“Latvijas attīstībai” Gulbenē sevi pozicionē kā varas partiju

2021. gada 14. maijs 00:00

2094

“Latvijas attīstībai” Gulbenē sevi pozicionē kā varas partiju

Pieci cilvēki – Normunds Mazūrs, Sandis Sīmanis, Dita Grigore, Antra Sprudzāne, Inese Lesiņa – pirms četriem gadiem Gulbenes novada domes vēlēšanās startēja no partijas “Reģionu alianse”. Tagad viņi ir partijas “Latvijas attīstībai” (LA) deputātu kandidātu sarakstā. Četri no šiem cilvēkiem strādā pašvaldības iestādēs.

N.Mazūrs “Dzirkstelei” skaidro – LA kandidātu sarakstā esošajiem S.Sīmanim, Jānim Antaņevičam, Gintam Āboliņam, ja tiks ievēlēti par deputātiem, būs jāizvēlas viens no diviem – šis gods vai jau esošais amats pašvaldībā. To nosaka likums. “Viss ir atkarīgs no vēlētāju balsīm,” saka N.Mazūrs. Savukārt Gundegas Ķikustes vai Antras Sprudzānes ievēlēšanas gadījumā nav apdraudēta vienlaicīga atrašanās esošajos amatos.

Uz “Dzirksteles” jautājumiem par to, kāpēc nolēmis kandidēt pašvaldības vēlēšanās un kāda būs viņa rīcība, ja tiks ievēlēts, S.Sīmanis sākumā solīja atbildēt tikai rakstiski, bet pēc tam no laikraksta pretī prasīja kādu īpašu apliecinājumu, nepaskaidrojot, kā tieši tam jāizpaužas. Nesaņēmis gaidīto, S.Sīmanis atbildes nesniedza.

No ZZS saraksta pirms četriem gadiem par Gulbenes novada domes deputātiem kļuva Gunārs Ciglis un Lāsma Gabdulļina. Tagad viņi ir LA sarakstā. G.Ciglis šo izvēli “Dzirkstelei” skaidro: “Es diezgan ilgi domāju, vai vispār kandidēt. Paliku pie tā, ka ir zināšanas, ir iestrādes. Jaunajiem deputātiem reizēm noder politikā pieredzējušo cilvēku viedoklis. Bez pieredzējušiem politiķiem domes darbā būs kļūdas. Jaunie bieži kļūdās un iedzīvojas dažādos “purvos”. Es nedomāju, ka obligāti būšu ievēlēts. Bet katrā ziņā esmu gatavs piedalīties vietējā politikā.” Savukārt L.Gabdulļinu “Dzirkstelei” neizdevās sazvanīt vairākas dienas ne rītos, ne vakaros. Tad viņa atsūtīja īsziņu, kur aizbildinājās ar aizņemtību. Līdz laikraksta izdošanas brīdim viņa neatrada laiku pat īsai sarunai ar laikrakstu.

Ainars Melders pirms četriem gadiem Alūksnes novada domē tika ievēlēts no partijas “Alūksne un novads – mūsu zeme”, kura pagājušā gada sākumā tika likvidēta, kā liecina “Lursoft” dati. Par šo cilvēku N.Mazūrs saka: “Ieinteresēja viņa kā uzņēmēja domas un skatījums uz Gulbenes attīstību. Viņš ir piedalījies partijas LA lielajās valdes sēdēs kā klausītājs. Ir izmantojis iespēju izteikt savu viedokli. Mani interesē, lai viņš ar savu “domugraudu”, šeit, Gulbenē, mums dod maksimālu labumu. Alūksnē pašvaldības darbā viņam jau ir gara vēsture. Gulbenē viņš darbojas pilsētas vēsturiskajā centrā, kas arī pandēmijas laikā ir uzturēts, attīstīts, kopts. A.Melders ar dzīvesbiedri paši tur ir uz vietas un strādā no rīta līdz vakaram.”

