NA ar ambīcijām un kritisku skatu uz aizvadītajiem četriem gadiem

2021. gada 21. maijs 00:00

2354

NA ar ambīcijām un kritisku skatu uz aizvadītajiem četriem gadiem

Nacionālās apvienības ““Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” (NA) 2021.gada Gulbenes novada domes vēlēšanu sarakstā kopumā ir iekļauti četri pašvaldības iestāžu darbinieki, no kuriem neviens neieņem vadošu amatu.

NA sarakstā ir trīs esošie šā sasaukuma deputāti: Guna Pūcīte, Anatolijs Savickis un Larisa Cīrule. Saraksta līdere ir bijusī ZZS deputāte. Pārējie divi ir bijušie “sirdslatvieši”. Šā sasaukuma laikā viņi ir kļuvuši par neatkarīgiem deputātiem, no agrākajām savām partijām ir izstājušies. Salīdzinot ar citiem pašreizējiem novada deputātiem, kuri jau iepriekš ir kandidējuši, atkal kandidē un vairākkārt jau bijuši ievēlēti novada domē, G.Pūcīte, A.Savickis, L.Cīrule vēl uzskatāmi par jaunpienācējiem jeb “svaigajām asinīm” vietējā politikā.
Arī Laila Ķiploka, kura tagad NA sarakstā ir ar 11. kārtas numuru, pirms četriem gadiem kandidēja “No sirds Latvijai” saraksta. Arī toreiz kā 11., bet netika ievēlēta.

Ir vēlme būt partijā, nevis tikt domē par katru cenu

Elvijs Kantāns, SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” konsultants, šogad NA sarakstā ir 18. Viņš arī 2013.gadā ir bijis NA kandidātu sarakstā novada pašvaldības vēlēšanās, toreiz ar 5. kārtas numuru, bet netika ievēlēts. Šobrīd novada domē E.Kantāns kā sabiedrības pārstāvis darbojas vides aizsardzības jautājumu komisijā.

Linda Oņiskiva, SIA “Eurorisk” apdrošināšanas brokere, šajās vēlēšanās kandidē no NA saraksta kā 14., bet 2013.gadā NA sarakstā novada pašvaldības vēlēšanās kandidēja kā 9., taču netika ievēlēta.

Ar 8. kārtas numuru NA gaidāmo novada domes vēlēšanu sarakstā ir iekļauts Ivars Kažmers – pašnodarbināts jaungulbenietis, kuram ir dabaszinātņu maģistra grāds bioloģijā un kurš aktīvi iesaistījās sabiedrības protestos sakarā ar novada domes lēmumu pārdot Jaungulbenes “Silu”. “Dzirkstelei” viņš saka – ir atvērts komunikācijai ar pašvaldību un paliks tāds arī tad, ja nekļūs par novada deputātu. “Esmu gatavs konsultēt caur NA un piedalīties labāko risinājumu meklēšanā pašvaldībā, piemēram, ezeru apsaimniekošanas jomā. Procesi pagaidām notiek mazliet smagnēji. Man būtu savs viedoklis, ar ko dalīties. Ar savu pieredzi es gribētu ietekmēt procesus, ja tas ir iespējams un ja tas veidojas konstruktīvi,” saka I.Kažmers. “Ir vienkārši jākļūst politiski aktīvākam. Kāpēc kautrēties?”

Sarakstā ir trīs uzņēmēji: ar 10. kārtas numuru – reģionālā reklāmas laikraksta “Ielūkojies” izdevējs Varis Lībers (ir SIA “Lībers Auto” valdes loceklis); ar 13. kārtas numuru – Zlata Kallase, SIA “Gulbenes viesnīca” valdes locekle; ar 17. kārtas numuru – Aldis Dikmanis, SIA “Ilgma” valdes loceklis. Piebilstams, ka 2017.gada vēlēšanās “sirdslatviešu” sarakstā kandidēja Z.Kallases mamma – uzņēmēja Jevgēnija Kallase (toreiz ar 7.kārtas numuru sarakstā, bet netika ievēlēta).

