VM: vēzis ir ārstējama slimība, trūkst finansējuma

2021. gada 21. maijs 10:15

Topošais Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022.–2024.gadam jeb īsāk – onkoloģijas plāns – spēs darboties realitātē tikai tad, ja tam būs finansējums, vienisprātis ir Veselības ministrijas (VM) Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka un VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.

Viņas abas stāsta par VM paspārnē topošo onkoloģijas plānu, kā arī par onkoloģijas jomas valstiskajām problēmām saistībā ar pacientiem pieejamo diagnosticēšanu, ārstniecību un zālēm.

- Sabiedrība noveco, cilvēki dzīvo ilgāk, pieaugs arī onkoloģijas slimnieku skaits. Vai to risinot, jūsuprāt, Finanšu ministrija, finansisti sapratīs, ka finansējuma palielināšana onkoloģijai ir arī investīcija un ekonomiska izaugsme, nevis tērēšana?

Sanita Janka: - Tā noteikti ir investīcija, turklāt onkoloģiskas saslimšanas jau ir ne tikai gados veciem cilvēkiem, bet arī cilvēkiem darbspējīgā vecumā, un jebkuram pacientam, kurš saņem izmeklējumus un ārstēšanu, šī ārstēšana sniedz rezultātu, mēs viņu atgriežam dzīvē un darbā, un šis cilvēks tālāk var dot pienesumu sabiedrībai, viņš var turpināt strādāt, veikt savu darbu. Mēs atgriežam dzīvē ne tikai pacientu, bet arī iegūstam cilvēka darba gadus un, adekvāti ārstējot, samazinām invaliditāti. Tā noteikti ir investīcija.

Inese Kaupere: - Es domāju, ka te ir redzami rezultāti. Ja mēs salīdzinām kaut vai tos pašus dzīvildzes rādītājus onkoloģiskajiem pacientiem laikā, kad Latvijā nevarēja atļauties iegādāties šos atbilstošos medikamentus, tad mums arī rādītāji ir sliktāki nekā citās zemēs, kas tajā laikā jau šos medikamentus lietoja. Protams, tas nav tikai medikamentu jautājums, tas ir, kā kolēģe teica, savlaicīgas izmeklēšanas, atklāšanas un savlaicīgas ārstēšanas jautājums, bet tas viss kopā dod rezultatīvo rādītāju, ka atbilstoši nodrošinātā sistēmā cilvēki dzīvo krietni ilgāk, un vēzis vairs nav mirstošo slimība, vēzis ir ārstējama slimība.

- Vai atbalstāt apjomīga daudzmiljonu papildu finansējuma nepieciešamību medikamentiem?

I.Kaupere: - Te es varētu teikt, ka tie skaitļi ir radušies no tā, ka Nacionālais Veselības dienests (NVD) un arī Zāļu valsts aģentūra (ZVA) ir veikuši zāļu, tai skaitā onkoloģisko, izmaksu efektivitātes vērtēšanu, un ir tādi izmaksu efektīvi medikamenti, kuri šobrīd naudas dēļ nevar tikt iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Tie ir medikamenti gan plaušu vēzim, krūts vēzim, prostatas vēzim, urotēlija audzējam, dzemdes kakla vēzim, aknu vēzim, zarnu audzējam, gan mīksto audu sarkomai, ādas vēzim, gan tad dažāda veida hematoonkoloģiskām saslimšanām - limfomai, mielomai, limfoleikozei, un starp šīm diagnozēm ir tādas, kur nav pieejama vai nu efektīva inovatīvā terapija vai nav nosegta terapija vispār kāda konkrēta audzēja gadījumā. Līdz ar to tie miljoni, kas ir saskaitīti- izmaksas ir savienojamas ar terapeitisko ieguvumu, bet naudas trūkuma dēļ joprojām nav iekļautas KZS. Līdz ar to šīm zālēmpirmajā gadā vajag 28 miljonus eiro, otrajā gadā, ārstējot jau esošus pacientus un uzsākot jaunus, jau ir 45 miljoni un trešajā gadā tie ir 55 miljoni. Tas jau ir no tām apzinātajām vajadzībām, kuras vajadzētu iekļaut KZS.