Pats A.Melders “Dzirkstelei” pauž, ka viņa uzņēmējdarbība Gulbenē ir saistīta ar viesu uzņemšanu un viņam ir svarīgi, lai šī pilsēta iegūtu “magnētismu”. “Visi redz, kāda šodien ir Alūksne, kurā es ilgus gadus esmu bijis deputāts pilsētā un novadā. Tagad jau sešus gadus mana darbība pārsvarā rit Gulbenē. Redzu, kāda ir šī vieta svētkos, ikdienā, ar ko Gulbene elpo. Sapratu, ka man ir jānāk gulbeniešiem palīgā ar savu pieredzi, padomu. Saņēmu arī pamudinājumu no Gulbenes uzņēmējiem. Kāpēc izvēlējos tieši LA? Tāpēc, ka saskatu komandu, saskatu potenciālu. Patīk būt starp domājošiem un demokrātiski noskaņotiem cilvēkiem.”
LA kandidātu saraksts zīmīgs ar to, ka tajā iekļauts arī bijušais Valsts policijas Gulbenes iecirkņa vadītājs Ilmārs Ginevičs, kurš nesen devās pelnītā atpūtā un sarakstā startē ar 14.numuru. Savukārt ar 18.numuru sarakstā ir iekļauts Aivars Circens – bijušais rajona virsprokurors, pašlaik Gulbenes pilsētas pensionāru biedrība valdes priekšsēdētājas vietnieks. N.Mazūrs saka – šie cilvēki ir vērtīgi ar savām zināšanām, pieredzi un idejām, arī ar stingru un pamatotu nostāju daudzos jautājumos. A.Circens “Dzirkstelei” saka – vērojis šajā sasaukumā Gulbenes novada domē notiekošo un redzējis, ka “deputāti nevar atrast kopsaucēju”, jo “katra partija velk uz savu pusi” un aizstāv savas intereses, aizmirstot par savu vēlētāju gribu. Viņš savus domubiedrus atradis LA. “No LA neizskan neviens nomelnojošs vārds par citām partijām,” saka A.Circens, pamatojot kļūšanu par šīs partijas biedru, “nerunājot par personībām šīs partijas iekšienē – augstāk vai zemāk stāvošām”.

Ir paveiktais un iestrādes nākotnei

LA deputātu kandidātu saraksta līderis N.Mazūrs “Dzirkstelei” saka – nav iespējams atbildēt uz lasītāju jautāto par to, uz cik procentiem viņš novērtētu šajā sasaukumā paveikto. Drīzāk varot uzskaitīt paveiktos un iesāktos darbus. Bet ne viss šajā sasaukumā bijis atkarīgs no deputātu labās gribas. Reizēm 17 kolēģiem nav izdevies vienoties un pieņemt kopīgu lēmumu, uzsver N.Mazūrs.
Viņš saka – ir gandarījums par sociālajā jomā darīto, bet tas vislielākajā mērā ir pašu šīs nozares darbinieku veikums. Pašvaldība ir tikai finansējuma nodrošinātāja.

Novada sociālā dienesta vadītājs J.Antaņevičs “Dzirkstelei” saka: “Kandidēju vēlēšanās tāpēc, ka redzu novadā sociālās jomas jautājumus, kas vēl ir jāsakārto. Strādājot komandā, to var paveikt.” Ja viņš tiks ievēlēts par deputātu, tad būs jāizvēlas, vai palikt sociālā dienesta vadītāja amatā vai kļūt par deputātu. “Es negribu piemānīt ne savus darbiniekus, ne vēlētājus,” pauž J.Antaņevičs. Viņš saka – sociālā joma novadā ir tā, kur ar gandarījumu var teikt, ka paveikts ir daudz. Taču ir vēl veicamais, kas iekļauts partijas LA priekšvēlēšanu programmā.

N.Mazūrs pie padarītajiem darbiem min Nākotnes ielas kvartāla brauktuvju sakārtošanu. Tas ir darbs, kas jāturpina Skolas ielas kvartālā un citur pilsētā. Tas nevirzās uz priekšu tik ātri. Šajā sakarā viņš piemin Gulbenes Gulbīšu parku, Vidus ielas sakārtošanu, interešu radošā centra izveidi bijušajā Bērzu skolā, vieglatlētikas manēžas projektu lielajā stadionā. Daudz ir paveikts Stāmerienas pils atdzimšanā.

