Latvijas Reģionu Apvienība nesamierināsies ar nostumšanu malā

2021. gada 18. maijs 00:00

1736

Latvijas Reģionu Apvienība nesamierināsies ar nostumšanu malā

Partijas uzstādījums: par visu diskutēt, tomēr nonākt pie risinājuma

Seši Latvijas Reģionu Apvienības (LRA) deputātu kandidāti, kuri startē gaidāmajās Gulbenes novada domes vēlēšanās, ir pašvaldības darbinieki: Andis Caunītis, Edijs Frīdenbergs, Inese Ubaga, Ainārs Brezinskis, Inese Laizāne, Māris Jansons. Deputāta kandidāte Solvita Skopāne strādā pašvaldības kapitālsabiedrībā. Tikai viens cilvēks kandidātu sarakstā šobrīd ir novada domes deputāts – A.Caunītis.
“LRA sarakstā visi kandidāti ir līderi. Mums nav reitinga, kurš pirmais, kurš pēdējais. Mēs nemānīsimies. Ikviens ir gatavs nākt un strādāt domē. Mēs savu kandidatūru domes priekšsēdētāja amatam piedāvāsim. Kolēģi mani ir uz to virzījuši, un es esmu piekritis. Man jautā, vai kļūšu par domes priekšsēdētāju, vai ļaušu, ka mani atkal nostumj par vietnieku. Ambīcijas mums ir. Bez jokošanās un ākstīšanās! Tomēr, ja vēlēšanās pārliecinoši uzvarēs kādas citas partijas, mēs, protams, savu kandidatūru priekšsēdētāja amatam nevirzīsim. Viss ir vēlētāju rokās,” “Dzirkstelei” saka A.Caunītis.

Kopā ar A.Caunīti šogad vienā sarakstā ir vēl četri cilvēki, kuri no “Vienotības” startējuši 2017.gada novada pašvaldības vēlēšanās: S.Skopāne, Andris Neilands, Jānis Sniedzāns, I. Laizāne. Toreiz neviens no viņiem netika ievēlēts.

Šoreiz nevar palikt malā, ir jāpieslēdzas

Edijs Frīdenbergs, Galgauskas kultūras nama vadītājs, LRA kandidātu sarakstā ir ar 2.numuru. Novada domes vēlēšanās viņš ir startējis arī 2013.gadā no partijas “Reģionu alianse” saraksta kā 17., bet netika ievēlēts. E.Frīdenbergs pieminēja, ka pirmoreiz novada pašvaldības vēlēšanās ir kandidējis vienā sarakstā ar Nikolaju Stepanovu. Šoreiz kandidēt vēlēšanās E.Frīdenbergu esot aicinājušas vairākas partijas. Viņš izvēlējies LRA, kur juties novērtēts. “Es esmu gatavs strādāt novada domē, ja tikšu ievēlēts. Tieši strādāt, domāt, piedalīties novada attīstības jautājumu risināšanā,” viņš uzsver.

Pirmo reizi vēlēšanās kandidē Vita Kravale, kura jau pirms administratīvi teritoriālās reformas un pēc tās ir strādājusi rajona/novada pašvaldības administrācijā, bijusi galvenā juriste, vadījusi gan administratīvo komisiju, gan vēlēšanu komisiju. Otro gadu viņa vairs nav saistīta ar izpildvaru pašvaldībā. Par lēmumu kandidēt novada domes vēlēšanās V.Kravale “Dzirkstelei” saka: “Kāpēc gan ne?! Pieredze un zināšanas, kā domāju, man to ļauj, un, ja gadījumā tikšu ievēlēta, šīs zināšanas un pieredze būs tikai pluss.”