- Jaunajā onkoloģijas plānā būs aptvertas vairākas aktuālas prioritātes, no kurām vēlamies izcelt dažas tādas, kas vairāk pamestas novārtā un kļuvušas vitāli nozīmīgas... Vai atbalstāt neatliekamu finansējuma nepieciešamību vēža reģistram, kas ļauj ne vien statistiski uzskaitīt pacientus, bet funkcionēt kā analītisks rīks onkoloģijas jomas plānošanai un nodrošināt Latvijas spēju būt līdzdalīgai Eiropas datu telpā pētniecības jomā, tādējādi palielinot arī Latvijas pētnieku iespējas sniegt savu ieguldījumu vēža pētniecībā, ieskaitot ģenētiskos datus?

S.Janka: - Jā, un onkoloģija varbūt būs pilots un viens no ieguvumiem ir, ka mēs varēsim apmainīties ar datiem, būs pieejama visa informācija par attiecīgiem gadījumiem, par saņemtām ārstēšanām, par skrīningu, par vakcināciju, par visiem diagnostikas izmeklējumiem. Mēs arī varēsim vērtēt ārstēšanas efektivitāti, balstīt attiecīgo politikas plānošanu.

- NGS - nākamās paaudzes sekvenēšana jeb vēža ģenētisko izmaiņu analīze, ko izmanto audzēja biomarķieru identifikācijai izvirzās priekšplānā. Vai atbalstāt ekspertu aicinājumu ieviest vēža biomarķieru diagnostiku paneļu veidā, aptverot visas iespējamās mutācijas ar vienu analīzi?

S.Janka: - Vai tas ir viss panelis vai viena konkrēta gēnu mutācija, tas vairāk būtu speciālistu kompetencē, bet, ja speciālisti šo uzskata par nepieciešamību, protams, ka mēs to atbalstīsim, jo mēs esam atbalstījuši arī Valsts patoloģijas centra attīstību, kas tuvākajā laikā arī varēs šo diagnostiku nodrošināt- ir iegādāta NGS iekārta, kur varēs noteikt šīs ģenētiskās mutācijas. Šis jautājums ir risināms kopā ar nozari un arī šeit ir jārēķina izmaksu efektivitāte, un, protams, ja tas attaisnojas, tad tas ir atbalstāms pasākums. Ar to ir arī saistīti tie medikamenti, kuriem ir nepieciešams noteikt šīs mutācijas. Lai būtu tā, ka ja mēs apmaksājam medikamentu, tad mēs apmaksājam arī šīs mutācijas noteikšanu.

I.Kaupere: - Es varētu papildināt mazliet "no otra gala". Ļoti svarīgi būtu, ka mēs nosakam mutācijas un mums ir pretī arī medikamenti. Šī (mutāciju)analīze palīdz atrast efektīvāko mērķa terapiju, kura irkonkrētajam pacientam domāta un vienkārši precīzāk mērķēta un ir svarīgi, ka attiecīgajām analīzēm pretī ir ārstēšanas medikaments.

- Kāpēc būtu svarīgi nodrošināt finansējumu medikamentiem visās terapijas līnijās?

I.Kaupere: - Šeit ir runa par to pašu. Arī šai gadījumā ir tās mutācijas, kuras nosaka, un ir sākotnēji diagnosticētā pirmā līnija, tad, piemēram, ļaundabīgs audzējs progresē, tad atkal ir analīzes, pēc kurām nosaka specifisko terapiju. Pacienti ir jāārstē ar maksimāli efektīvi izmantotiem līdzekļiem sasniedzot maksimāli labāko efektu. Ja runājam par pirmo līniju, un tā ir efektīva, tad ar pirmo līniju pacientu dzīvildzes rādītāji var tikt pagarināti vai pat viņi var tikt izārstēti, arī tā notiek. Gribētos, lai mēs ar tām sākotnējām līnijām – pirmo, otro, trešo, kad ir vislabākais rezultāts, to varētu sasniegt. Mūsu mērķis ir, protams, ieguldīt naudu un iegūt maksimālo rezultātu ar iespējami mazākiem līdzekļiem.

