Masku ietekme pārspīlēta, piesauktā mediķu organizācija nepastāv

Sabīne Bērziņa (“Re:Baltica”/”Re:Check”)

2021. gada 18. maijs 00:00

Masku ietekme pārspīlēta, piesauktā mediķu organizācija nepastāv

Pēdējās dienās “Facebook” un “Telegram” ļoti populārs kļuvis attēls, kurā uzskaitīti sejas maskām it kā piemītošie nevēlamie blakusefekti.

Tie ir pārspīlēti, turklāt informācija ņemta no avotiem, kuros lielākoties analizēta FFP2 jeb N95 respiratoru ilgstošas lietošanas ietekme uz mediķu pašsajūtu, nevis auduma vai ķirurģiskās maskas, ko cilvēki sabiedriskās vietās izmanto visbiežāk. Lielākai uzticamībai ierakstam pievienota norāde, ka informāciju sagatavojusi kāda Latvijas mediķu apvienība. Attēls “Facebook” un “Telegram” publicēts no vairākiem profiliem, ar to kopumā dalījušies vairāki tūkstoši cilvēku. Tam pievienotajā ierakstā teikts: “Attēls no Latvijas mediķu apvienības! Uzticies zinātnei un godīgiem mediķiem”

Uzņēmumu datubāzē “Lursoft” tiešām atrodama šāda biedrība, taču tajā jau kopš 2019.gada nav nevienas aktīvas amatpersonas. Vienīgais cilvēks, kas ar to bijis saistīts vēsturiski, ir Andrejs Dovguško. “Re:Check” sazvanīja A.Dovguško, un viņš uzsvēra, ka Mediķu apvienība nav aktīva jau gadiem, viņš attēlu nav veidojis un neesot “Covid” noliedzējs. Attēla autoru “Re:Check” neizdevās noskaidrot. Iespējams, pirmoreiz tas tika publicēts no anonīma “Facebook” profila, kura lietotājs ar vārdu Agnese dēvē sevi par mediķi. Uz “Re:Check” jautājumiem šis lietotājs neatbildēja un žurnālisti nobloķēja.

Vai maskas izraisa veselības problēmas?

Attēlā uzskaitītas vairākas veselības problēmas, kas it kā var rasties, nēsājot masku. Pievienota arī norāde uz zinātnisku rakstu, kuram ir 178 atsauces uz pētījumiem un citiem publiski pieejamiem materiāliem, piemēram, Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām.
“Re:Check” secināja, ka attēlā masku negatīvā ietekme pārspīlēta un nav ņemts vērā būtisks konteksts – problēmas un nepatīkamās reakcijas lielākoties konstatētas pētījumos, kuros mediķi maskas nēsājuši daudzas stundas. Turklāt vairums pētījumu attiecas uz FFP2 jeb N95 respiratoru, nevis, piemēram, auduma vai ķirurģiskajām maskām, ko cilvēki visbiežāk lieto sabiedriskās vietās. Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš skaidro, ka tam ir nozīme, jo respiratori ir no blīvāka materiāla, ciešāk pieguļ sejai un tiem ir zemāka ūdens caurlaidība, līdz ar to tie arī sniedz efektīvāku aizsardzību. I.Vanadziņš secina, ka attēlā norādītā masku ietekme ir pārlieku vispārināta: “Nevar salīdzināt desmit minūšu “Rimi” apmeklējumu vai aiziešanu pie ārsta ar fiziski smagu darbu emocionāla stresa apstākļos N95 maskā un aizsargtērpā.”

“Re:Check” aplūkoja daļu no atsaucēs minētajiem pētījumiem.