Kandidātu sarakstā ir divi pagastu pārvalžu vadītāji – A.Brezinskis un M.Jansons. A.Brezinskim šī nav pirmā pieredze, startējot vēlēšanās. Viņš pauzi bija paņēmis 2017.gada vēlēšanās, jo toreiz bijusi sajūta – “viss notiek” un viņa dalība nav nepieciešama. Taču 2021.gadā A.Brezinskim kļuvis skaidrs: “Jāpieslēdzas ar savu pieredzi pašvaldības darbā un uzņēmējdarbībā. Ir sajūta, ka vajag kaut ko darīt lietas labā.” Viņš arī skaidro, ka ievēlēšanas gadījumā likums neļaus turpināt vadīt pagasta pārvaldi – būs jāizvēlas. A.Brezinskis uzsver: “Ievēlēšanas gadījumā es izvēlēšos strādāt novadam un būt deputāts.”

M.Jansons savu izvēli kandidēt vēlēšanās “Dzirkstelei” raksturo tā: “Kādam domē ir jāpārstāv arī lauki, lauku cilvēki, lauku intereses.”
LRA deputātu kandidātu sarakstā ir pieci uzņēmēji: J.Sniedzāns, transportlīdzekļu vadītāju apmācības SIA “Gulbenes auto-moto” valdes loceklis; Viktors Gavrilovs, mežizstrādes SIA “Ravita 27” valdes loceklis; Sandis Boks, nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas SIA “SLB” valdes priekšsēdētājs; Sanita Piļka, zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas SIA “Sendija” valdes locekle; Valda Ozoliņa, piena lopkopības SIA “Kurzemnieki V” valdes locekle.

V.Gavrilovs “Dzirkstelei” saka – viņš nav vienīgais cilvēks šajā kandidātu sarakstā, kuram ir zināšanas par mežsaimniecības, mežizstrādes nozari. Šīs jomas speciālists esot arī A.Caunītis. Tas esot vēl viens iemesls uzskatīt saraksta līderi par autoritāti. “Uzskatu viņu par konkurētspējīgu politiķi mūsu novadā,” saka V.Gavrilovs. Viņš pats kandidē ar domu, lai ciešāka kļūtu saikne starp vietējiem uzņēmējiem un pašvaldību. Šāda sadarbība, kā uzskata V.Gavrilovs, varētu izpausties arī labākas vides radīšanā pašiem mazākajiem novada iedzīvotājiem. Viņš ar to domā rotaļlaukumu izveidi pilsētā un laukos.

Šajā sasaukumā bieži justa pretdarbība

“Dzirksteles” lasītājs vaicā, kā procentuāli A.Caunītis vērtētu savu paveikto pašvaldības darbā aizvadītajos četros gados. A.Caunītis to komentē tā: “Ja paņem “Vienotības” 2017.gada priekšvēlēšanu programmu un pārlasa to, man pašam liekas, ka solītais ir izpildīts par 60 vai 70 procentiem. Šajā sasaukumā no “Vienotības” domē esam bijuši četri deputāti. Sākumā mums nebija vairāk iespēju, kā vien katram darboties vienā pastāvīgajā komitejā. Mēs nevadījām nevienu no tām, arī nevienu komisiju. Atvainojiet, sākumā mums vienīgi uzticēja vadīt medību koordinācijas komisiju – Andris Vējiņš piedāvāja. Vēlāk mums iespēju bija vairāk. Varu teikt, ka iespēju robežās “Vienotības” priekšvēlēšanu programmu esam pildījuši.”

A.Caunītis atgādina, ka šajā sasaukumā sākotnēji “Vienotības” deputāti izteikti atradās opozīcijā. Vēlāk šī situācija līdzsvarojusies. Tomēr A.Caunītis pastāvīgi izjutis, ka daži no kolēģiem novada domē ir pret viņu vai viņa piedāvājumiem. Bērnišķīgi un spītīgi pret. Bez pamatota iemesla. Reizēm A.Caunītim tas licies komiski, reizēm skumji.