A.Dikmanis “Dzirkstelei” saka – nekad līdz šim nav kandidējis nevienās pašvaldības vēlēšanās. Pats kā vēlētājs daudzkārt ir balsojis tieši par NA sarakstu. “Tā ir vēlēšanu platforma, kura man vienmēr ir bijusi pieņemama. Ģimenē arī. Mēs atbalstām nacionālās idejas. Domāju, ka daudziem tas ir svarīgi. NA – tā ir stabilitāte, bet citas partijas iet un nāk, un mainās. Iedzīvotājiem svarīgākas par partijām šķiet personālijas. Līdz šim NA mūsu novadā nav bijusi pie varas. Varētu notikt pārmaiņas,” uzskata A.Dikmanis. Viņš stāsta, ka kādu laiku ir bijis projām no Gulbenes, strādājis pie hidrotehniskās būvniecības kaimiņu novados un arī ārpus Latvijas – Igaunijā un Gruzijā. “Varbūt ir pienācis laiks, kad varētu arī Gulbenes novadā pašvaldības līmenī kaut ko darīt. Līdzšinējo novada politiku kritizēt negribu. Saprotu, ka pašvaldības darbā nav viegli, bet ir jātiecas uz labāku rezultātu, un labāk var vienmēr,” saka A.Dikmanis un piebilst, ka priekšstats par vietējās pašvaldības darbu viņam ir veidojies no tā, ko pastāsta paziņas un kas ir lasīts “Dzirkstelē”.

Tikai nepilnu trešdaļu sasaukuma bija koalīcijā

Šajā sasaukumā G.Pūcīte, A.Savickis, L.Cīrule sākumā bija koalīcijas deputāti, bet līdz ar ZZS vietējā līdera un šīs partijas pārstāvētā domes priekšsēdētāja Andra Vējiņa maiņu, vietā nākot Normundam Audzišam, “sirdslatvieši” nonāca opozīcijā. Arī no ZZS laika gaitā distancējās vairāki tās deputāti, G.Pūcīti ieskaitot. Notika politisko spēku pārbīde varā.

L.Cīrule atgādina “Dzirkstelei”, ka šajā neviennozīmīgajā situācijā viņa un kolēģi G.Pūcīte, A.Savickis palika uzticīgi saviem principiem un atturējās balsojumā par A.Vējiņa atbrīvošanu no amata. “Tas nebija korekti, kā ar savējo izrīkojās ZZS deputāti,” saka L.Cīrule. Viņa atklāj: kļūdama par deputāti, tuvplānā ieraudzījusi novada domes darba stilu un jutusies pārsteigta arī turpmāk ne reizi vien. Pēc viņas domām, uz mērķi ejot, ir jāizvēlas citādas metodes.

G.Pūcīte “Dzirkstelei” atklāj – četros gados ir guvusi politisko pieredzi, dzīves pieredzi, kas ir ietekmējusi viņas personību. Viņa sākumā un tagad – tas ir cits cilvēks vietējā politikā. “Tā ir laba mācībskola,” saka G.Pūcīte.

Tādējādi šis sasaukums novada domē ir noritējis it kā divās daļās. Tieši otrajā periodā, kad domi sāka vadīt N.Audzišs, bijuši vairāki gadījumi, kad domes priekšsēdētājs ignorējis deputātu komitejās lemto – “Dzirkstelei” norāda A.Savickis. Piemēram, komitejas sēdē deputāti neatbalsta lēmumprojektu, bet N.Audzišs, izmantojot savu īpašo statusu, vienalga virza jautājumu uz domes sēdi. “Iznāk, ka komitejas sēde ir lieka? Jo ārpus tās kāds jau ir izlēmis, kādam ir jābūt lēmumam,” saka A.Savickis. Pēc viņa pārliecības, deputāti nav balsošanas mašīnas. Viņiem ir vajadzīga cieņa, vienlīdzīga attieksme.