G.Ciglis slavē reģionālā biznesa inkubatora atbalsta vietu, kas nesen izveidota Gulbenē. Taču šī iniciatīva ir nākusi no augšas, nevis no apakšas. Salīdzinājumā ar tām iespējām, ko piedāvā biedrība “Sateka”, G.Ciglim šobrīd vairāk šķiet, ka “Sateka” ir tuvāka uzņēmējdarbības videi. Taču – laiks rādīšot.

G.Ciglis kā šā sasaukuma panākumu piesauc Brīvības ielas rotācijas apli Gulbenē. “Tas ir izdevies projekts, jo atdzīvināja visu Brīvības ielu. Tā atplaukst uzņēmējdarbībai,” viņš akcentē. Arī daudz aprunāto Zaļo ielu G.Ciglis uzskata par gana labu projektu, tomēr viņam ir iebildumi. “Ielu tīkls Gulbenē jāveido tā, lai pa to var pārvietoties ne tikai automašīnas, bet arī gājēji, riteņbraucēji, skrituļotāji, skeitotāji. Kā tas ir, piemēram, Siguldā,” saka G.Ciglis. Viņš cer, ka tāds paraugs būs šobrīd pārbūves stadijā esošā Jaunā iela.
Kā dabas draugs G.Ciglis akcentē arī pilsētas parku un laukumu celiņu sakārtošanu, lai no Nākotnes ielas gājēji cauri parkam varētu aiziet kaut vai līdz pašai Emzei. Tāpat būtu jāspēj ērti aiziet pa taku no Gulbīšu parka vai Nākotnes ielas līdz Rūdolfa parkam un slimnīcai, uzsver G.Ciglis.

Savukārt A.Circens saka – beidzot ir jāpieliek punkts diskusijām par brīvdabas estrādi vai atpūtas vietu Gulbenē. “Katrs velk uz savu pusi. Vienreiz tas lēmums ir jāpieņem.”

Lauku ceļi, sociālā nevienlīdzība, tornis

N.Mazūrs saka – ceļi ir un būs galvenā tēma, pie kā jāstrādā pašvaldībai. ”Mūsu ceļi ir katastrofāli. Tas ir jautājums numur viens – kaut ko dabūt, izsist. Gandrīz vai jāguļas zemē un jāaiztur satiksme, ja mums neveicas ar finansējuma saņemšanu šai jomai. Būtu mums pietiekami liels pašvaldības budžets, mēs sen lauku autoceļus jau labotu paši. Mums valstī notiek absurdi. Tagad pašvaldībai likts ņemt kredītu tranzīta Brīvības ielas remontam Gulbenē, un nodokļu maksātājiem pēc tam šī nauda jāatmaksā!” viņš saka.
A.Circens uzsver – visiem 15 ievēlētajiem jaunā sasaukuma deputātiem būs jāvienojas par konkrētiem ceļiem, ceļu posmiem, par ko cīnīties visās ministrijās.

“Dzirksteles” lasītāji pārmet, ka pašvaldība par maz uzmanības pievērš novada lauku teritorijai un lielākoties domā par pilsētu. J.Antaņevičs atbild: “Tā gluži nav. Protams, daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju skaita tajā vai citā konkrētajā apdzīvotajā vietā. Tas, kā jūtas iedzīvotāji pagastos, tomēr ir atkarīgs no šīs teritorijas saimnieka jeb pagasta pārvaldes vadītāja, no tā, cik aktīvi viņš darbojas savu iedzīvotāju labā.”

N.Mazūrs skaidro, ka tas ir komplicēts jautājums. Lizumā pašvaldība ir ieguldījusi vairāk finanšu. “Bet tur ir darba vietas cilvēkiem,” akcentē N.Mazūrs. Un tajā pašā laikā viņš uzsver – izbraucami ceļi novadā ir vajadzīgi visur. “Ceļi ir tie, kas ved bērnus uz skolu, kas ved cilvēkus uz darbu. Ja nevar izbraukt, ja ir jālauž tehnika slikta ceļa dēļ, tas nekur neder,” saka N.Mazūrs.