“Dzirksteles” lasītājs lūdz, lai A.Caunītis nosauc divus darbus, ko ir paveicis Gulbenes labā šajā sasaukumā. Viņš stāsta: “Ilga bija diskusija par Raiņa ielas dzelzceļa pārbrauktuves sakārtošanu gājēju plūsmai. Neizdevās motivēt, ka šo vietu vajag tomēr tādu, lai pāri varētu pārbraukt arī ar automašīnu. Tas būtu svarīgi palīdzības dienestu piekļuvei. Ir risināti saimnieciski jautājumi. Piemēram, Viestura ielā par sakoptību.”
Runājot par to, kas no izdarītā pilsētā nešķiet īsti līdz galam pareizs, A.Caunītis piemin Spārītes parka grantētos celiņus, kuri mitrumā uzrūgst, šķīst. Viņaprāt, dažiem šiem celiņiem, kuri intensīvi tiek lietoti ikdienā, tomēr vajadzēja būt ar citādu klājumu. Taču ne viņam, ne pilsētas pārvaldes vadītājam Gintam Āboliņam neesot izdevies citus par to pārliecināt projekta realizācijas gaitā. “Bija bezspēcības sajūta. Dažāda uztvere, dažādi viedokļi,” viņš skaidro. A.Caunītis domā, ka Spārītes parks nevar šodien pilnībā no pielietojuma aspekta būt tāds pats kā baronu laikā, jo ir cits laikmets, vairāk cilvēku. Piemēra labad viņš piemin, ka Sarkanās pils un tās apkārtnes atjaunotne tomēr ir ar mūsdienu piegaršu, nav īsti identiska.

“Dzirksteles” lasītāji pauž viedokli, ka pašvaldībai līdz šim nav bijis vienādas attieksmes pret visiem novada uzņēmējiem. Kā to labot? A.Brezinskis saka: “Pašvaldībai vienmēr ir jābūt pretimnākošai uzņēmējiem, cik nu tas ir iespējams. Jāatceras, ka ne jau tikai pilsētā dzīvo cilvēki, bet arī laukos. Un uzņēmēji ir arī laukos! Es pats esmu lauku uzņēmējs ar 26 gadu stāžu un zinu, par ko runāju. Ir jādomā par ceļiem, kas ir uzņēmējdarbības un zemnieku saimniecību pastāvēšanas pamatu pamats. Tās problēmas pašvaldībai ir jārisina. Šobrīd ir izveidota biedrība uzņēmēju atbalstam. Gribētos uzsvērt, ka šāda apvienošanās ir vajadzīga ne tikai lielajiem, bet arī mazajiem uzņēmējiem, ieskaitot arī mikrouzņēmumus.”

Par plaisu starp Balvu un Gulbenes slimnīcu

Atgriežoties pie vēl senākiem novada domes lēmumiem, A.Caunītis piesauc neapmierinātību ar Gulbenes slimnīcas statusu. Arī iedzīvotāji arvien atgādina vietējiem politiķiem par to. “Nesen vēroju Veselības ministrijas attālināti vadītu sanāksmi, kurā piedalījās arī reģionālo slimnīcu pārstāvji. Alīdas Vānes titros bija rakstīts, ka viņa pārstāv Balvu slimnīcu. Es nekaunīgi čata grupā ierakstīju jautājumu, kas ir Balvu slimnīca. Jautāju arī Veselības ministrijai. Saņēmu atbildi, ka ar to ir domāta SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”. Sanāksmes gaitā A.Vāne vaicāja, kāpēc ministrija atļauj veidoties nevienlīdzībai starp reģionālajām slimnīcām – viena labāka, otra sliktāka, nav vienādi līmeņi. Bet jautājums, vai ministrija vainīga, ka veidojas plaisa starp Balvu un Gulbenes slimnīcu?” jautā A.Caunītis.
A.Caunītis nesaprot, pa kuru laiku slimnīcu apvienībā ir mazinājusies Gulbenes novada pašvaldības loma un ietekme pretstatā tagadējām Balvu, Baltinavas, Rugāju un Viļakas novadu pašvaldībām. Kā var būt tā, ka šīm citām pašvaldībām par visām kopā pamatkapitāls (27,5 procenti) ir lielāks nekā Gulbenes novada pašvaldībai (13,1 procents), saka A.Caunītis. Protams, kontrolpakete (57,6 procenti) ir SIA “Medicīnas sabiedrību vadība” rokās. Un šajā situācijā nav brīnums, ka SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” domā par Balvu slimnīcas attīstīšanu neatliekamās palīdzības sniegšanā un reģistrē struktūrvienības Valmierā un Cēsīs (saskaņā ar “Lursoft” datiem), bet Gulbenes dienas stacionārs un poliklīnika paliek it kā otrajā plānā. “Vai Gulbene ir sliktāka, ar ko tieši, kāpēc?” prāto A.Caunītis. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka “mainīt vēsturi” šajā jautājumā vairs nav iespējams.

