Pavasara medu agrāk par Jāņiem nesola

2021. gada 18. maijs 00:00

614

Pavasarī pie bitēm darba pilnas rokas – jāpārbauda katrs bišu strops. Bišu apskatei vispiemērotākā ir silta diena, kad nav vēja. Tieši šādā dienā bitenieks Jānis Rožlapa no Beļavas pagasta pieliek klāt kāres un pārskata saimes. Arī “Dzirkstelei” viņš ļauj ielūkoties sava darba procesā. Pats jau nogaršojis pirmo pavasara medu no kāres – esot gards!

Ar bitēm Jānis darbojas jau ļoti sen. “Pie bitēm darbs ir visu laiku, sevišķi tagad, kad nāk spietošanas laiks. Bites man pārziemoja diezgan normāli. Bet pavasara medu agrāk par Jāņiem gan nesolu,” saka Jānis.

Pavasaris – cerību pilns

Latvijas Biškopības biedrības Gulbenes nodaļas vadītājs Rolands Krevics ‘Dzirkstelei” stāsta, ka sezona sākusies labi, ja biškopis par bitēm labi parūpējies rudenī un bija pienācīgi saimes sagatavojis ziemai. “Uz blīgznu un kārklu ziedēšanas laiku bitēm bija iespējams dažas dienas izlidot no stropiem un savākt pirmo nektāru un ziedputekšņus, kas ir svarīgi bišu attīstībai sevišķi pavasarī, kad bites vēl nav tik spēcīgas kā vasarā. Tad sekoja vēss laiks, kad saimēs bija sākusies attīstība un bitēm bija svarīgi nodrošināt siltumu. Šobrīd ir notikusi paaudžu maiņa arī bišu stropā un bites var aktīvi vākt nektāru. Šīs ziemas biezā sniega sega un pavasara lietavas ir paaugstinājušas gruntsūdens līmeni, kas ir viens no noteikumiem, lai būtu labs medus gads pie nosacījuma, ja ir pietiekami silts laiks vasarā, bet ne pārlieku karsts. Par medus ražu varēsim spriest rudenī, bet pavasaris ir cerību pilns,” saka Rolands.

Arī biškopību var digitalizēt

Izrādās, ka arī biškopību var digitalizēt, tā atvieglojot biškopja darbu. Jānis stāsta, ka biškopis un arī elektroniķis Jānis Kronbergs no Siguldas izstrādājis īpašu mobilo lietotni, kas atvieglo bitenieku darbu un aizstāj līdz šim ierastās pierakstu klades ar mobilo tālruni. Arī viņš to sācis izmantot. Ar šo aplikāciju var veikt pierakstus par to, kas notiek stropā, kas ir izdarīts un kas vēl veicams. Ar lietotnes palīdzību var dot uzdevumus, kas vēl jāpaveic – telefons vēlāk pats atgādinās par nepadarītajiem darbiem. Jānis atzīst, ja ir liela drava, tas noteikti atvieglo biškopja darbu.

Pašreiz Jānis ir iesaistījies arī Lauku atbalsta dienesta projektā, kurā ir iegādāti jauni stropi un atjaunota arī tehnika, kas saistīta gan ar bitēm, gan lauku apstrādi. “Ja man nebūtu, ar ko pašam pļaut, tad lauki stāvētu nenopļauti, jo, piemēram, dabūt kombainu šajā apkārtnē ir gandrīz neiespējami. Jā, projekti ir labi, bet vairāk gan laikam tajos neiesaistīšos. Neesmu pieradis pie tādas birokrātijas,” smejas Jānis.

Medu ved uz Rīgu

Jānis tāpat kā arī citi biškopji min problēmu – augot intensīvajai lauksaimniecībai, biškopjiem aizvien grūtāk ir izpildīt prasības par bišu ganību nodrošināšanu bez pesticīdiem trīs kilometru apkārtnē. Arī viņu pašu tas skar. “Vietējie kaimiņi ar to vēl piebremzē, bet, tā kā bites lido trīs kilometru rādiusā, tad šajā rādiusā ir arī zemnieks, kurš izmanto “ķīmiju”, līdz ar to man arī vairs nav bioloģiskais medus,” stāsta Jānis.