- Tātad - papildus nepieciešami šogad 28 miljoni eiro, nākamgad - vēl 45, trešajā gadā - vēl 55 miljoni eiro onkoloģijas medikamentiem. Ņemot vērā, ka ir runa par finansējuma pieaugumu onkoloģijai vairāku desmitu miljonu apjomā, no kurienes to ņemt? Kādā veidā izdalīt papildu finansējumu?

I.Kaupere: - Par zālēm šis jautājums atkārtojas no gada uz gadu. Mēs esam ļoti daudz darījuši, lai ar tām naudām, kas mums ir piešķirtas, mēs maksimāli lielākam pacientu skaitam sniegtu šo labumu. Pieejai ir jābūt sistēmiskai, naudai būtu jābūt piešķirtai ikgadēji un regulāri- ka tas viss būtu prognozējams. Ja mums, piemēram, 2018. gadā, man šķiet, bija 6 miljoni piešķirti onkoloģijai, tad nākamajā gadā, manuprāt, tikai 600 vai 400 tūkstoši, citā gadā – vēl cita summa, bet vajag pēctecību un regularitāti. Tam būtu jābūt normālam procesam, kā tas ir citās zemēs, ka ik gadu kompensācijas sistēmai tiek piešķirts papildu finansējums, tāpēc, ka dzīve iet uz priekšu, ienāk jaunas zāles un tām vajag naudu. Tas pats ir arī citām diagnozēm. Ja mēs šobrīd skatāmies uz veselības aprūpi, mums ir vismazākais finansējums no iekšzemes kopprodukta. Līdz ar to, ja mēs runājam par sistēmu, rauj to deķīti uz kuru pusi gribi, vienalga visiem salst.

S.Janka: - Finansējumam un arī tā pieaugumam katru gadu ir jābūt vienmērīgam, jo, ja mēs izmantojam pirmās līnijas medikamentus un pagarinām šo dzīvildzi, tad mums ir jāuzrauga un jāārstē pacienti, kuriem jau ir atklāta onkoloģija, plus mums ir jārēķinās arī ar tiem pacientiem, kas pienāks no jauna. Un, kā tas ir pierādīts, šie pacienti dzīvo ilgāk, un ilgāk viņiem nepieciešama arī šī novērošana. Onkoloģijas plānā mēs strādāsim arī pie kvalitātes kritērijiem, lai netiktu veikta izmeklējumu dublēšana, lai veiktais izmeklējums būtu apskatāms jebkurā vietā, lai tas būtu veikts tā, ka ir interpretējams, ka nav tas pats izmeklējums jāveic otrreiz. Tāpēc jau ir šie "koridori", lai šie izmeklējumi tiktu veikti mērķtiecīgi, jo katram izmeklējumam ir savas iespējas. Jāsaprot arī tas, ka pacientiem, kam ir onkoloģija, bieži ir jāveic datortomogrāfijas izmeklējumi, kas ir ar zināmu staru slodzi, kas pacientam varbūt nemaz nav tik labvēlīga, tāpēc šiem izmeklējumiem ir jābūt ļoti mērķtiecīgiem. Nozīmēt tos vajag tajā brīdī, kad tas ir tiešām vajadzīgs un tos neatkārtot datu aprites dēļ.

- Vai piekrītat apgalvojumam, ka onkoloģijas budžeta meklēšana no vēlēšanām uz vēlēšanām būtībā ir daudzu vēlētāju dzīvību pakļaušana politikai?

