Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Ludzas novads: Brokastis zem sudrabvītoliem

Pārsla Konrāde
Ceļojumi

2021. gada 22. maijs 06:46

369
Ludzas novads: Brokastis zem sudrabvītoliem

Ludzas novada Isnaudas pagasta Martišos salonā “Pelrušķītes sapnis” saimnieko Ruta Zviedre. Sākumā īsti nesaprotam, par ko būs stāsts, bet tad top skaidrs, ka dzersim kafiju zem sudrabvītoliem un iziesim izzinošu sajūtu taku, kā arī koku un skaņu rituālus. Un vēl iepazīsimies ar troļļu māju. Pēc tam sekos stāsti par kāzu tērpiem un vēlāk teatralizēts šovs ar pārģērbšanos viduslaiku tērpos Ludzas pilskalnā. Bet tas viss būs pēc tam.

Ruta mūs sagaida ar brokastīm un tad aicina doties pa sajūtu taku, iepazīstot arī dažādus kokus. “Katrs cilvēks pie koka iet pēc savām izjūtām. Zarus negriežu nost, jo mēs varam pieliekties un paklanīties zemei, un pavingrot,” viņa saka.

Sudrabvītols ir sieviešu koks, dod spēku. Sudrabvītola klātbūtne neļauj ņemt enerģiju vienam no otra. “Maģiskā taisnīguma un auglības koks. Tas atver acis uz visu daiļo. Vairo to, ko cilvēki ir uzkrājuši. Spēj racionāli organizēt vidi ap sevi. Enerģētiski sakārto apkārtni. Mizā ir dabisks aspirīns. To var vārīt tējā. Sudrabvītols ir raganu koks,” saka Ruta.

Daži koki ir savijušies kopā, citiem var izlīst cauri. Ruta saka, ka ejam pa raganas taciņu, jo palaikam pa malām saaug sēnes. “Un koki arī ir savijušies kā tango dejotāji. Parasti koki šādi savijušies ir, kad ir stiprs vējš vai pie jūras, vai kad strādā ļoti spēcīgas enerģijas. Mēs katrs par kaut ko sapņojam un gribam dzīvē kaut ko sasniegt. Lai mums sapņi piepildās, nenotiek nekas tāpat. Mums ir tā kā jāuzliek uz katra pakāpiena viens solītis, lai sapņi piepildās. Es jau baidos no savām domām, jo domas materializējas – jo vairāk domā, zīmē, vizualizē, tas arī nostrādā. Es, kad agrāk braucu garām šai vietai, domāju: ak, dievs, cik skaisti tie vītoli un kādi tie bērzi! Un man dzīvē iekārtojās tā, ka bija iespēja nopirkt šo teritoriju,” stāsta Ruta.

Ejot pa sajūtu taku, sastopam arī pīlādzi un ozolu. “Pīlādzis sargā no raganām un ļaunajiem gariem. Tur, kur rok kurmji un aug vītoli un ozoli, ir ļoti spēcīgas uguns āderes. Ozols ir vīrišķīgais koks. Ozola lapas ir dziednieciskas, dziedē brūces. Pati esmu izmēģinājusi: ja man sāp galva, lieku ozola zarus uz galvas un pārstāj sāpēt. Ja esat slimi, novārguši, ozola slotiņa pastiprinās slimību. Kad izveseļosieties, tad var pērties ar ozola slotiņu. Vībotne noslēdz visu un aiztaisa ciet, tāpēc pirtī to izmanto beigās, jo tā saudzē jūs. Pie koka iet pēc izjūtām: vienam gribēsies koku apķert, citam ar muguru piespiesties, pieglausties. Cilvēka mugurkauls ir koka stumbrs. Ja sāp kājas, mugura, jāpadomā – varbūt esat par daudz sev uzkrāvuši. Mums ir jāsaudzē sevi. Liepa ir sievišķīgais koks. Gribas maigumu, mīlestību harmoniju – lapa jau ir kā sirsniņa. Ne velti liepziedu tēja asociējas ar vieglumu – tāda nomierinoša,” uzzinām no Rutas.


