Dzirkstele.lv ARHĪVS

Rožu kopējiem pavasara darbu laiks

Sigita Roķe

2021. gada 14. maijs 00:00

720
Rožu kopējiem pavasara darbu laiks

Rosīgākie dārzu saimnieki dobes jau ir sakopuši, grābuši, rušinājuši, griezuši un sējuši, kaut gan īstā darbu sezona tikai sākas. Vēl nekas nav nokavēts rožu dobē, lai sagatavotos skurbinošajai vasaras ziedēšanai.

Griežam, veidojam

Ja rozes vēl nav apgrieztas, to noteikti var paspēt. Ir tāds no mutes mutē dots padoms, ka rozes jāgriež, kad zied forsītijas. Tieši šobrīd košais dzeltenums priecē daudzos dārzos un parkos.

Rožu lapu pumpuri pašlaik ir labi saskatāmi, dažām jau arī mazās, zaļās lapiņas. Līdz ar to var skaidri redzēt, cik tālu rozes zars ir dzīvs un atstājams augam, kas savukārt vairs nezaļos un ir nogriežams. Nav vērts taupīt sīkos, uz krūma iekšpusi augošos zariņus. Rozes griežam nedaudz virs pumpuriņa, kas vērsts uz āru, lai, turpinot augt iekšpusē, nesabiezina un nesamudžina krūmu.
Pagājušā vasara rozēm nebija īpaši labvēlīga – mitrais un aukstais laiks izraisīja dažādas problēmas, slimības, kaitēkļus. Līdz ar to daļa rožu audzētāju šogad zarus griež gandrīz līdz ar zemi. Arī tā var darīt, ja roze ir labi pārziemojusi un pietiekami dziļi, pareizi stādīta – tā dzīs jaunus dzinumus un šogad priecēs atkal. Vīteņrozēm gan zarus labāk saglabāt, ja vien tie ir veseli, bez redzamiem bojājumiem, melniem plankumiem, nav nosaluši.

Droši var “sēdināt” parka rozes – tām ne tikai katru gadu var izgriezt pa diviem trim vecajiem zariem, bet arī paīsināt augumu. Ar laiku parka rozēm apakšējā daļa paliek kaila, kas nav īpaši skaisti. Līdz ar to labāk, ja tiek veidots mazliet zemāks, bet kompakts, skaisti ziedošs krūms. 

Pēc nogriešanas var nomiglot ar Bordo šķīdumu – tas līdz dažādām kaitēm. Ja sajauktais šķidrums paliek pāri, noteikti var izmantot citiem augiem dārzā, krūmiem, kociņiem.

“Kafijas krūze” mostoties

Šogad ziema diezgan ilgi nespēja sataisīties uz promiešanu, tāpēc nekas nav nokavēts arī ar rožu mēslošanu. Ja rudenī nebija laika to paveikt, tad var pašlaik samēslot rozes ar liellopu vai zirgu mēsliem. Aprakt krūmam apkārt grāvīti - pa gabaliņu no auga, ielikt mēslus un aizbērt. Šādi mēslojums, lēnām sadaloties, baros rozi ilgāku laiku. Protams, var arī taisīt mēslu vircu: apmēram trešdaļu mucas mēslu, pārējo ūdeni. Pāris dienu nostādina un laista – litrs vircas uz desmit litriem ūdens.

Ja organiskais mēslojums nav pieejams, “rīta kafija” rozēm ir slāpekļa mēslojums - amonija nitrāts, kalcija nitrāts vai slāpekli saturoši minerālmēsli, kur slāpeklis ir lielā koncentrācijā. Pirmo reizi tas rozēm vajadzīgs brīdī, kad rozes atmodušās un sāk augt - lapu pumpuri sāk piebriest un iekrāsojas zaļi. Apmēram pēc divām nedēļām, kad jaunie dzinumi jau ir sprīža garumā, mēslošanu ar slāpekli atkārto.
Rožaudzētāji iesaka vienkāršu metodi, kā saprast, cik daudz slāpekļa mēslojuma rozei vajag: mazajam krūmiņam - sauju, vidējam – trīs četras, lielam – piecas nelielas saujas graudiņu. Pirms mēslošanas rozes kārtīgi salej, tad ierušina ap krūmu mēslojumu un salej vēl, lai tas ieskalojas dziļāk. Rozēm ir ļoti dziļa sakņu sistēma, līdz ar to jārūpējas, lai mēslojums nonāk līdz saknītēm.
Pēc mēslošanas krūmus aprušina. Ja vēlas un vajag, papildina dobes mulčējumu.

Jaunas skaistules

Rožaudzētāji saka – šogad rozes ir ļoti pieprasītas, un daudzviet skaistākie stādi tiek izpirkti ļoti strauji. Kailsakņus var sākt stādīt agrāk, bet siltumnīcā audzētos stādus, kam ir jau zaļas lapas un varbūt arī jau ziedi, nevajadzētu steigties stādīt agrāk kā maija vidū, lai neapsalst. Beidzot arī pie mums siltums ir klāt, tā ka rozes var droši likt zemē.

Stādot rozi, protams, vissvarīgākais ir sagatavot atbilstošu stādāmo bedri. Tai jābūt pietiekami dziļai, vismaz 50 centimetrus platai. Vieta jāizvēlas saulaina. Derēs arī tāda, ko apspīd rīta saule vismaz līdz pusdienlaikam, jo rīta pusē rozes aug visaktīvāk.
Rozēm patīk irdena, auglīga, ūdens un gaisa caurlaidīga augsne, bet tās nejutīsies labi smagās vai smilšainās augsnēs. Tādas ir jāpielabo. Bedre jārok vismaz metra dziļumā un jāpiepilda ar treknu lapu trūdvielu, kompostu, satrūdējušiem kūtsmēsliem.
Visus labumus bedrē sajauc un liek stādu, pievēršot uzmanību tam, lai potes vieta būtu vismaz plaukstas dziļumā zem zemes. Tas ir svarīgi, lai neaugtu mežeņu dzinumi un roze skaisti atkoptos, ja ziemā apsalst zari. 

Kad rozes ir apčubinātas un pabarotas, pārējais jau ir to pašu ziņā – augt un priecēt mūs ar ziediem līdz vēlam rudenim. Tas, protams, nenozīmē, ka visu vasaru par tām varam aizmirst. Kā katrs augs, tās prasa rūpes un uzmanību. Bet, ja cēlais zieds sniedz prieku, kopšana neliekas ne grūta, ne smaga.