Runājot par savu kā deputāta saikni ar iedzīvotājiem, A.Caunītis saka – tā nav zudusi arī pandēmijas laikā. Iedzīvotāji viņam zvana, raksta, sazinās par vēlmi tikties klātienē un tikšanās notiek. Tajā pašā laikā A.Caunītis īsti nepiekrīt pašvaldības administrācijas rīcībai, palaikam pilnībā noslēdzoties no iedzīvotāju apmeklējumiem. Īpaši viņš akcentē: “Pārspīlēti uzvedamies ar pašvaldības kasi, kad to slēdzam. Ja jau tā gribam cits citu pasargāt, tad nekur nevaram iet – ne uz veikalu, ne pie bankomāta, ne degvielas uzpildes stacijā.”

Redz variantu, kā apsaimniekot pašvaldības mežus

“Dzirksteles” lasītāji atgādina par jaungulbeniešu konfliktu ar novada domi sakarā ar Jaungulbenes “Sila” pārdošanu pret iedzīvotāju gribu. Ne reizi vien arī ir izskanējis, ka jaungulbenieši nespēj bez sāpēm un pārmetumiem skatīties uz atjaunoto Stāmerienas pils fasādi, jo tur ir ieguldīta arī “Sila” nauda. A.Brezinskis to komentē tā: “Esmu par šo jautājumu daudz domājis. Viedokļu apmaiņa ir vajadzīga. Tas vienmēr ir pozitīvi pat tad, ja beigās katrs paliek pie sava. Taču jārunā ir! Agrāk bija tā: ja pagastā tika pārdots kāds pašvaldības īpašums, nauda tika ieguldīta atpakaļ tajā pašā teritorijā. Šobrīd jau labu laiku īpašumu pārdošanas rezultātā iegūtā nauda iet “kopējā katlā”. Es uzskatu, pārdodot Jaungulbenes “Silu”, vajadzēja pagastam dot pretī kādu citu paliekošu vērtību. Viennozīmīgi! Taču nauda par pārdoto “Silu” nonāca pašvaldības kontā un tika izlietota, bet ne tikai Stāmerienas pilij vien, arī citām pašvaldības vajadzībām, piemēram, Gulbenē. Vai pareizi likt uzsvaru uz Stāmerienas pili? Tur taču ir ieguldīta arī Eiropas Savienības nauda, aizņēmuma nauda, pašvaldības budžeta nauda. Savukārt, par Jaungulbeni runājot, tur arī ir izveidots izmaksu ziņā ietilpīgs objekts – sociālās aprūpes centrs. Vajadzīga iestāde visam novadam, kas turklāt nodrošina arī darba vietas.”

A.Caunītis pauž nožēlu, ka starptautisko attiecību dēļ nesen nācās atcelt novada domes priekšsēdētāja Normunda Audziša braucienu uz Sanktpēterburgu. “Mēs taču gribam turpināt sakārtot savu Stāmerienas pili, un tas ir paveicams tieši starpvalstu projekta gaitā ar Eiropas Savienības finanšu atbalstu. Pārrobežu sadarbības projekti var noritēt, tikai pašiem iesaistoties savstarpējā komunikācijā,” saka A.Caunītis.