G.Pūcīte bilst, ka ne reizi vien deputātiem nolikts priekšā balsot par administrācijā jau izstrādātiem gataviem lēmumprojektiem, kas nav izdiskutēti, visiem 17 deputātiem klātesot. Pirms balsošanas tiek piedāvāts jautāt. Ja jautājumu nav, tiek aicināts balsot.
“Komunikācijas trūkums ir bijis lielākais šķērslis, kāpēc šajā sasaukumā mēs, deputāti, tik bieži neesam varējuši savā starpā vienoties,” saka L.Cīrule. Viņa nereti jutusies tā, kura publiski par daudz runā pretī un uzdod par daudz jautājumu, uz kuriem izpildvarai negribas atbildēt. “Es pret savu sirdsapziņu balsojusi netiku. Ja neredzu pamatojumu balsot “par”, man ir jākļūst par opozicionāri. Kaut man nemaz negribas būt tādai,” saka L.Cīrule.

Deputātiem ir jābūt gataviem veltīt laiku savu pienākumu pildīšanai, uzskata A.Savickis. Taču praksē gadījies dzirdēt pārmetumus par pārāk ilgām diskusijām komiteju sēdēs. A.Savickis uzskata: ja cilvēks nevēlas veltīt laiku deputāta pienākumu pildīšanai, viņam vispār nevajadzētu kandidēt vēlēšanās.

Deputātu darbam ir jānorit publiski un pastāvīgo komiteju sēdēs, nevis kaut kur pa kabinetiem aiz aizvērtām durvīm, pauž G.Pūcīte. Nepiedodami, viņasprāt, ir, ja izpildvaras pārstāvji uzskata – deputāti ar saviem jautājumiem iejaucas viņu darbā un traucē. Bet šajā sasaukumā tādus nekorektus pārmetumus esot nācies dzirdēt.

Labas idejas var nokaut, ja tās īsteno negodīgi

Šajā sasaukumā ir bijis daudz pārmaiņu lēmējvarā, izpildvarā, akcentē G.Pūcīte. Un piebilst: “Efektivitāti tam visam varēsim novērtēt tikai pēc kāda laika. Līdzīgi kā tas šobrīd ir Latvijā ar novadu reformu, jo ir nācies atgriezties pie šā jautājuma.”

A.Savickis saka – daudz no iecerētā, kas bijis solīts vēlētājiem pirms četriem gadiem, ir izdarīts, daudz kas vēl atrodas īstenošanas procesā. Taču viņš šajā sasaukumā ir pārliecinājies, ka “jebkuru labu ideju var nokaut”. Ar to viņš domā Sporta un Kultūras pārvalžu izveides norisi. Tam, ka šīs nozares vajadzēja spēcināt, viņš piekrīt, taču nepiekrīt tam, kādā veidā tas ir noticis. Un arī līdz galam nav pārliecināts, ka viena vadītāja vietā vajadzēja trīs. A.Savickis ir pret veidu, kādā tika izraudzīti Kultūras un Sporta pārvalžu vadītāji. Viņaprāt, tas noritējis negodīgi. “Esmu neapmierināts ar rezultātu. Objektīvi, protams, šobrīd līdz galam ir grūti novērtēt šo pārvalžu darbu. Tas ir pandēmijas dēļ. Uzskatu, ka, piemēram, sportā tikām atmesti vairākus gadus atpakaļ. Par vadītāju tika paņemts cilvēks, kas šajā situācijā neorientējas. Esam zaudējuši laiku,” saka A.Savickis. Viņš uzsver – NA, ja tās pārstāvji tiks ievēlēti novada domē, uzstās par amatu konkursu norises caurspīdību un godīgumu. Savukārt Izglītības pārvaldes izveidi un izraudzīto vadītāju A.Savickis vērtē tikai pozitīvi. Tāpat viņam ir gandarījums par novada vidusskolas izveidi. Šādas vienas lielas izglītības iestādes izveide, viņaprāt, ģimenēm, skolēniem, skolotājiem vieš stabilitātes sajūtu. Tieši šo aspektu A.Savickis vērtē kā ļoti nozīmīgu.

