Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pētījumu vairāk, noteikumi mainās

Ilze Šķietniece

2021. gada 25. maijs 00:00

32
Pētījumu vairāk, noteikumi mainās

Arī man likās, ka par Covid-19 zinu visu. Līdz brīdim, kad tas skāra personiski. Tad secināju, ka neko nezinu un nesaprotu. Neskaitāmas reizes lasīju un pārlasīju internetā atrodamo informāciju par simptomiem un ierobežojumiem, kas nu uz mani attiecas. Izrādās, nostādnes mainās. Lasītāju jautājumus par šo tēmu uzdevām Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Komunikācijas nodaļas vadītājai Ilzei Arājai.

– Zinu, ka Covid-19 kontaktpersonas skaitās cilvēki, ar ko esmu tikusies divas dienas iepriekš. Bet pirms kā – pozitīva testa vai simptomu parādīšanās?
– Kontaktpersonas ir tie cilvēki, ar kuriem saslimušais ticies vismaz divas dienas pirms simptomu parādīšanās tuvāk par diviem metriem un ilgāk par 15 minūtēm. Piemēram, pirmdienā pacientam parādās nelielas kakla sāpes, otrdien pievienojas iesnas un pazūd garšas sajūta, tāpēc viņš veic Covid-19 testu. Atbildi, ka tas ir pozitīvs, saņem trešdienā vai ceturtdienā. Par kontaktpersonām šajā gadījumā uzskatāmi visi tie, ar kuriem slimnieks ticies, sākot no sestdienas. Ja saslimušais, piemēram, pirmdienā astoņas stundas pavadījis darba kabinetā kopā ar kolēģiem, taču ievērojot noteikto distanci, viņi tik un tā nosakāmi kā kontaktpersonas.

– Vai gadījumā, ja konstatēts Covid-19, pašam par to nav jāpaziņo kontaktpersonām? SPKC pārstāve man norādīja, ka ģimenes ārsti drīkst izdot slimības lapu tikai pēc tam, kad saņēmuši no viņiem informāciju. SPKC cilvēks man piezvanīja trīs dienas pēc rezultātu saņemšanas. Tikmēr jau var aplipināt pusi pasaules!
– Ja pastāv aizdomas, ka cilvēks varētu būt Covid-19 pozitīvs, viņam vēlams palikt mājās līdz testa rezultātu saņemšanai. Nākamais solis ir sākt ievērot karantīnu arī citiem mājiniekiem. Pēc tam par aizdomām jāpaziņo darbavietai, kas nosaka kontaktpersonas kolektīvā, un citiem cilvēkiem, kuriem piemērojams šāds statuss. Jau laikus var sagatavot sarakstu ar personiskajām kontaktpersonām, ko nosaukt epidemiologam, viņu vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru. Šo informāciju pēc tam portālā “E-veselība” saņems ģimenes ārsts. Darba kontaktpersonas nav jāmin, par tām SPKC informē darba devējs. Ir ģimenes ārsti, kuri tic saviem pacientiem un atver darbnespējas lapu jau pirms informācijas saņemšanas no epidemiologa, bet ir arī tādi, kas gaida, kad tā parādīsies sistēmā. To iespējams izdarīt arī ar atpakaļejošu datumu.

– Kāpēc viens cilvēks, ar kuru kontaktējos 2 metru attālumā un aptuveni pusstundu, no manis inficējās ar Covid-19, bet cits, pie kura uzturējos trīs stundas un dzēru kafiju – ne? Nesaslima arī dzīvesbiedrs.
– Tas ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, tajā skaitā no tā, cik infekciozs ir saslimušais, cik izteikti ir simptomi. Reizēm rodas jautājums, kāpēc viens saslimst smagā formā, bet cits – vieglā. Tas atkarīgs no katra cilvēka organisma reakcijas.