Viņš arī neslēpj – Jaungulbenes “Sila” pārdošanas konflikts ar sabiedrību ir bijis pārdomas rosinošs. Novada domē diskutēts, kā turpmāk rīkoties ar pašvaldības mežiem. Viņš saredz trīs attīstības virzienus: pārdot un viss; apsaimniekot pašiem vai nodot apsaimniekošanā kādam uzņēmumam; kooperējoties vairākām reģiona pašvaldībām, izveidot vienu kapitālsabiedrību, kura nodarbotos ar pašvaldības mežu apsaimniekošanu. “Es būtu par pēdējo variantu. Izveidot kapitālsabiedrību tikai tam, lai apsaimniekotu Gulbenes novada mežus vien, būtu neefektīvi. Būtu jāvienojas ar Rēzekni, ar Madonu, varbūt ar Cēsīm, ar Smilteni, ar Alūksni,” saka A.Caunītis. Tajā pašā laikā viņš nedomā, ka meži novadā un iedzīvotāji ir zaudētāji tur, kur pašvaldība šādus savus īpašumus ir pārdevusi privātfirmām. Viņš ir gatavs ar ikvienu cilvēku, kurš saredz kaitējumu pārdotajā mežā, izbraukt uz turieni un pārliecināties par visu uz vietas. “Ja uzrādīsies, ka esmu kļūdījies savā balsojumā, esmu gatavs publiski atvainoties. Pagaidām es redzu tikai ieguldījumus no jauno īpašnieku puses. Ir izdarīts daudz vairāk, nekā spējusi pašvaldība. Nekur nav tā, ka palikuši celmi vien. Nopērkot mežu, uzņēmējs investē tajā. Un iedzīvotāji var ogot, sēņot. Mednieki, noslēdzot medību nomas līgumu, var medīt. Protams, ir jāievēro ugunsdrošības noteikumi. Un nevajag ar atkritumiem piegružot mežu,” saka A.Caunītis.

Daži solījumi partijas “Latvijas Reģionu Apvienība” priekšvēlēšanu programmā 2021.gadā
● Turpināsim nodrošināt finansiālu atbalstu ūdens un kanalizācijas pieslēgumu izbūvei.
● Atbalstīsim novada daudzdzīvokļu dzīvojamo māju infrastruktūras sakārtošanu.
● Radīsim risinājumus tirdzniecības attīstībai, uzlabojot iespējas ražotājiem pārdot savu produkciju.
● Veidosim mērķtiecīgu atbalstu jauno pedagogu piesaistei.
● Piešķirsim finanšu līdzekļus brīvpusdienu nodrošināšanai skolēniem novada izglītības iestādēs.
● Turpināsim atbalstīt dzelzceļa līniju Gulbene-Alūksne kā regulārās satiksmes un tūrisma objektu.
● Aktīvi iesaistīsimies sarunās ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi” par gājēju-velo celiņu izbūvi novadā, par valsts nozīmes autoceļu rekonstrukcijas un remontdarbu plānošanu, izpildi un uzturēšanu.
● Atbalstīsim jauno ģimenes ārstu studijas pēctecības nodrošināšanai ģimenes ārstu prakšu vietās, iespēju robežās saglabāsim esošos feldšerpunktus.