L.Cīrule par šo sasaukumu novada domē saka: “Nepadarītā ir daudz, bet ir arī daudz tāda, kas ir izdevies. Piemēram, pagājušā gada martā pieņēmām lēmumu par bērna piedzimšanas vienreizējā pabalsta palielināšanu līdz 250 eiro, bet, ja piedzimst dvīņi, līdz 350 eiro par katru bērnu, ja vienās dzemdībās pasaulē nāk trīs un vairāk bērnu – līdz 400 eiro par katru. Tāpat es ceru, ka mēs virzāmies uz Gulbenes lielā stadiona rekonstrukcijas otrās kārtas pabeigšanu. Vajadzēja ātrāk, bet ilgi mēs, deputāti, nespējām sava starpā vienoties. Ieceru ir vēl daudz. Nākamais sasaukums, cerams, spēs vienoties šo ieceru īstenošanā.”

G.Pūcīte teic – ir grūti prognozēt, kādi novada pašvaldībai būs turpmākie četri gadi. “Svarīgi arī, kuri cilvēki būs deputāti. Visticamāk, politiskie spēki, ko pārstāvēs jaunie deputāti, būs sadrumstaloti. Kā varēs visu savilkt kopā un noturēt? Manuprāt, viegli neklāsies. Iesāktie projekti būs jāpabeidz. Naudas pašvaldībai droši vien būs arvien mazāk,” prāto G.Pūcīte.

Viņa cer, ka pareizajās sliedēs ievirzīsies pašvaldības sadarbība ar uzņēmējiem. “Pēc visām šīm kaislībām, kas virmoja ap biznesa inkubatora atklāšanu, jāteic, ka pagaidām ir, kā ir. Ir pašvaldība, ir Liena Kazāka, ir biedrība, kas apvieno sevi pierādījušus lielos uzņēmējus, ir biedrība “Sateka”, kas svarīga mazajiem uzņēmējiem, mājražotājiem. Un ir arī neatkarīgi uzņēmēji, kuri ietur savu kursu un kuri darbojas ļoti radoši. Tātad ir šādas vairākas grupas. Vai tās savstarpēji labi komunicē? Domāju, ka pagaidām nē,” uzskata G.Pūcīte.
A.Savickis saka – četru gadu laikā ir mainījies viņa priekšstats par to, kādus jautājumus deputāti ir spējīgi atrisināt un kādus ne. Šā sasaukuma sākumā viņš bijis pārsteigts par to, ka novadā nav novērsts grunts noslīdējums gar Gaujas krastu, kas daļēji skar autoceļu Robežkalns–Leajasciems. Palaikam viņš šo problēmu ir centies aktualizēt un vienmēr dzirdējis solījumus – kā 2018.gadā, tā tagad. Un atkal jau darīšana tiek pārcelta uz priekšu – tagad jau uz 2022.gadu. A.Savickis prāto, ka varbūt novada domes vadība nav bijusi pietiekami uzstājīga, lai VSIA “Latvijas valsts ceļi” tomēr reaģētu ātrāk.

Klupšanas akmens – nespēja pieņemt veco sistēmu

A.Savickis teic – ideālajā variantā pie deputātu galda būtu jāsēž līdzīgi domājošo vairākumam, lai kopā varētu īstenot pēc iespējas vairāk labo ieceru, kas ir partiju priekšvēlēšanu programmās. “Partiju priekšvēlēšanu programmas visas ir ļoti līdzīgas, bet savā starpā strīdi nereti notiek par sīkumiem, un tad visu izšķir balsojums,” atzīst viņš. Tajā pašā laikā A.Savickis uzskata, ka nekad nav iespējams realizēt pilnīgi visu iecerēto.

G.Pūcīte, atskatoties uz četriem novada domē pavadītajiem gadiem, saka: “Mans klupšanas akmens bija, ka nespēju pieņemt veco sistēmu. Un vēl joprojām nespēju. Tāpēc mēs nākam uz šīm vēlēšanām ar savu deputātu kandidātu sarakstu un ar saviem uzstādījumiem par jaunas politiskās kultūras ieviešanu novada domes darbā. Pašvaldība – tā ir pašu valdība. Tā ir vēlēta vara. Deputāti ir iedzīvotāju pārstāvji novada domē. Un mums pret saviem iedzīvotājiem ir jāizturas ar dziļu un patiesu cieņu,” viņa saka.