– Ja līdz Covid-19 apstiprināšanai esmu bijis kopā ar saslimušo vienā mājsaimniecībā, bet man tests ir negatīvs, vai jēga sākt dzīvot atsevišķās istabās?
– Ja tas netiek ievērots, kontaktpersonai būs jāturpina karantīna vēl 14 dienas pēc tam, kad slimniekam beigusies izolācija. Tātad kopējais laikaposms, kas jāpavada mājās, būs ilgāks.

– Kāpēc SPKC nevar iztaujāt par saslimušajiem vienā mājsaimniecībā viena zvana laikā? Man bija slimi abi bērni, vīrs un pati, bet par katru zvanīja atsevišķi un katru reizi nācās stāstīt vienu un to pašu.
– Mēs saņemam ziņojumu no laboratorijas, kurā norādīts inficētās personas vārds, uzvārds un dzīvesvietas adrese. Grupēšanu neveicam, jo sadzīviskās situācijas ir ļoti dažādas. Vienā adresē var dzīvot personas ar dažādiem uzvārdiem, cilvēki ar vienādiem uzvārdiem var būt deklarēti dažādās adresēs, bērni var augt šķirtā ģimenē: viens pie mātes, viens pie tēva. Un, lai arī cilvēki dzīvo vienā mājsaimniecībā, katram tomēr ir savas ikdienas gaitas, savs kontaktpersonu loks, atšķirīgi simptomi un citas saslimšanas.

– Kā pareizi skaita karantīnas un izolācijas dienas? Es domāju, ka pirmā diena ir tā, kad parādās simptomi, bet daktere skaitīja no nākamās.
– Jā, izolācijas termiņu pareizi ir skaitīt no nākamās dienas, kad parādījušies slimības simptomi. Tas pats attiecas uz kontaktpersonu karantīnu. Simptomi visbiežāk parādās piektajā līdz septītajā dienā pēc inficēšanās. Kontaktpersona, kam tie nav sākušies, desmitajā dienā pēc tikšanās ar sasirgušo var nodot Covid-19 testu un negatīvas atbildes gadījumā doties ikdienas gaitās. Taču jāsaprot, ka ne jau dienu skaits ir svarīgākais, bet paša un apkārtējo veselība.

– Kāpēc man pēc Covid-19 apstiprināšanās zvanīja ne tikai no SPKC, bet vēl no Veselības inspekcijas?
– SPKC veic epidemioloģisko aptauju, noskaidro pamatlietas – gan slimnieka veselības stāvokli, gan kontaktpersonas. Veselības inspekcija zvana, lai pārjautātu, vai cilvēks zina, kas viņam jāievēro, vai viss ir izskaidrots un saprotams. Pacientam ir iespēja uzdot radušos jautājumus, jo reizēm, saņemot pozitīvu Covid-19 testa rezultātu, cilvēks sākumā jūtas ļoti apmulsis un neskaidrības rodas ar laiku.

– Vai karantīnas laikā tiešām nedrīkst doties laukā, ja, izejot no dzīvokļa, uzvelku masku, cimdus, uzreiz iekāpju mašīnā un apmeklēju vientuļu pludmali? Sēdēt ar diviem bērniem 40 kvadrātmetru lielā dzīvoklī bez balkona ir emocionāli ļoti smagi. Vai tad, ja man piederētu privātmāja ar dārzu, es drīkstētu iet pagalmā?
– Slimnieks ir infekciozs, tāpēc viņam jāievēro stingra mājas izolācija līdz brīdim, kad ģimenes ārsts dod atļauju atsākt ikdienas gaitas. Kontaktpersonas var iziet pastaigāties, no citiem ievērojot divu metru distanci un neapmeklējot publiskas vietas. Ja slimnieks dzīvo lauku sētā, kur kaimiņi nav pat redzami, un veselības stāvoklis ļauj, var iziet pagalmā. Neviens negrib aizliegt atrasties svaigā gaisā. Galvenais ir tas, lai nav lieku kontaktu ar citiem cilvēkiem.