Daži solījumi no partijas “Vienotība” priekšvēlēšanu programmas 2017.gadā
● Izstrādāsim un ieviesīsim caurskatāmu personālvadības politiku novada domes administrācijā.
● Finansiāli atbalstīsim daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanu un energoefektivitātes paaugstināšanu pašvaldības iestādēs.
● Izstrādāsim novada iekšējo ūdeņu apsaimniekošanas noteikumus, sekmēsim dabas resursu izmantošanu novadā atpūtas vajadzībām.
● Atbalstīsim finansiāli talantīgākos skolēnus un pedagogus par izcilību, panākumiem mācību un ārpusstundu darbā.
● Izveidosim atbalsta sistēmu reorganizētajām skolām novadā.
● Veicināsim aktīvās atpūtas un sporta aktivitāšu pieejamību visām iedzīvotāju grupām.
● Nostiprināsim pašvaldības policijas darbību sabiedriskās kārtības nodrošināšanai visā novada teritorijā.
● Popularizēsim Gulbenes pilsētu Latvijā un ārzemēs.

Avots: “Cvk.lv”

Kandidātu sarakstā – ar pašvaldības darbu esošie un bijušie cieši saistītie

Andis Caunītis,
novada domes priekšsēdētāja vietnieks, – 1.numurs Latvijas Reģionu Apvienības sarakstā, kandidējot gaidāmajās novada domes vēlēšanās. Pirms četriem gadiem viņš kandidēja no partijas “Vienotība” saraksta kā 1. un tika ievēlēts. Arī 2013.gadā viņš bija 1. “Vienotības” sarakstā un tika ievēlēts. 2009.gadā viņš startēja no “Jaunā laika”, “Pilsoniskās savienības” kā 1. un tika ievēlēts. A.Caunīša ienākumi pagājušajā gadā bija 34 791,60 eiro pirms nodokļu nomaksas. Viņa parādsaistības uz deklarācijas iesniegšanas brīdi Valsts ieņēmumu dienestā (VID) bija 13 293,22 eiro. A.Caunītis ir divu zemnieku saimniecību īpašnieks un mednieku kluba “Krustakmens” valdes loceklis.

Ainārs Brezinskis,
Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītājs, – kandidē ar 10.kārtas numuru. Viņš novada domes vēlēšanās ir piedalījies arī 2013.gadā, startēdams no “Vienotības” kā 8., bet netika ievēlēts. 2009.gada vēlēšanās viņš ZZS sarakstā bija 7., bet netika ievēlēts. A.Brezinska ienākumu deklarācija par pagājušo gadu pagaidām vēl nav publiskota, bet 2019.gadā viņa ienākumi bija 19 195,89 eiro. Viņa parādsaistības uz deklarācijas iesniegšanas brīdi bija 3800 eiro, aizdevis viņš bija 43 000 eiro. Skaidrā naudā bija uzkrāti 29 500 eiro. A.Brezinskis ir SIA “Lāčplēši-moto” īpašnieks.

Māris Jansons,
Rankas pagasta pārvaldes vadītājs, – vēlēšanu sarakstā startē ar 18. kārtas numuru. Ir kandidējis 2013.gada novada pašvaldības vēlēšanās no “Vienotības” kā 17., bet netika ievēlēts. 2009.gada novada domes vēlēšanās viņš startēja no “LPP/LC” saraksta kā 8., bet netika ievēlēts. Viņa ienākumi pagājušajā gadā bija 20 059,30 eiro. Uz deklarācijas iesniegšanas brīdi viņš bija aizdevis 28 200 eiro. Skaidrā naudā viņš bija uzkrājis 40 000 eiro, bankā glabāja 1686,10 eiro.

Vita Kravale,
Valsts meža dienesta vecākā inspektore, – kandidē ar 5. kārtas numuru. Ir bijusi novada pašvaldības darbiniece – Administratīvi juridiskās nodaļas vadītāja līdz 2019.gada 31.jūlijam, kad beidza darba attiecības. VID viņa ir iesniegusi deklarāciju, sākot pildīt vecākās inspektores pienākumus Valsts meža dienestā šā gada 1.februārī. Deklarācijā lasāms, ka bankā viņa ir uzkrājusi 18 646,49 eiro.

Avots: “Cvk.lv” un “Vid.gov.lv”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Latvijas Reģionu Apvienība nesamierināsies ar nostumšanu malā

Kategorijas