I.Kaupere: - Es negribētu praktiskās lietas jaukt ar politiku, jo praktiķiem ir savas lietas un politiķiem – savējās, politiskās. Bet tas, ka mums ir šādi, jau izvērtētie, medikamenti, kuri nav iekļauti sarakstā, un mums uzreiz būtu vajadzīgi 28 miljoni, tas jau ir vairāku gadu uzkrājums. Tas nav tā, ka pēdējā gadā mums ir ienākuši medikamenti, mēs tos esam izvērtējuši, un tagad mums vajag naudu... Tas ir sakrājies no gada uz gadu un tas nav viena gada jautājums. Un, protams, tai ir jābūt sistēmiskai pieejai ar regulāru segumu. Lai kāda būtu summa, bet būtu jāzina, ka katru gadu zālēm ir tik un tik. Nevarētu teikt, ka līdz šim tā būtu bijis.

- Kādas ir jūsu domas, kā panākt, lai līdzekļi onkoloģijai medicīnas budžetā būtu mazāk atkarīgi no politikas, lai tas būtu stabils un sistēmisks mehānisms tam, kā līdzekļi medikamentu kompensācijai vai arī jaunu tehnoloģiju ieviešanai tiek iezīmēti savlaicīgi? Īpaši gadījumos, kad trūkst finansējuma pilnā apmērā, bet tas palielināms pakāpeniski...

I.Kaupere: - Priekšlikumi, kā pakāpeniski palielināt finansējumu, jau ir bijuši. Ja mēs pārskatītu plānošanas dokumentus no Veselības ministrijas puses, man liekas, ka arī ļaundabīgo audzēju jeb onkoloģijas iepriekšējā plānā bija pakāpenisks finansējuma palielinājums jaunu medikamentu iekļaušanai. Bet tas, ko mēs esam uzrakstījuši uz papīra, ne vienmēr ir rezultējies lēmumos. Es domāju, ka formula tur ir gaužām vienkārša - vai nu ikgadējs procentuāls pieaugums no budžeta, vai atkarībā no vajadzības, vai rēķinot pēc pacientu skaita. Risinājumi varētu būt visdažādākie, bet tam visam ir vajadzīga vismaz kaut kāda nauda. Nav tā, ka valsts neko nepiešķirtu, un ir arī jāsamēro iespējas ar vajadzībām, bet jābūt sistēmiskai pieejai, jo zāles - tas nav kaut kāds vienreizējs pabalsts ģimenēm.

S.Janka: - Es piekrītu un piebildīšu, ka arī onkoloģijas plānā ir paredzēta šī regularitāte, kas ir gadu no gada un turpinās arī pēc trim gadiem. Plānā ir pasākumi, kas izpildāmi trīs gados, bet principā visi pasākumi ir ar pēctecību un pārejoši uz nākamajiem gadiem. Plāns darbojas tikai tajā gadījumā, ja tam ir finansējums. Ja tam nav finansējuma, tad plāns īsti nemaz nevar darboties. Ja mēs paredzam medikamentiem naudu, iekļaujam plānā, ka tik mums vajag, tad tiešām to mums arī vajag. Tas pats ir arī ar izmeklējumiem un ārstēšanu. Turklāt onkoloģija kā nozare ir attīstījusies ļoti, un arī attīstība ir jāņem vērā.

Jau iepriekš tika ziņots, ka vairāk kā 10 ārstu profesionālo organizāciju pārstāvji un onkoloģijas pacientu organizāciju pārstāvji nosūtījuši vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam, Latvijas Republikas tiesībsargam Jurim Jansonam, Latvijas Republikas Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, kā arī finanšu un veselības ministriem Par finansiāli pamatotu Onkoloģijas plānu 2022. – 2024.g. un nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu onkoloģijas pacientu ārstēšanai.

http://www.onkologi.lv/aktualitate/aicina-prezidentu-saeimu-un-valdibu-finansiali-nodrosinat-onkologijas-pacientu-arstesanu/

Dzirkstele.lv ARHĪVS

VM: vēzis ir ārstējama slimība, trūkst finansējuma

Kategorijas