– Kādēļ pēc karantīnas beigām vairs nav jātaisa tests?
– Jo izteiktāki simptomi, jo vairāk vīruss savairojies organismā, jo ilgāk var saglabāties organismā. Ir gadījumi, kad tas nepazūd pat trīs un sešus mēnešus. Tāpēc arī tests vairs nav jātaisa, bet izolāciju noslēdz ģimenes ārsts.

– Pēc nesen izslimota Covid-19 man plānota operācija un jātaisa tests. Ģimenes ārste teica, ka tas joprojām var būt pozitīvs. Tādā gadījumā viņa man izdošot izziņu. Kāpēc tad man jātērē savs un citu cilvēku laiks un valsts līdzekļi, vai nevar uzreiz izdot atzinumu, ka slimība tikko izslimota?
– Šajā gadījumā vajadzētu sazināties ar konkrēto ārstniecības iestādi un izskaidrot situāciju.

– Vai izslimots Covid-19 man dod garantiju, ka tik drīz vairs nesaslimšu?
– Garantiju dot neviens, protams, nevar, bet jaunākie pētījumi rāda – ja cilvēks ir izslimojis Covid-19, antivielas saglabājas līdz 180.dienai pēc inficēšanās. Taču publiskās vietās jāturpina nēsāt maska, veikt higiēnas pasākumus, regulāri vēdināt telpas, nepieciešama vakcinācija. Arī Latvijā ir konstatēti atkārtoti saslimšanas gadījumi.

– Vai man jāievēro karantīna, ja tikko esmu izslimojis Covid-19, bet pēc pāris nedēļām vīrusu konstatē manai sievai?
– Nē, 180 dienas pašizolācijas pasākumi nav jāievēro. SPKC redz, ka cilvēks ir izslimojis Covid-19, tāpēc īpašs apliecinājums tam nav nepieciešams.

– Vai pēc izslimota Covid-19 nepieciešams pret to vakcinēties? Mammai bija tikai pirmā pote. Vai viņai vakcinācijas kurss jāturpina?
– Vakcināciju ieteicams veikt un nepieciešams turpināt arī jau uzsākto kursu. Kad to darīt, vajadzētu noskaidrot sarunā ar ģimenes ārstu. Viņš zina konkrētā pacienta kopējo veselības stāvokli un to, cik smaga bija Covid-19 slimības gaita.

– Esmu vakcinējies pret Covid-19. Ārste teica, ka pusgadu par citām potēm nevajag nemaz domāt. Bet pēc kalendāra man nepieciešama revakcinācija pret ērču encefalītu.
– Vakcinācijas rokasgrāmatā noteikts, ka pirms un arī pēc Covid-19 vakcīnas ievadīšanas jāievēro vismaz 7 līdz 14 dienu starplaiks, ja cilvēks vēlas vakcinēties, piemēram, pret gripu, difteriju, ērču encefalītu.


Uzziņai

Covid-19 ārstēšana un komplikācijas

● Ārstējoties mājas apstākļos, pamatā nepieciešami medikamenti temperatūras samazināšanai un sāpju atvieglošanai, piemēram, paracetamols vai ibuprofēns.
● Pret aizliktu degunu var lietot medikamentus, kuru sastāvā ir naftizīns un pseidoefedrīns.
● Svarīgi uzņemt divus līdz trīs litrus šķidruma dienā. Vēlams neaizrauties ar kofeīnu un cukuru saturošiem dzērieniem. Var lietot kumelīšu, piparmētru, ingvera, citrona un ehināciju saturošas tējas.
● Visizplatītākās ir elpceļu komplikācijas ar ilgstošu klepu un elpas trūkumu, raksturīgi bojājumi dziļajos elpceļos – tā sauktajās alveolās un paranhīmā.
● Biežāko komplikāciju saraksta otrajā vietā atrodas nespēks fiziskas slodzes laikā.

Avots: “BENU Aptieka”