Grūtības elpot, skābekļa saturācijas mazināšanās, galvassāpes, nogurums, grūtības koncentrēties, asinsspiediens

Vairāki pētījumi veikti specifiskos apstākļos. Piemēram, vienā iesaistītas deviņas medmāsas, kas nēsāja N95 respiratoru vai respiratoru kopā ar ķirurģisko masku divās 12 stundu garās maiņās. Pieauga ogļskābās gāzes saturācija, taču pieaugums nebija klīniski nozīmīgs, norādīts pētījumā. Sirdsdarbības ātrums nemainījās. Taču pakāpeniski pasliktinājās medmāsu pašsajūta, piemēram, viņas ziņoja par nogurumu, galvassāpēm un grūtībām komunicēt. Sūdzības bija izteiktākas medmāsām ar lielāku ķermeņa masas indeksu. Jāpiebilst, ka pētījumā nav salīdzināts, kā maiņas laikā jutās medmāsas bez respiratoriem, tātad nav iespējams noteikt tieši respiratoru ietekmi uz pašsajūtu. Arī I.Vanadziņš pauž, ka vairums rakstā pieminēto pētījumu skaidri neparāda, ka problēmas saistītas ar maskām, nevis vēl citiem faktoriem.

Izmantoti arī citi pētījumi, kuru rezultāti nav attiecināmi uz visu sabiedrību, Piemēram, aprakstīti divi pētījumi, kur piedalījās pacienti ar hronisko obstruktīvo plaušu slimību.

2012.gada pētījumā, uz ko atsaucas raksta autori, novērots ogļskābās gāzes saturācijas pieaugums, sirdsdarbības paātrinājums un straujāka elpošana 20 veselīgiem cilvēkiem, kas ar ķirurģisko masku uz sejas stundu lēni minās ar velotrenažieri (ar ātrumu 5,6 kilometri stundā). Pētījuma autori gan šīs izmaiņas raksturo kā minimālas un klīniski nenozīmīgas. Citā pērn publicētā pētījumā, kurā 16 brīvprātīgie sportoja gan ar respiratoru, gan ķirurģisko masku, gan bez maskas, netika novērota ietekme uz sirdsdarbības ātrumu, elpošanas ātrumu, asinsspiedienu, skābekļa saturāciju un to, cik ātri cilvēks nogurst. Taču konstatēts ogļskābās gāzes saturācijas pieaugums, kas ir izteiktāks, nēsājot respiratoru, un pie augstākās slodzes. Norādīts, ka cilvēkiem ar plaušu slimībām rūpīgi jāizvērtē masku nēsāšana fizisku aktivitāšu laikā.

I.Vanadziņš norāda, ka maskas var radīt diskomfortu, it īpaši respiratori, kas sejai pieguļ ļoti cieši: “Līdzīgi kā mums zeķe nospiež kāju, tieši tāpat notiek ar masku, ja to nēsājam ļoti, ļoti ilgu laiku. Profesionālajā vidē runa ir par sešām, astoņām, desmit, divpadsmit stundām nepārtrauktas nēsāšanas.” Tas ārstiem nākot kopā ar lielu stresu un fizisko slodzi, kas kombinācijā var radīt vairākus pētījumos minētos simptomus.

Eksperts gan norāda, ka skābekļa trūkums nav būtiska problēma, jo tā molekula esot apmēram 300 reižu mazāka nekā vīruss. Gaisa plūsma var būt apgrūtināta, ja maska nēsāta pārāk ilgi un tās filtrs ir pilns, tāpēc maska jāmaina ik pa divām līdz četrām stundām, tai jābūt tīrai un tā jāuzliek ar tīrām rokām. I.Vanadziņš gan piebilst, ka auduma maskas ražotas no ļoti atšķirīgiem materiāliem, tāpēc var būt, ka tās neaiztur vīrusu vai gluži pretēji – ir pārāk blīvas. Tāpēc drošāk esot pirkt ķirurģiskās maskas, ja skaidri redzams ražotājs un cita informācija.