G.Pūcītei, A.Savickim, L.Cīrulei šajā sasaukumā ne reizi vien pārmests, ka viņi principā balso pret vai atturas, kam pārējie kolēģi īsti neredz pamatojumu. “Es tos nesauktu par protesta balsojumiem. Mūsu domāšana tiešām atšķiras. Esmu to sajutis šajos četros gados. Uzskatu, ka deputātam ir jādara tas, ko no viņa gaida vēlētāji. Deputāts domē pārstāv savus vēlētājus,” skaidro A.Savickis un piebilst, ka pretēji viņam domājošie kolēģi droši vien šo situāciju redz pa savam. “Un par to var diskutēt, nevienam nav jāslēpj savs skatījums, savs viedoklis,” viņš bilst.

G.Pūcīte ironizē, ka šajā sasaukumā ieguvusi apzīmējumu “dāmīte pret”. Viņa skaidro – šajā sasaukumā ir balsojusi pret tikai tad, ja bijusi trauksmes sajūta, ko var raksturot ar trim vārdiem: neticu, neuzticos, nenoticu. “Tur, kur redzu loģisku iznākumu, es balsoju “par”. Esmu bijusi godīga savos balsojumos, savos lēmumos. Man nav ko sev pārmest,” viņa skaidro. G.Pūcīte arī saka – viņa ir gatava klausīties pārmetumos no iedzīvotājiem, kuri iet uz vēlēšanām un balso. Taču nevēlas klausīties tajos, kuri nevīžo izpildīt savu pilsoņa pienākumu, uz vēlēšanām netaisās iet, bet vienmēr gatavi asi kritizēt gan novada pašvaldības lēmējvaru, gan izpildvaru. Deputātiem, kā uzskata viņa, ir vienmēr jābūt gataviem konstruktīvai sarunai ar iedzīvotājiem, bet nav pieņemama gānīšanās internetā vai zvanīšana un anonīma apsaukāšanās. Deputāts savu vēlētāju uzdevumā ir tiesīgs uzdot jautājumus, saņemt atbildes un risināt problēmas. Šajā komunikācijā, kā akcentē G.Pūcīte, izpildvaras pārstāvjiem, pašvaldības iestāžu darbiniekiem nevajadzētu “uzmest lūpu”. “Nav smuki, ja no pašvaldības iestādes jau ilgāk nekā nedēļu nesaņemu atbildi uz savu e-pasta vēstuli. Nesaprotu, vai tā ir personiska nepatika pret mani vai varbūt nav saņemta mana sūtītā vēstule. Skumji, ka komunikācija nenotiek,” saka G.Pūcīte.

Viņai deputātes darbības sākumā esot bijis teikts: lai gūtu skaidrību, jāizjautā administrācijas darbinieki; jādodas uz darbinieka kabinetu un jājautā. G.Pūcīte uzsver: “Es principā neatbalstu deputātu staigāšanu pa administrācijas kabinetiem un informācijas sagrābstīšanu. Deputāta darbs notiek pastāvīgo komiteju sēdēs, kuras ir publiskas, šobrīd tās tiek translētas internetā. Līdz ar to viss, ko deputāts jautā, ir publisks. Deputāta darbs ir publisks. Deputāts ir publiska persona. Man nav jāiet pa kabinetiem, lai aiz aizvērtām durvīm starp četrām acīm runātu.”

