Dienestā aizvadīti 26 gadi

2021. gada 18. maijs 00:00

845

Aigars Jurjāns: “Teorijā māca standartsituācijas, dzīvē jārēķinās ar to, ka katrs izbraukums būs citādāks.”

Dienestā Aigars Jurjāns ir 26 gadus. Pieredzēts un piedzīvots ir daudz. Šī profesija prasa gan labu fizisko sagatavotību, gan psiholoģisko noturību.

Kritikas netrūkst
“No malas kritizētāju mūsu darbam pietiek. Parasti pārmet – par lēnu brauc, par maz ūdens, atbraucot uzreiz nedzēš. Reizēm traucē iedzēruši cilvēki ar savu kritiku vai padomiem. Ir gadījumi, kad, dodoties uz izsaukumu lauku apvidū, navigācija mūs novirza pa ceļu, kurš iet caur pagalmiem, vai piekļūšana degšanas vietai ir iespējama pa kaimiņu zemi, vai ir ierobežota apgriešanās, kuras rezultātā mēs atstājam dziļākus riepu protektora nospiedumus ārpus ceļa braucamās daļas. Lielākoties paši cenšamies pielīdzināt, bet ir gadījumi, kad, piemēram, mums ugunsgrēka vietā atnāk kaimiņi un atgādina, ka jāizlīdzina protektoru iespiedumi. Ir arī tādi, kas zvana uz tālruni 112 un kārtīgi izlamā. Esam pat braukuši pēc maiņas nodošanas privātā kārtā līdzināt apmēram vienu metru garu trīs centimetrus dziļu protektora iespiedumu. Es personīgi viņus nenosodu, katram ir savas tiesības un viedokļi. Ir gadījumi, bet reti, kad, piemēram, deg ēka, bet īpašnieka teritorijā nav ūdenskrātuves, taču kaimiņa teritorijā ir. Uzsākot dzēšanu, vienlaikus pieslēdzamies pie kaimiņu dīķa, lai nodrošinātos ar ūdeni, bet te parādās kaimiņš un saka: “Ar kādām tiesībām jūs ņemat ūdeni no mana dīķa?” Jā, juridiski viņam ir tiesības neatļaut. Mēs meklējam citu ūdenskrātuvi, kas negatīvi ietekmē ugunsgrēka dzēšanas gaitu. Nu šajos gadījumos lai šo īpašnieku lēmumi paliek uz viņu sirdsapziņas,” stāsta Aigars.

Tagad visiem patīk no malas notiekošo fiksēt ar telefonu. “Jā, tas ir kaitinoši – esam avārijā uz glābšanas darbiem, cilvēki brauc garām un ar vienu roku stūrē, bet ar otru filmē negadījumu. Bija smaga avārija ar bojāgājušo, un cilvēki brauc garām un šo traģiski bojā gājušo filmē. Nezinu un arī nesaprotu, kam viņi filmē šādus sižetus,” saka Aigars.

Krāsns vietā – ugunskurs

Situācijas piedzīvotas dažādas. Aigars atminas gadījumu, kad devās uz izsaukumu Gulbenē, Dzirnavu ielā, kur kādā dzīvoklī cilvēki mierīgi sēdēja telpā un nojauktās krāsns vietā bija iekurinājuši ugunskuru. “Te gan runa vairāk ir par sociāli nelabvēlīgo sabiedrības daļu,” paskaidro Aigars.

Privātajā sektorā reizēm vērojama pašdarbība, kas rezultātā var ātri novest līdz ugunsnelaimei. “Krāsns nepareizi izbūvēta – varbūt pat paši saviem spēkiem to mūrējuši vai pielabojuši, kā mācējuši, saprotams arī, ka ierobežotās rocības dēļ. Skursteņu bojājumi – netīrīti skursteņi. Ugunsgrēki mājokļos izceļas arī bojātas elektroinstalācijas dēļ. Bīstamību rada slikti vai nepareizi veikti elektrības vadu savienojumi un nekvalitatīvi kontakti. Tiklīdz jūt aizdomīgu smaku vai dūmus, labāk ir ziņot ugunsdzēsējiem glābējiem. Svarīgi ir arī dūmu detektori. Pie mums Vidzemē ir bijuši daudzi gadījumi, kad pašu nav mājās, bet kaimiņi tos dzird un izsauc ugunsdzēsējus, tā savlaicīgi novēršot ugunsgrēku,” stāsta Aigars.