Jautājums, ko iedzīvotāji aktualizē pirms katrām pašvaldības vēlēšanām, ir: “Vai atdosiet mums Gulbenē slimnīcu?” J.Antaņevičs teic – tas ir arī viņam personīgi adresējams pārmetums par domes lēmumu, kas tolaik bija neizbēgams un diemžēl pārvilka strīpu neatliekamās palīdzības slimnīcas pastāvēšanai Gulbenē, atdodot šo prioritāti Balviem. Tolaik J.Antaņevičs bija Gulbenes novada deputāts un piedalījās lēmuma pieņemšanā. Viņš atzīst, ka cilvēki šādu risinājumu visu laiku ir pārmetuši un pārmetīs. Šodien, kā uzsver viņš, ir iespējams cīnīties tikai par to, lai Gulbenē būtu dienas stacionārs, diagnostikas pakalpojumi, pieejami ārsti speciālisti un traumpunkts.
Lasītāji jautā, vai Gulbenē tiks atjaunots pakalpojumu centrs komunālo maksājumu veikšanai. J.Antaņevičs par to saka tā: “Norēķinu kārtība jau tagad nav un turpmāk nenotiks pilnīgi visiem vienādi. Pašvaldībai ir jābūt atbildīgai par tiem cilvēkiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nevar savus maksājumus veikt, izmantojot internetbanku. Šie cilvēki mums ir jāatbalsta. Tam pašvaldībā kalpo bibliotēkas, sociālā dienesta darbinieki, brīvprātīgie, piemēram, no jauniešu centra “Bāze”. Arī radiem, draugiem, kaimiņiem ir jābūt atbalstošiem. Atbalstu sniedz arī akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” darbinieki.”

N.Mazūrs atbild uz “Dzirksteles” lasītāju jautājumu par Gulbenes luterāņu baznīcas torņa atjaunošanas perspektīvām. Iedzīvotāju šim mērķim saziedotā nauda stāv kontā neskarta – saka viņš. Draudze būtu gatava darbus sākt pakāpeniski, bet no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārvaldes uz Gulbeni atsūtīta vēstule: kamēr nebūs sakrāta pilna summa darbu veikšanai, tikmēr nekas nenotiks. “Ļoti nožēlojami par šādu atbildi. To izjūtu kā pretestību, kā neticību, ka ideja ir realizējama,” saka N.Mazūrs. Viņš akcentē – Gulbenes luterāņu baznīca ir ne tikai dievnams, bet arī kultūrvēsturiska ēka, kas atrodas Vecgulbenes muižas apbūvē un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. N.Mazūrs saka – torni baznīcai tīri tehniski nevar atjaunot vienā rāvienā. Tam ir jābūt pakāpeniskam procesam – tāds ir ekspertu ieteikums. “Ja cilvēki redzētu, ka esam iesākuši atjaunošanas darbus, tas būtu pamudinājums turpināt ziedojumu vākšanu, jo cilvēki noticētu, ka mēs kopā to paveiksim,” uzskata N.Mazūrs. Viņš piebilst, ka ir gatavs torņa atjaunošanas projekts, ko draudze ir saņēmusi kā dāvanu. To N.Mazūrs uzskata par vēl vienu apliecinājumu cilvēku labajai gribai.

Daži solījumi partijas “Latvijas attīstībai” priekšvēlēšanu programmā 2021.gadā
● Nodrošināsim sociālās aprūpes centros: ergoterapeita, fizioterapeita, zobārsta pakalpojumus.
● Rosināsim izveidot pilsētas autobusu maršrutu: Autoosta-Nākotnes iela-Ceļu daļa-Litenes iela-Slimnīca.
● Atjaunosim Latvijas dzelzceļa pasažieru pārvadājumus posmā Gulbene-Rīga.
● Atjaunosim pašvaldības dzīvojamā fonda tehnisko stāvokli, plānojot daudzdzīvokļu īres namu celtniecību.
● Nodrošināsim publisko tualešu pieejamību.
● Atbalstīsim aktīvos sportistus, kas popularizē Gulbenes vārdu Latvijā un pasaulē.
● Paplašināsim videonovērošanas sistēmu izveidi novadā.
● Organizēsim kopīgas tikšanās pašvaldības un Valsts policijai ar iedzīvotājiem, pagastu pārvaldes vadītājiem, uzņēmējiem.