Daži solījumi Nacionālās apvienības ““Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” priekšvēlēšanu programmā 2021.gadā
● Reorganizēsim pārvaldes modeli pagastos, saglabājot pakalpojumu pieejamību.
● Sakārtosim esošos bērnu rotaļlaukumus atbilstoši mūsdienu prasībām.
● Nodrošināsim sabiedrisko tualešu pieejamību Gulbenes pilsētas centrā.
● Virzīsim jautājumu par asfalta ceļiem uz Gulbenes novada pagastu centriem.
● Virzīsim jautājumu par kvalitatīvu mobilā tīkla un interneta pārklājumu.
● Nodrošināsim bezmaksas ēdināšanu visiem pirmsskolas izglītojamajiem.
● Ieviesīsim vienreizēju pabalstu pedagogiem 800 eiro, uzsākot darba gaitas novadā.
● Palielināsim veselības pabalstu līdz 200 eiro.

Daži solījumi no partijas “No sirds Latvijai” priekšvēlēšanu programmas 2017.gadā
● Pieprasīsim novada pašvaldības darbiniekiem kvalitatīvu un atbildīgu pieeju darba pienākumu veikšanā.
● Piešķirsim nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus uzņēmējiem.
● Pārskatīsim pašvaldības sniegto komunālo pakalpojumu izcenojumu pamatotību.
● Izstrādāsim ģimeņu atpūtu zonu attīstības plānu novada teritorijā un katru gadu pašvaldības budžetā ieplānosim vismaz divu atpūtas laukumu ierīkošanu.
● Palielināsim bērna dzimšanas pabalstu līdz 250 eiro.
● Ar pieņemtajiem lēmumiem panāksim novadā esošo neekspluatējamo ēku sakārtošanu vai demontāžu.
● Nodrošināsim bezmaksas ēdināšanu novada bērnudārzos.
● Aktualizēsim brīvdabas estrādes izveidošanu novada centrā.
Avots: “Cvk.lv”

Kandidātu sarakstā – novada pašvaldības esošie deputāti

Guna Pūcīte –
1.numurs deputātu kandidātu sarakstā Gulbenes novada domes gaidāmajām vēlēšanām no NA. Viņa ir deputāte arī šobrīd esošajā sasaukumā, 2017.gadā tika ievēlēta no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksta, kur startēja ar 18. kārtas numuru. G.Pūcītes pagājušā gada ienākumi bija 9101,70 eiro pirms nodokļu nomaksas, tajā skaitā deputātes alga – 1680,02 eiro, pārējais – galvenokārt pašnodarbinātas nekustamā īpašuma vērtēšanas speciālistes atalgojums. Viņa ir akciju īpašniece uzņēmumā “Klaipedos nafta”.

Anatolijs Savickis –
2.numurs NA deputātu kandidātu sarakstā. Arī šobrīd viņš ir novada domes deputāts, 2017.gadā tika ievēlēts no partijas “No sirds Latvijai” saraksta, kur startēja ar 2. kārtas numuru. Domē šobrīd vada izglītības, kultūras un sporta pastāvīgo komiteju. Viņa pagājušā gada ienākumi bija 8761,14 eiro, tajā skaitā deputāta alga – 7902,44 eiro. Viņš norādījis, ka pagājušajā gadā bijis pašvaldības sporta komisijas loceklis. A.Savickis strādā SIA “Security O.P.S.” par dežurantu.

Larisa Cīrule –
3.numurs NA deputātu kandidātu sarakstā. Ir novada deputāte arī esošajā sasaukumā, 2017.gada vēlēšanās tika ievēlēta no partijas “No sirds Latvijai” saraksta, kur startēja ar 1. kārtas numuru. Viņas pagājušā gada ienākumi bija 11 887,07 eiro, tajā skaitā lietvedes alga novada pašvaldības Sporta pārvaldē – 11 356,28 eiro. Uz ienākumu deklarācijas iesniegšanas brīdi viņas uzkrājums skaidrā naudā bija 21 000 eiro, bezskaidrā naudā – 9000 eiro. L.Cīrule ir norādījusi, ka pagājušajā gadā ir bijusi pašvaldības licencēšanas komisijas locekle, kā arī darbojusies biedrības ““Gulbenes Kikboksa. Spēkavīru. Pauerliftinga.” Sporta klubs” valdē.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

NA ar ambīcijām un kritisku skatu uz aizvadītajiem četriem gadiem

Kategorijas