Neatsverams palīgs – drons

Arī kūlas ugunsgrēku skaits pēdējos gados ir samazinājies. Pirmajos darba gados diennaktī Aigaram nācies dzēst pat 21 kūlas ugunsgrēku. “Pat neiebraucām daļā, tikai pēc degvielas aizbraucām. Atceros gadījumu, kad braucām divatā ar kolēģi ar vienu mašīnu uz kūlas ugunsgrēku. Onkulis izmisis pieskrien pie mums, jo viņam kūla deg jau pie mājas, bet mēs dzēsām kūti, kur lopi. Sakām viņam: ņem traktoru un apar sev ap māju, jo mums lopi jāved ārā no kūts. Bet toreiz apdzēsām. Tagad ir mierīgāk, jo par platībām, kurās degusi kūla, mēs informējam arī Lauku atbalsta dienestu. Ja saimnieks kūlas ugunsgrēku ir pieļāvis savā īpašumā, tad atbalsts tiek samazināts. Skumji, ka kūlas ugunsgrēku bīstamību izprotam vien tad, ja tas sit pa mūsu maciņu,” saka Aigars.

Dedzinātājus noķert gandrīz nav iespējams. “Varbūt reizēm kāda vecāka tantiņa atzīstas, ka pēc vecajām metodēm pie mājas gribēja ar veco zāli tikt galā. Man liekas, ka visbiežāk pie kūlas dedzināšanas tomēr grēko jaunieši, jo mūspusē bieži vien kūla deg naktī,” saka Aigars.

Savukārt vasarā un ziemā aktuāli ir glābšanas darbi uz ūdens. Un biežāk jau tie ir traģiski gadījumi, jo cilvēks noslīkst ļoti ātri – tā ir minūte. Ūdenslīdēji no Valmieras veic meklēšanu zem ūdens. Savā darba pieredzē arī Aigaram ir nācies vilkt no ūdens noslīkušos grūti pieejamās vietās. Viņš aicina visus, kuriem patīk atpūsties pie dabas – prast izstāstīt, kur atrodaties. Vēl svarīgi, piemēram, makšķerēt nedoties vienam un vienmēr lietot glābšanas vesti.

Vasarā un rudenī aktuāla ir arī apmaldījušos sēņotāju un ogotāju meklēšana. “Galvenais, lai šo cilvēku var sazvanīt, tad jau, dzirdot skaņas signālus un redzot prožektoru gaismas, viņš izkļūst no meža. Bet tagad jau ir droni, un tie ir neatsverami labi palīgi,” saka Aigars.

