Dzirkstele.lv ARHĪVS

Krustdūrieni – vaļasprieks dvēselei

Inita Savicka

2021. gada 21. maijs 00:00

759
Krustdūrieni – vaļasprieks dvēselei

Gulbeniete Ilze Seipule aizrāvusies ar senseno rokdarbu veidu – izšūšanu krustdūrienā. Krustdūriena tehnika prasa milzu pacietību un koncentrēšanos, tā ir nodarbe prātam un rokām, bet Ilzei tik ļoti tas patīk, ka ir dienas, kuras viņa velta tikai izšūšanai.
Ar krustdūriena tehniku Ilze aizrāvās pirms 12 gadiem. “Man patīk oriģinālas dāvanas, kuras nevar nopirkt veikalā. Pētīju internetā, ko uzdāvināt vīra tantei vārdadienā. Ieraudzīju, ka var šūt. Nodomāju – pamēģināšu, un tā es ar to arī “saslimu”,” smaidot stāsta Ilze.

Ilzei – nulle, vecmammai – desmit balles

Skolas laikā Ilzei mājturība un rokdarbi ļoti nepatika. “Tās bija šausmas! Kad bija jāada zeķes, man tās uzadīja vecmamma, un skolotāja man ielika nulli, jo zināja, ka tas nav mans adījums. Mācījos Gulbenes vidusskolā, un mājturības skolotāja bija Aija Miķelsone. Viņa teica: vecmammai desmit balles, bet tev nulle. Laika gaitā esmu iemācījusies adīt arī zeķes, jo, kā vecmamma teica: dzīve tevi piespiedīs. Bet man nepatīk ne adīt, ne tamborēt, ko nevar teikt par izšūšanu krustdūrienā. Protams, nedaru to katru dienu. Man tā kā lielam māksliniekam vajag iedvesmu, jo tas nav tā – izdomāju un izšuvu. Kad ir iedvesma, varu sēdēt un knibināties. Reizēm ir tā, ka visu dienu tikai izšuju,” stāsta Ilze, bet tajā pašā laikā arī neslēpj, ka veselības ziņā izjūt ilgstošo sēdēšanu pie rokdarbiem – sāp sprands, naktīs tirpst rokas.

Citi brīnās, kur viņai tāda pacietība, bet tad Ilze atbild: “Ir, kuriem patīk adīt, tamborēt vai dejot, bet man patīk izšūt. Vienkārši patīk.”
Idejas viņa rod interneta dzīlēs, kur ir tik daudz visdažādāko shēmu, ka gribas pamēģināt pēc iespējas vairāk. “Tā kā man printera nav, tad es parasti ņemu rūtiņu papīru un pārzīmēju shēmu pati, jo tā man pēc tam ir vieglāk izšūšanas procesā,” saka Ilze.

Viņa strādā ar lielu krāsu gammu. Vienā gleznā, kas radīta krustdūriena tehnikā, ir izmantoti vairāki desmiti krāsu toņu. Drīzumā Ilze plāno sākt izšūt orhidejas. Tām vien būs nepieciešami 60 dažādu krāsu toņu diegi. Arī audumi tagad nopērkami kvalitatīvāki un dažādās krāsās. Reizēm Ilze izvēlas arī melnu audumu, lai gan uz tā grūtāk saskaitīt rūtiņas.

Ilze savas izšūtās gleznas nedāvina, daļu viņa ir ierāmējusi un pielikusi mājās pie sienām. “Daudzi man ir teikuši, ka varētu tās tirgot, bet darbs, kas ieguldīts, nav izmērojams naudā. To es daru prieka pēc,” skaidro rokdarbniece.

Radošo spēju Ilzei netrūkst. Viņa krustdūrienā rūpīgi izšuj ne tikai gleznas, kuras cenšas ierāmēt, tapušas arī apsveikuma kartītes, spilveni, kāzu ielūgumi. Rezultāts viņai vienmēr sniedz patīkamu gandarījumu un motivāciju turpināt.

Šoziem izšūšanai nav bijis laika. Ilzes meita Ieva mācās 2.klasē, bet mācības, kā zināms, Covid-19 pandēmijas dēļ notiek attālināti, līdz ar to jāpalīdz skolas darbos. “Vasarā, kad būs lietainas dienas, atkal piesēdīšos, lai izšūtu,” smaidot cer Ilze.