Rokdarbi – prieka avots

2021. gada 14. maijs 00:00

738

Stāmerienā arī pandēmijas laikā darbojas aušanas un rokdarbu kopa “Saulessvece”, kuru vada Aija Dzērve.

Covid-19 laikā rokdarbnieces darbojas individuāli, interneta vidē seko līdzi dažādām lekcijām, sūta aktuālāko informāciju e-pastā, bet, kad bija iespēja piedalīties pasākumos, noteikti izmantoja to. Mātes dienā ikviens, kuram bija interese, Stāmerienā varēja iepazīties ar “Saulessveces” radītajiem darbiem. Par interesantu iespēju spoguļoties bija parūpējusies stāmereniete Eva Vīksniņa. Izstādē bija aplūkojami arī Gulbenes mākslas skolas radītie darbi.

Aija atzīst, ka cilvēki ar prieku nākuši apskatīt darbus. “Gaidījām piemērotus laika apstākļus un sagaidījām. Ir prieks, ka var citiem parādīt savu veikumu. Tas aiznes mūsu vārdu arī tautās, jo mūsu darbus redz arī citu novadu cilvēki,” saka Aija.

“Saulessveces” notikums 2020

Aija stāsta, ka līdz pandēmijai kopas dalībnieces nāca kopā, lai radoši darbotos. Pagājušajā vasarā ļoti aktuāla bija aušana. “Saulessveces” rokdarbnieces piedalījās pirts, zāļu paklāju aušanas meistarklasē “Pļavu augi dvēselei”.
“Mūsu īpašā viešņa bija amatniece, audēja, Ozolkalna klēts saimniece Līga Kuba no Biksēres. Amatniece dalījās ar pieredzi un padomiem pirts paklāju aušanā. Pasākums un sadarbība notika brīvā dabā atsaucīgo saimnieku Vīksniņu lauku sētā “Gundegas”, kur visapkārt smaržoja vasara ar neizsakāmi jauku pļavas ziedu smaržu, ko mēs ieaudām savos zāļu paklājos. Interesentu un darboties gribētāju atsaucība priecēja, neskatoties uz ļoti karsto, saulaino laiku šajā dienā. Šī ir mūsu rokdarbu kopas “Saulessvece” jaunā aizsāktā zāļu paklāju aušanas tradīcija. Šie zāļu austie paklāji tik ļoti smaržo un ir tik skaisti! Zāļu paklājiņus darina, kad visas zālītes maksimāli zied, tās liekot kopā. Jāņu laiks tam ir piemērotākais. Bet var arī rudenī, tad paklājā ieauž rudens smaržu un garšu,” stāsta Aija. Viņa cer, ka arī šovasar visām rokdarbniecēm kopā būs iespēja atkal aust smaržīgos zāļu paklājiņus.

Rokdarbi interesējuši vienmēr

“Kad pagājušajā vasarā beidzām aust paklājiņus no zālēm, ķērāmies klāt lupatu paklāju darināšanai, bet pēc laika, kad kopā sanākt vairs nedrīkstēja, tad viss arī palika uzvilkts uz stellēm. Tagad gaidām, kad atkal varēsim sanākt kopā, lai turpinātu. Ziemas periodā visām jau aktuālas ir zeķes un cimdi – tam vairāk pievērš uzmanību. Citas atkal auž, filcē, tamborē. Katra darbojas savā mīļākajā tehnikā, cik nu kurai rocības un vaļas,” stāsta Aija.

Viņu pašu visvairāk aizrauj darbošanās ar linu. Šobrīd vairāk tieši šūšana un izšūšana. “Brīžiem arī adu, tamborēju un aužu. Rokdarbu mīlestību nevar ielikt ne skolotājs, ne mamma, droši vien tā ir Dieva dota dāvana. Ja tas ir aicinājums, tad ir, ja nav, tad nav un arī nebūs. Sekoju līdzi arī visiem jaunumiem, jo ir vēlme pamēģināt arī visu jauno,” stāsta Aija.
Kad Aija sāka vadīt kopu “Saulessvece”, un tas bija pirms aptuveni diviem gadiem, rokdarbnieces iesaistījās projektā “Sirds siltuma darbnīca”, kur tiek darināti darbiņi priekšlaikus dzimušiem bērniņiem. Par to vēl tagad Aijai uz lūpām parādās sirdssilts smaids. “Kad Valmieras slimnīcā pašai dzima bērniņš, es dzemdību nodaļā redzēju mūsu darinātos darbiņus. Es tos atpazinu,” ar prieku atminas Aija.
Zinātkārs, un darboties gribošs kolektīvs

“Saulessvecē” aktīvi darbojas 16 rokdarbnieces. Tās, kuras cienījamos gados, retāk pievienojās klātienē, kad tas vēl bija iespējams, viņas vairāk strādā mājās, bet, ja ir izstādes vai konkursi, tad labprāt piedalās ar saviem darbiņiem.
Aija stāsta, ka Rasma Račko priecē ar saviem rakstainajiem cimdiem, kas rotājas etnogrāfiskos rakstos. Savukārt Līga Brosova ir vissenākā kopas seniore, kura, neņemot vērā savas dzīves laikā uzkrāto gudrību mantojumu, vienmēr ir entuziasma pilna un gatava apgūt ko jaunu, piemēram, rūķu gatavošanu no kaprona. “Mūsu kopā ir divas Līgas, un, lai cik tas dīvaini liktos, viņas abas savulaik ir bijušas manas mājturības skolotājas. Jāatzīst, ka bija tā mazliet dīvaini, uzsākot darbu kā aušanas un rokdarbu kopas vadītājai, tagad būt viņām kā jaunu zināšanu nesējai. Kaut arī šajā amatā esmu neilgu laiku, esmu iemīļojusi visas meitenes. Mums ir jauks, sirsnīgs, atsaucīgs, izpalīdzīgs, zinātkārs, un darboties gribošs kolektīvs. Būtu liels prieks arī par to, ja mūsu rokdarbu kopai pievienotos vēl kāds,” aicina Aija.

Viņa arī cer, ka nākotnē kopa “Saulessvece” tiks pie plašākām telpām, lai varētu izveidot savu darināto darbu izstādi telpā, kur darbojas. Tā būtu jauka vieta kopā būšanai un pieredzes apmaiņai.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Rokdarbi – prieka avots

Kategorijas