Daži solījumi no partijas “Reģionu alianse” priekšvēlēšanu programmas 2017.gadā
● Paplašināsim sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu klāstu, izveidojot sociālās aprūpes centru “Alejas” Jaungulbenē.
● Veicināsim daudzdzīvokļu māju siltināšanu un pagalmu, brauktuvju sakārtošanu.
● Atbalstīsim izvērtētas izglītības reformas ieviešanu novada teritorijā.
● Turpināsim veidot novadā vienotu komunālo pakalpojumu dienestu.
● Pakāpeniski atjaunosim pašvaldības dzīvojamā fonda tehnisko stāvokli.
● Turpināsim sporta būvju rekonstrukciju.
● Pabeigsim vienotas novada grāmatvedības centralizāciju.
● Uzlabosim pašvaldības policijas materiāltehnisko bāzi, lai, sadarbojoties ar Valsts policiju, rūpētos par novada iedzīvotāju drošību.

Kandidātu sarakstā – arī esošie deputāti

Normunds Mazūrs
startē ar 1.numuru. Līdzšinējā sasaukumā ievēlēts no partijas “Reģionu alianse”, kur startēja ar 2. kārtas numuru. Arī 2013.gada vēlēšanās viņš pārstāvēja šo pašu partiju, startēja ar 3.numuru un tika ievēlēts. N.Mazūrs ir trīs uzņēmumu valdes loceklis un biznesa attīstības vadītājs akciju sabiedrībā “Virši-A”. Viņš ir arī partijas “Latvijas attīstībai” valdē un nodibinājuma “Gulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa atjaunošanas fonds” dibinātāju pulkā – liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija. Pagājušajā gadā N.Mazūra ienākumi bija 49 576,56 eiro pirms nodokļu nomaksas – liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotā informācija. Viņš ir aizdevis 19 100 eiro. Bankā viņš ir uzkrājis 46 177,26 eiro. Viņam pieder kapitāldaļas četros uzņēmumos.

Lāsma Gabdulļina
kandidātu sarakstā ir ar 4. kārtas numuru. Iepriekš viņa ievēlēta no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksta, kur startēja ar 9.numuru. 2013.gada vēlēšanās viņa pārstāvēja Latvijas Zemnieku savienību, startēja ar 9.numuru un tika ievēlēta. L.Gabdulļina ir Jaunsardzes centra jaunsargu instruktore, kā arī distanču slēpošanas trenere bērnu un jaunatnes sporta skolā un skolotāja vidusskolā Gulbenē. Viņas pagājušā gada ienākumi bija 30 534,80 eiro. Uz ienākumu deklarācijas iesniegšanas brīdi bezskaidrā naudā viņa bija uzkrājusi 19 000 eiro.

Gunārs Ciglis
kandidātu sarakstā ir 8.vietā. Šobrīd viņš domes sastāvā atrodas kā ZZS pārstāvis, kurš kandidēja ar 3.numuru. 2013.gadā G.Ciglis vēlēšanās startēja no Latvijas Zemnieku savienības ar 5. kārtas numuru un tika ievēlēts. 2009.gada vēlēšanās viņš pārstāvēja ZZS, startēja sarakstā 6., bet netika ievēlēts. Taču 2011.gadā G.Ciglis novada domē ieņēma demisionējušā kolēģa vietu. Pašlaik, saskaņā ar “Lursoft” datiem, viņam pieder zemnieku saimniecība un viens uzņēmums. Viņa ienākumi pagājušajā gadā bija 47 727,47 eiro. Parādsaistības uz ienākumu deklarācijas iesniegšanas brīdi VID G.Ciglim bija 55 589,54 eiro, aizdevis bija 133 060 eiro. Skaidrā naudā viņš bija uzkrājis 3000 eiro.