Temperatūras paaugstināšanās maskas iekšpusē, mitrums, ādas kairinājums, nieze, akne

Rakstā norādīts, ka ar šādām problēmām nākas saskarties, masku nēsājot ilgstoši. Vairums pētījumu ir par respiratoru izmantošanu. Norādīts, ka zem maskas var ne tikai paaugstināties temperatūra, bet arī veidoties mitrums, kas var izraisīt, piemēram, akni.
Vienā no pētījumiem, uz kuru ir atsauce, tiešām novērots temperatūras pieaugums, stundu nēsājot ķirurģisko masku, taču tas bijis mazāks par 0,1 grādu. Kādā pētījumu apkopojumā ziņots par lielāku pieaugumu, piemēram, no četriem līdz pat apmēram septiņiem grādiem uz degungala. Temperatūra uz ādas joprojām atbilst normai, taču var radīt diskomfortu. Uzsvērts, ka temperatūras maiņa atkarīga arī no maskas materiāla un tā, cik cieši tā pieguļ, darba intensitātes, izmantošanas ilguma, vides apstākļiem, piemēram, temperatūras telpā. Taču, ja starpība starp temperatūru zem maskas un ārpus tās ir liela, zem maskas var krāties mitrums. Tad gaisam maskā nokļūt ir grūtāk.
Ķīnā veiktā pētījumā noskaidrots, ka vairāk nekā puse mediķu, kas nēsāja respiratoru, saskārās ar sausu ādu, ādas lobīšanos, niezi, apsārtumiem un līdzīgām problēmām. Tiem, kas respiratoru nēsāja ilgāk nekā sešas stundas, šādas problēmas bija biežāk. Pētījumā ASV ar akni saskārās puse respiratoru lietojošo mediķu.

Baktērijas, vīrusi, sēnītes

2019.gadā veiktā pētījumā konstatēts, ka slimnīcās strādājošajiem mediķiem uz maskas ārējās virsmas uzkrājas dažādi vīrusi, kas rada inficēšanās risku, it īpaši, ja maska nēsāta ilgāk par sešām stundām. Tāpēc secināts, ka jānosaka maksimālais ieteicamais maskas nēsāšanas laiks. 2018.gadā publicēts pētījums, kurā pārbaudītas ķirurgu lietotās maskas. Uz virsmas var uzkrāties baktērijas, tāpēc ķirurgiem ieteikts mainīt masku ik pa divām stundām. I.Vanadziņš stāsta, ka, pareizi nēsājot masku, mainot to ik pa divām līdz četrām stundām, šādi riski ir ļoti nelieli.

Viltus drošības sajūta
Gan rakstā, gan citviet, piemēram, PVO paziņojumos, izteiktas bažas, ka maska tiešām var radīt viltus drošības sajūtu, cilvēkiem pārvērtējot tās aizsargspējas un neievērojot citus piesardzības pasākumus.
Kādā video, kurā izplatīts šis attēls, izteikti arī vairāki citi nepatiesi apgalvojumi:
“Ja nēsā masku, tad Covid inficēšanās risks tiešām samazinās, bet tikai par 0,3%. Tātad nav nekāda ieguvuma.”
Video autors atsaucas uz Dānijā veiktu pētījumu. Tas publicēts akadēmiskajā žurnālā “Annals of Internal Medicine”. Tur norādīts, ka mēneša laikā no tiem, kas nēsāja masku, ar Covid-19 saslima 1,8 %, bet no tiem, kas nenēsāja – 2,1 %. Taču šo pašu pētnieku veidotā publikācijā teikts: “Rezultātus nevajadzētu izmantot, lai secinātu, ka masku nēsāšana sabiedrībā nav efektīvs veids, kā samazināt SARS-CoV-2 infekcijas gadījumus, jo pētījumā nav pārbaudīta masku loma, mazinot transmisiju no inficēta cilvēka.” Proti, nav skaidrs, cik daudz citu cilvēku no infekcijas var pasargāt saslimušais, kas nēsā masku. Piemēram, ASV Slimību kontroles un prevencijas centrs (CDC) skaidro, ka maskas iesaka nēsāt visiem, jo tās paredzētas, lai sargātu no inficēšanās pašu un lai aizturētu vīrusu izdalīšanos, maskas nēsātājam elpojot vai klepojot.
Gan CDC, gan I.Vanadziņš arī uzsver, ka maskas, protams, nesniedz pilnīgu aizsardzību un lietojamas kā papildu aizsarglīdzeklis. Jāievēro arī citi ierobežojumi.

Secinājums: drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Masku ietekme pārspīlēta, piesauktā mediķu organizācija nepastāv

Kategorijas