Viņš ar savu produkciju – medu ir iesaistījies tiešās pirkšanas grupā, kad pircēji, entuziasti kopīgi organizē iespēju regulāri tikt pie svaigas vietējās pārtikas. “Mēs esam vairāki no Gulbenes novada, kas vienu reizi nedēļā savu produkciju vedam uz Rīgu. Varbūt tie, kas tirgojas tepat uz vietas, izjūt konkurenci, bet mēs, kas tirgojamies uz Rīgas pusi, to tiešām tā neizjūtam. Vidēji trīs litru medus burka Gulbenē maksā aptuveni 18 eiro. Rīgā ir iespējams tomēr pārdot līdz 25 eiro. Te uz vietas realizēt savu saražoto produkciju, manuprāt, ir ļoti grūti. Es gan nedaudz tirgoju medu arī tepat uz vietas, bet ne Zaļajos tirdziņos. Ja medus ir labs, tad tas arī aizies. Kāds ir labs medus? Tāds, kas garšo visiem! Šoziem ļoti pieprasīts bija griķu medus. Ir viena daļa, kuriem tas nepatīk, jo šis medus ir tumšāks, rūgtens un ar īpatnēju smaržu, bet ir klienti, kas pieprasa tieši šo medu. Ir medus, kas visu gadu var nesacukuroties, – tas atkarīgs no augiem, kur bites bijušas. Es gan nepateikšu, kuri ir tie augi. Tūlīt ziedēs zvērenes, un no šiem augiem ievāktais medus ļoti ātri sacukurojas,” zina stāstīt Jānis.

Viņš lasījis, ka šogad daudziem bites apsalušas. “Muļķības! Bite vispār nesalst,” uzsver Jānis. Viņš skaidro, ja bites aizgājušas bojā, tad iemesls ir cits. “Ja kārtīgi neārstē, tad tās aiziet bojā. Stropā jābūt arī labai ventilācijai,” norāda Jānis.

Jānis savus stropus iegādājies Smiltenē. Vienu reizi mēģinājis meistarot arī pats, bet tomēr pārliecinājies, ka šis darbs nav viņam. Pie mājas ir arī simts gadus vecs strops, par kuru Jānis saka: “Vecie stropi kalpos vēl ilgi. Tie ir pārdomātāki.”
Svarīgi ir nektāraugi

Bišu mātes biškopis var izaudzēt pats. Arī Jānis to reizēm ir mēģinājis darīt: “Tas ir ļoti atbildīgs process, bet man nav nekādas šķirnes mātes.”

Darbojoties pie bitēm, viņš vienmēr ieklausās savā intuīcijā. Bitēm nepatīk, ja biškopis nāk pie viņām steidzīgs vai nervozs, kad līst lietus vai ir spēcīgs vējš. “Lielākoties pie bitēm es visu daru “uz jūtām”. Reizēm ir ļoti labs un atbilstošs laiks, lai ietu pie bitēm, bet, ja nevari, tad labāk arī neej. Reizēm ir sīks lietus, bet es eju pie bitēm,” stāsta Jānis.

Viņš rūpējas arī par to, lai bitēm būtu nektāraugi, kur ganīties, jo nektāraugu ziedi ir bagāti ar nektāru un pievilina lielu skaitu bišu. Prognozēt, kāda būs šīs sezonas medus raža, viņš vēl neņemas. Ja būs labvēlīgāki laika apstākļi, tad arī medus raža būs laba.

Fakti
Latvijas Biškopības biedrības Gulbenes nodaļas vadītājs Rolands Krevics stāsta, ka Gulbenes novadā ir aptuveni 80 biškopji, kuri ir iestājušies Latvijas Biškopības biedrībā un darbojas mūsu novadā. Kopējais biškopju skaits novadā noteikti ir lielāks, jo daudzi nav Latvijas Biškopības biedrības biedri. Katru gadu jauni cilvēki izrāda interesi par biškopību, mācās kursos vai pašmācības ceļā vai arī pārņem bites no radiniekiem, kuri vairs par tām nevar parūpēties vecuma dēļ. Notiek paaudžu maiņa, un nereti arī arodu turpina jaunā paaudze.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pavasara medu agrāk par Jāņiem nesola

Kategorijas