Jāliek lietā izdoma

Ne reizi vien ir bijuši arī netipiski izsaukumi. Piemēram, purvainā apvidū uz lauka dedzis traktors. “Ar savu autocisternu mēs netikām klāt, un šļūteņu līniju garuma pietrūka. Labi, ka blakus atradās ķēžu ekskavators, kura kausā salikām savu aprīkojumu, tā nokļūstot pie degošā traktora. Protams, to saglābt izdevās tikai daļēji, bet materiālajā ziņā saimniekam tas tomēr bija ļoti būtiski,” stāsta Aigars.
Arī vairums izsaukumu, kuri saistās ar dzīvnieku glābšanu, saistīti ar nestandarta situācijām. “Šajos gadījumos nav nekādas glābšanas shēmas – jādomā, kā palīdzēt,” saka Aigars, kuram reiz nācies glābt akā iekritušu govi, kurai tikai galva bija no akas ārā. “Toreiz vēl nebija tāda aprīkojuma, tāpēc saucām palīgā vietējos ar pacēlājtehniku. Izcēlām aiz ragiem, jo nebija jau citu variantu. Vēl viens gadījums: lauku apvidū dega māja, un pie ieejas mājā pie ķēdes bija liels suns, kurš rēja un rāvās nost. Suns bija jāatbrīvo. Tajā mirklī, kad sunim skrēju klāt, baiļu nebija, bet apziņa, ka var iekost – gan. Sprādzējot vaļā suni no ķēdes, tas neizrādīja pilnīgi nekādu agresiju. Atbrīvojies tas ātri aizskrēja. Kādu laiku veicot dzēšanas darbus, izdzirdēju rejam suni. Devos skatīties, kas tur notiek. Aiz krūmiem atradās vīrietis, uz kuru suns rēja, neļaujot tam izkustēties no vietas. Izsaucu policiju. Un, kā vēlāk izrādījās, šis vīrietis arī bija aizdedzinājis māju. Ir bijis, kad ugunsgrēkā nākas saskarties ar bojāgājušiem cilvēkiem. Ja vēl tie ir bērni, tas ir smagi,” atzīst Aigars.
Problēmas sagādā daudzdzīvokļu namu pagalmi. Vissarežģītāk Gulbenē ir Skolas ielas daudzdzīvokļu namu pagalmā. “Iebraucot šajā pagalmā, skatāmies spoguļos, lai tik neaizķertu kādu mašīnu. Ja tur nāktos dzēst ugunsgrēku un veikt glābšanas darbus ar “autokāpni” kādā mājā, tas būtu ļoti laikietilpīgi – būtu jāsauc mašīnu saimnieki, lai mēs varētu to atbilstoši uzstādīt, un tas atkal ir laiks. Nākotnes ielas daudzdzīvokļu māju pagalmos pēc veiktā remonta situācija ir uzlabojusies,” stāsta Aigars. Vēl viena problēma, ko min Aigars – ir autovadītāji, kuri nedod ceļu operatīvajam transportam.

Draudzīgi un izpalīdzīgi

Aigars zina, cik ļoti ugunsdzēsēju glābēju darbā svarīgs ir komandas darbs un sadarbība. Viņš slavē savu kolektīvu un priecājas, ka nācies strādāt kopā ar profesionāliem kolēģiem.

Viņš uzsver, ka visus šos 26 gadus ir strādājis īstajā vietā. Deviņdesmitajos gados, kad Gulbenē bija bezdarbs, Vijārs Griķis (bijušais Gulbenes daļas komandieris) Aigaram piedāvāja darbu, un viņš piekrita.

“Dodoties kārtējā izsaukumā, neliela satraukuma pakāpe vienmēr ir. Un tas labi, jo tā reizē ir atbildības sajūta. Ierodoties nelaimes vietā, satraukties vairs nav laika, jo nāk adrenalīna kārta. Un, ja darbs patīk, tad viss ir labi. Jaunie puiši, kuri ir pieņemti dienestā, ir apmierināti. Varbūt viens vai divi pamēģināja un aizgāja prom, saprotot, ka tas tomēr nav tas, ko gribētu darīt, bet citiem, kas atnāk, šis darbs patīk un sagādā milzīgu gandarījumu. Bet, nenoliedzami, liela nozīme ir arī gaisotnei kolektīvā vai, kā teikts ugunsdzēsēju glābēju devīzē – viens par visiem un visi par vienu,” saka Aigars.

Alvis Romāns, Gulbenes daļas komandieris

Par Aigaru Jurjānu:
“Aigars Jurjāns ir augstas raudzes profesionālis, kas savu darbu visa dienesta garumā veicis uz 100 procentiem – darījis visu, lai glābtu gan cilvēkus, gan materiālās vērtības. Kolektīva dvēsele, kurš ar savu attieksmi ir ļāvis daudziem no jaunajiem darbiniekiem sasniegt vairāk un attīstīties straujāk. Aigars Jurjāns vienmēr ir bijis un būs kolēģis, uz kuru var paļauties.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dienestā aizvadīti 26 gadi

Kategorijas