikai ar vārdiem un anonīmi ir kaut kādas pretenzijas pret esošo vēlēšanu sistēmu. Atruna – nu ko es varu tur izmainīt - ir tikai atruna, kas ļauj komfortabli nedarīt neko. Tikai iedzīvotāju vairākums – saliedēts vairākums - ir spējīgs to izmainīt.

Atcerieties, ka iedzīvotāju neiešana balsot un tukšu aplokšņu samešana urnās ir izdevīga tikai tiem cilvēkiem, kurus iedzīvotāji negrib redzēt deputātos, bet par ko šie cilvēki nu ļoti vēlas kļūt, tā ka - jo mazāk reāli nobalsojošo, jo ģeometriskā progresijā pieaug viņu iespējas būt ievēlētiem. No tā var izdarīt arī secinājumus, kas, kāpēc un kādā veidā aicina tautu neiet balsot.