Ainars Melders
startē ar 10. kārtas numuru, pazīstams kā Vecgulbenes muižas saimnieks, Alūksnes SIA “A.S.I.M.” valdes priekšsēdētājs. 2017.gadā viņš startēja Alūksnes novada domes vēlēšanās no partijas “Alūksne un novads – mūsu zeme” 2. un tika ievēlēts. 2013.gadā viņš bija partijas “Mūsu zeme” deputātu kandidātu sarakstā 2. un tika ievēlēts. 2009.gadā viņš šajā pašā domē par deputātu kļuva, startējot no Nacionālās apvienības ““Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” saraksta ar 1.numuru. Saskaņā ar “Lursoft” datiem A.Melders ir SIA “TC Alūksne” valdes loceklis, darbojas arī Gulbenes attīstības biedrības izpildinstitūcijā. Viņa ienākumi pagājušajā gadā ir bijuši 11 372,78 eiro – liecina VID publiskotie dati. Uz deklarācijas iesniegšanas brīdi A.Melders bija aizdevis kopsummā 55 671 eiro.

Kandidātu sarakstā arī vadošie pašvaldības darbinieki

Jānis Antaņevičs,
pašvaldības sociālā dienesta vadītājs, kandidē ar 3. kārtas numuru. Arī 2013.gada vēlēšanās viņš kandidēja – toreiz ar 8.numuru no partijas “Reģionu alianse” saraksta, bet ievēlēts netika. 2009.gada vēlēšanās viņš Tautas partijas sarakstā bija 4. un tika ievēlēts. Ar 2013.gadu J.Antaņevičs kļuva par novada sociālā dienesta vadītāju – liecina VID publiskotā informācija. Līdz šīs publikācijas sagatavošanas brīdim VID vēl nebija publiskojis J.Antaņeviča ienākumu deklarāciju par 2020.gadu. 2019.gadā viņa ienākumi bija 27 705,97 eiro.

Sandis Sīmanis,
novada pašvaldības izpilddirektores vietnieks, – 2.numurs kandidātu sarakstā. Viņš ir arī partijas “Latvijas attīstībai” Gulbenes nodaļas valdē. 2017.gadā S.Sīmanis kandidēja vēlēšanās ar 12.numuru partijas “Reģionu alianse” sarakstā, bet netika ievēlēts. S.Sīmaņa ienākumi pagājušajā gadā bija
28 415,08 eiro. Uz deklarācijas iesniegšanas brīdi VID viņa parādsaistības bija 167 000 eiro. Pagājušajā gadā viņš nopircis automašīnu par 13 000 eiro.

Gints Āboliņš,
pilsētas pārvaldes vadītājs, – 15.numurs kandidātu sarakstā. Viņa ienākumi pagājušajā gadā bija
20 234,85 eiro. Viņa parādsaistības uz deklarācijas iesniegšanas brīdi bija 26 250 eiro.
Gundega Ķikuste,
pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja, – 5.numurs kandidātu sarakstā. Amata pienākumus pašvaldībā viņa ir sākusi pildīt 2019.gada nogalē – liecina VID publiskotā informācija. Publiski ir pieejama tikai viņas ienākumu deklarācija par 2019.gadu. Togad viņas ienākumi bija 36 895,01 eiro. Uz deklarācijas iesniegšanas brīdi G.Ķikustes parādsaistības bija 59 674,15 eiro.

Antra Sprudzāne,
novada bibliotēkas direktore, – 9.numurs kandidātu sarakstā. 2017.gada Gulbenes novada domes vēlēšanās viņa startēja “Reģionu alianses” sarakstā 3., taču ievēlēta netika. 2013.gada vēlēšanās šīs partijas sarakstā viņa bija 4., bet ievēlēta netika. Tomēr viņa ieņēma deputātes krēslu 2015.gadā, kad radās vakance. 2009.gada pašvaldības vēlēšanās A.Sprudzāne bija Tautas partijas sarakstā ar 13.numuru, bet ievēlēta netika. A.Sprudzānes ienākumi pagājušajā gadā bija
27 137,17 eiro. Šajā sasaukumā pašvaldībā viņa ir kultūras komisijas vadītāja.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Latvijas attīstībai” Gulbenē sevi pozicionē kā varas partiju

Kategorijas