Lai būtu enerģija

Viņa uzsver, ka viss, kas aug jums pagalmā, tas jums ir vajadzīgs. Un tiešām kāds sāk runāt, ka pirms kāda laika pie mājas audzis tas un tas, bet tagad aug kaut kas cits. Tātad cilvēkam šobrīd vajadzīgs kaut kas cits. Vēl Ruta stāsta, ka vajag līst cauri saaugušiem kokiem, ja negrib kādu nastu sev līdzi nēsāt. “Mēs varam atstāt to kokam otrā pusē. Mēs padomājam, ko mēs negribam dzīvē līdzi nest, un palaižam to kosmosā. Un izejam cauri kokam, tādā veidā attīroties,” viņa saka.

Kādā brīdī mums jāsastājas aplī. Rutas mazais dēls katram iedod divus koka zariņus. Šie koka zariņi mums jāklapē. “Mēs ikdienā skrienam, satiekam dažādus cilvēkus ar dažādām enerģijām. Paklapējiet kociņus, lai skan, lai būtu enerģiju! Apklapējam visapkārt un klausāmies, kā pagalītes skan sākumā un kā beigās. Vai ir kāds, kuram pagalīte neskan?” jautā Ruta. Un tiešām – kādam pagalītes neskan, citam kļuvušas klusākas. Ruta saka, ka pagalītes ir savākušas negatīvo enerģiju. “6-7 gadus veciem bērniem pagalītes skan visu laiku. Jāatceras, ka mums jāpatur sevī bērns. Bērni neielaiž sevī tik ļoti dziļi aizvainojumus. Pēc tam kociņus sadedzina ugunskurā,” saka Ruta. Tad viņa apstaigā visus ar zaļām slotiņām un saper plaukstas: “Dieviņam zaļas rokas, man zaļa ķeselīte. Kas dievam rociņās, tas manā ķeselē.”


Troļļi un mušmires

Izrādās, arī Rutas mazais dēls izdomājis, kā izklaidēt tūristus. Viņš izveidojis troļļu māju un pats par to arī stāsta. Tā arī mēs pamodinām sevī bērnu, jo mums jāatbild, piemēram, uz jautājumu, vai troļļi drīkst ēst mušmires. Izrādās, nedrīkst, bet pieaugušajiem troļļiem mušmires aug uz muguras. Kā var izglābt no mušmirēm? Ir pretinde – mellenes. Ja mājās pazudušas kādas dārglietas, tās ir paņēmuši troļļi. Viņi tās paņem kā samaksu par to, ka aizsargā jūsu māju. Kāpēc troļļu zeme ir Norvēģija? Jo tur ir daudz akmeņu – troļļi saules gaismā pārvēršas par akmeņiem.

“Biju nometnē, kur bija ceļojums pie mušmires gara. Izrādās, sarkanās mušmires ir ēdamas. Es ēdu mušmires, esmu dzīva. Mušmirēm ņem cepurītes nost, izkaltē. Jums ir jāapēd spainis mušmiru, lai jūs nomirtu. Mizo miziņas un kaltē, taisa uzlējumus gan eļļā, gan spirtā. Labi rīvēt nogurušas kājas. Tā ka piestāstīšu jums tādas pasakas. Bet es ēdu, nav nemaz tik briesmīgi, ja visu ar mēru,” piebilst Ruta.
Beigās seko meditatīvs process. “Mēs ikdienā skrienam. Mums trūkst laika, lai apstātos, paskatītos apkārt. Īstenībā visam ir jāpietiek laikam. Tagad jums ir tā iespēja apstāties, nedaudz ieklausīties sevī. Izjust, kas notiek, kas notiek ar jums, kad jūs klausāties skaņas. Pēc iespējas atbrīvojieties un neaizmirstiet elpot. Mēs ikdienā atceramies ieelpot, bet izelpot aizmirstam. Izelpa ir garāka par ieelpu. Tie, kas pieraduši dzīvē visu kontrolēt, skatīsies lielām acīm, bet es iesaku acis aizvērt. Esiet ar sevi!” pirms skaņu rituāla iesaka Ruta. Tiesa, atslābināties mazliet traucē garāmbraucošo mašīnu troksnis, bet process ir interesants, jo skaņas un instrumenti ir tik dažādi. Dzirdam zvanu skaņas, čaboņu, šalkas, klusāku un skaļāku graboņu, it kā tvaika vilcienu, gonga skaņas, putnu dziesmas, kaut kādu pūšamo, ūdens čalas un vēl visu kaut ko – ar aizvērtām acīm ir diezgan mistiska sajūta. Pietrūkst tikai pilnīga klusuma un iespējas atlaisties pļavā uz zāļu paklājiņa, ko pie Rutas var iemācīties nopīt.


+ 7
Kategorijas

Kategorijas